Uz saturu

Latvija iepaliek: izaugsmes temps ir tālu no nepieciešamā, lai "noķertu" kaimiņvalstis

2023. gada 27. aprīlī 20:05

Jaunākie ekonomikas dati iezīmē lēnu Latvijas tautsaimniecības attīstību, un, prognozējams, ka arī gadā kopumā tā varētu pamatīgi buksēt. Valdībā ir pārliecība, ka daudz jāmaina, lai mūsu izaugsme sasniegtu iecerētos tempus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvija iepaliek. Ekonomiskās attīstībā gan Igaunija, gan Lietuva aizgājusi Latvijai garām. To jau gadiem kā mantru skandē gan uzņēmēji, gan nevalstiskās organizācijas. Arī politiķi.

Nekādas būtiskas izmaiņas neieskicē arī šodien publiskotie jaunākie tautsaimniecības izaugsmes dati. Latvijā iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada. Temps – gauss.

Šis vēl ir ātrais novērtējums, bet tas, ko sīkāk redzam… Ražojošajās nozarēs kritums, pakalpojumos neliels pieaugums, bet negaidīti mazs, ņemot vērā, ka pirms gada, laikā, ar ko salīdzina, vēl bija pandēmijas ierobežojumi. Pirmajā ceturksnī jūtamāks uzrāviens tikai iekasētajos produktu nodokļos.

Aktuālās prognozes liecina, ka mūsu ekonomika vairāk vai mazāk nīkuļos arī gadā kopumā. Lai arī pēc tam lēsta lielāka izaugsme, vajadzīgs krietni spējāks uzrāviens.

"Faktiski strādājam, varētu teikt, pārsvarā zemas produktivitātes, zemu tehnoloģiju biznesā. Mums ir salīdzinoši lētas izejvielas, un līdz šim bijis lēts darbaspēks, bet tie laiki ir beigušies. Apzināmies, spiediens uz darba samaksu ir augsts. Cilvēki nav gatavi strādāt par tik zemu atalgojumu, jo dzīves dārdzība ir augusi," saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdzīgs uzskats finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), kurš ceturtdien Saeimā pirmo reizi prezentēja Latvijas Stabilitātes programmu – faktiski līdzīgi kā tradicionālās ārpolitikas debates, tikai ekonomikā: "Sabiedrībā aug sentiments, ka mēs gribam apdzīt kaimiņus. Vai vismaz izlīdzināties ar viņiem. Pagājušā gada novērtējums – Latvija parādījusi labu rezultātu 2,8%. Igaunijai laikam negatīvs, leiši zem mums, bet skaidrs, ka ekonomikas mehānismā jāskatās iekšā, ko mainīt."

Koalīcijas iecerētā recepte dinamikas laušanai – aktīvāka kreditēšana, investīcijas, darbaspēka pieejamība un prasmju attīstība, produktivitāte. "Ļoti kompleksa bilde. Finanses stabilas. Ekonomikā ir izaicinājumi," klāsta Ašeradens.

Šīs visas ir lietas, par kurām runā ne pirmo gadu, tāpēc jautājums par izpildījumu. Jau sākušās, sagaidāms, ļoti sarežģītas diskusijas par plašāku darbaspēka ievešanu Latvijā no trešajām valstīm.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm