Jauniešu Saeimas vairākums atbalsta obligāto karaklausību
Bet kā obligātās karaklausības atjaunošanu vērtē tie, kurus tas ietekmē vistiešāk. Šodien parlamentā pulcējās Jauniešu Saeimas dalībnieki. Viņiem bija jālemj, vai atbalstīt Valsts aizsardzības dienesta atjaunošanu. Lai gan vairums ir par obligāto dienēšanu, netrūkst arī kritiķu un skeptiķu, vēsta TV3 Ziņas.
Saeimas priekšsēdētāja krēslā Edvards Smiltēns, bet pārējo deputātu vietās jaunieši. Parlamentā sanākusi 10. Jauniešu Saeima, kurā aicināti piedalīties tie, kuru vecums ir no 15 līdz 20 gadiem.
Krievijas kara dēļ šoreiz galvenā uzmanība veltīta demokrātijas, neatkarības un drošības stiprināšanai. Viens no aktuālākajiem tematiem, kas sanākušos arī tieši ietekmē, – obligātās karaklausības atjaunošana. Tāpat kā Saeimas deputātiem, arī jauniešiem par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu vienprātības nav.
"Briesmīgais piemērs Ukrainā pierāda to, ka ikkatrs iedzīvotājs – arī katrs jaunietis – ir svarīgs valsts aizsargāšanā. Es lieliski vērtēju Valsts aizsardzības dienesta pieņemšanu, kā arī Valsts aizsardzības mācības pieņemšanu."
"Nedrīkst uzspiest Valsts aizsardzības dienestu. Obligāts valsts dienests veicinās pilsoņu emigrāciju, tādējādi samazinot iedzīvotāju skaitu un demogrāfisko stāvokli. Kā arī Valsts aizsardzības dienests var veicināt valsts sašķelšanos," domā Jauniešu Saeimas dalībniece Līva Strautiņa.
Iebildumi pret obligātu iesaukšanu armijā ir plaši izplatīti, sarunās ar vienaudžiem pārliecinājies Jauniešu Saeimas pārstāvis Emīls.
"Daudzi jaunieši, manuprāt, ir pret. Jo tomēr tie 11 mēneši ir atņemti, kā saka, no mūsu attīstības."
Un arī viņš nevēlētos gandrīz gadu pavadīt armijā.
"Es domāju, ka ne. Es labāk izvēlētos tomēr studēt universitātē un tālāk attīstīties," spriež Bergs.
Turpretī Arturs – informācijas trūkuma dēļ – pats izrādījis iniciatīvu un aktīvi interesējies, kā apvienot gaidāmās politoloģijas studijas ar dienestu. Viņš gatavojas pieteikties piecu gadu apmācības programmai Zemessardzē.
"Tas ir vienīgais veids pagaidām, ko es esmu atradis, kā es varētu iziet obligāto dienestu, kas neskartu manas iespējas studēt pilnu laiku."
Obligāto dienestu Arturs sākotnēji vērtējis ļoti skeptiski, bet domas mainījis pēc sarunām ar ģimeni, kolēģiem un draugiem.
"Es esmu Latvijas pilsonis un man ir vēlme aizstāvēt sevi, aizstāvēt savu ģimeni un savu valsti. Un tas bija iemesls, kāpēc šī skeptiskā doma pilnveidojās un pārgāja uz to, ka es esmu gatavs. Un es vēlos piedalīties valsts aizsardzībā un būt Latvijas valsts karavīrs," atzīst Pīlācis.
Artura viedoklim pilnībā pievienojas Mārtiņš.
"Neatkarība un drošība nav pašsaprotama. Par to ir jārūpējas. Katrs jaunietis, katrs astoņpadsmitgadnieks, manuprāt, tā ir superīga pieredze apgūt jaunas iemaņas – arī sadzīviskas iemaņas. Un es šeit neredzu nekāda veida traucējumus, lai to apgūtu."
Mārtiņš sola, ka būs viens no brīvprātīgajiem, kuri šovasar sāks dienestu.
"Es to noteikti darīšu. Es to noteikti darīšu," apliecina Zariņš.
Savukārt Līga vēl domā, kā rīkoties. "Tad jau redzēs. Es, manuprāt, neesmu tādā fiziskā sagatavotībā, es uzreiz varētu tur pieteikties un doties. Bet, es domāju, ka tā ir tāda puse no pilsoņa pienākuma," viņa nosaka.
Viņai gan nešķiet pareizi, ka vīriešiem dienests ir obligāts, bet sievietēm brīvprātīgs.
"Es par to esmu ļoti tādās krustcelēs. Manuprāt, vienlīdzībai jābūt. Un tas nedaudz novirza uz seksismu. Manuprāt, tam, vai nu jābūt brīvprātīgam abiem dzimumiem, vai arī obligātam abiem dzimumiem."
Tomēr Valsts aizsardzības dienestu Līga pilnībā atbalsta. Viņasprāt, tas vairos jauniešu patriotismu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
