LĀI pētnieks: Krievija nevēl mierīgu dzīvi saviem tautiešiem Latvijā un grib, lai viņi šķeļ sabiedrību

Kā jau vēsturiski ierasts, Kremlis aktivitātes Baltijas valstīs un arī citviet izvērš tieši kultūras pasākumu aizsegā, taču šoreiz bija izvēlēts ļoti neierasts veids – ekoloģiskais aktīvisms.

"Re:Baltica" ziņo, ka Kremļa plāns bijis piesaistīt Baltijas valstu un Rietumvalstu pārstāvjus un organizācijas, kuras aicinātu uz diskusijām it kā rūpēs par Baltijas jūras tīrību, ekoloģiju, zivīm, pie reizes uzsverot, ka vides aktīvisti iestājas militarizāciju, jo tā arī piesārņo vidi. Bija izveidots rīcības plāns. Krievijas izveidotās organizācijas "Baltijas platforma" piesegā no janvāra līdz martam bija jāizveido organizatoru komiteja, jāsāk reklamēt ideju Kaļiņingradas apgabala medijos ar uzsvaru uz pieaugošo militarizāciju kā apdraudējumu, un jāaktivizē pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Baltijā un citās Eiropas valstīs.

Slepeni Kremļa dokumenti rāda, kā Maskava vēl pirms iebrukuma Ukrainā plānoja nostiprināt ietekmi Latvijā arī dibinot jaunas nevalstiskās organizācijas Krievijas politikas atbalstam, nepieļaut NATO nostiprināšanos reģionā, novērst pāreju uz mācībām latviešu valodā un atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai.

Pētījuma autori Ingu Spriņģi pārsteidzis kāds no Kremļa plānu aspektiem: "Parasti mums ir uzskats, ka Kremlis grib veidot saites ar politiķiem, kam ir liela krievu auditorija, bet šajā plānā parādās punkts, ka ir jāveido attiecības ar centriskām partijām, kuras atbalsta gan krievu, gan latviešu vēlētāji, tas nozīmē, – viņi gatavi atbalstīt jebkuru, kas būtu potenciāli draudzīgs Krievijai."

Latvijas Ārpolitikas institūtā skaidro, ka Krievija neatteiksies no dominances plāniem Baltijā, un ar šādu situāciju jārēķinās vismaz tuvākās desmitgades.

"Zīmīgi, cik liela loma šajos dokumentos ir atvēlēta krievu valodai, kas vēlreiz apliecina, ka Krievija savus tautiešus Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā, uzskata par līdzekli, iespējamo ieroci, grib viņus musināt, nevēl viņiem mierīgu dzīvi, vēlas, lai Latvijas krievi šķeļ sabiedrību," norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.

Turklāt šis pētījums sakrīt ar laiku, kad Kremļa taustekļiem pamatīgs trieciens dots Skandināvijā.

Valsts drošības dienestā uzskata, ka pēdējās desmitgadēs Krievijas mērķi un izmantotās metodes pret Latviju nav būtiski mainījušās: "Liela daļa Krievijas centienu nostiprināt savu ietekmi Latvijā ir izrādījušies nesekmīgi. Krievijai pērn kārtējo reizi apliecinot savu agresora statusu, lielā daļā sabiedrības ir zudušas jebkādas ilūzijas par sadarbības iespējamību ar agresorvalsti. Dienesta vērtējumā jebkāda veida sadarbības formas ar Krieviju ir saistāmas ar Krievijas mēģinājumiem palielināt tās politisko ietekmi, kā arī ar izlūkošanas riskiem."

"Re:Baltica" atgādina, ka Krievijas mēģinājumu izmantot Baltijas jūras valstu reģiona sadarbību savas ietekmes veidošanai atklātībā parādījās 2021. gadā. Toreiz Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha Jevgēņija Prigožina organizācija rīkoja virtuālu diskusiju "Baltijas jūras reģiona stratēģiskais dialogs", kurā par aktuālajiem Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumiem aicināja diskutēt pārstāvjus no Baltijas valstīm, Polijas un Vācijas. Diskusija apzināti fokusēja uz ekonomiku, vides politiku un enerģētiku, lai dalībniekiem neradītu aizdomas par pasākuma slēpto dienaskārtību.