Lielākoties gan tā ir politiska izšķiršanās, jo atšķirībā no padomju laika pieminekļu nojaukšanas, ielu nosaukumu maiņa nav obligāta.
Pārdēvēt tās ielas, kuru nosaukumi saistīti ar komunistisko režīmu un rusifikācijas periodu, Publiskās atmiņas centrs atsevišķas pašvaldības mudināja vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Taču jelkāda veida interesi par to vietvaras sāka izrādīt tikai pēc kara.
Līdz šim pilnībā no Krievijas impērijas rēgiem ielu nosaukumos atbrīvojušies deviņi novadi. Kā viens no pirmajiem jau pērn to izdarīja Ogres novads, kam sekoja Valka, Līvāni, Ādaži un citi. Šobrīd diskusijas par gandrīz desmit ielu nosaukumu maiņu sākušās arī Valmierā, kur šim nolūkam izveidota speciāla darba grupa.
"Darba grupā tiešām centāmies iekļaut respektablus, ar novada vēsturi saistītus cilvēkus, jo mums ir jāsagatavo pamatojums deputātiem, kāpēc iela nevar palikt šajā nosaukumā un mums ir jāsagatavo arī paskaidrojums mūsu iedzīvotājiem, jo ielas maiņa vienmēr ir iedzīvotājiem diezgan sensitīvs process."
Procesā iesaistīti arī novadnieki, kuri bijuši gana aktīvi un iesūtījuši vairākus piedāvājumus ielu pārdēvēšanai.
"Piemēram, burtniekos būs Zandarta iela, tas priekšlikums ir nācis paralēli ar to, ka Burtnieku zandarts ir viens no mūsu zīmoliem un tas ir zīmols, ko gribam iedzīvināt arvien," saka Gailums.
Līdzīga situācija arī Jūrmalā – tur ielu pārdēvēšanu šobrīd rosina opozīcijā esošā nacionālā apvienība, kas atbrīvošanos no komunisma atliekām uzskata par pašsaprotamu.
"Mēs šeit neveram vaļā diskusiju, piedāvājot pārsaukt viņas kādu citu cilvēku vārdā vai vēl kaut ko, lai no tā visa izvairītos mēs piedāvājam neitrālos vārdos – zaļā, sūnu, lapiņu, pumpuru, vai vienalga kāda cita iela, bet lai tas ir neitrāli un nerada liekas diskusijas sabiedrībā."
Pašvaldībā gan norāda – šādas idejas saņemtas arī no iedzīvotājiem, tādēļ arī te šo jautājumu patlaban vērtējot darba grupa. Tiesa gan, tas notiek jau kopš pagājušā gada. Ir arī pilsētas, piemēram, Rēzekne, kam šis jautājums neesot aktuāls un ielu nosaukums mainīt nav plānots. Arī kopējās tendences liecina, ka pašvaldības šajā jautājumā ir visai kūtras.
Publiskās atmiņas centrs konstatējis, ka kopumā Latvijā ir 145 ielas, kuru nosaukumi saistīti ar komunistisko totalitāra režīma un rusifikācijas periodu. Divu gadu laikā pašvaldības pārdēvējušas 22 šādas ielas.
"Turpinot ar šādu ātrumu mēs varēsim Latvijā atbrīvoties no okupācijas režīma sekām un rusifikācijas vietvārdiem aptuveni 2030.gadā," saka Publiskā atmiņas centra vēsturnieks Didzis Šēnbergs.
Publiskās atmiņas centrā uzskata – panākt pilnīgi visu šāda tipa ielu pārdēvēšanu būs iespējams tikai tad, ja valsts ar likumu to uzliks par pienākumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
