Uz saturu

"Nenofilmētie kadri ar Ievu Vārnu": Būs vajadzīgi gadi, lai atgūtos no karā pieredzētā

2023. gada 19. maijā 8:38

Karš atstāj ietekmi uz jebkuru tam pietuvināto, taču neapšaubāmi visdziļākās rētas tas sagādā Ukrainas aizstāvjiem un civiliedzīvotājiem. Podkāstā "Nenofilmētie kadri ar Ievu Vārnu" TV3 Ziņu žurnāliste dalās pārdomās, ko tas prasīs, lai, karam beidzoties, ukraiņi spētu atgūties un dzīvot tālāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ieva norāda, ka tikai pēc kara spēsim apjēgt, cik ievērojama un būtiska psiholoģiskā palīdzība būs nepieciešama Ukrainas civiliedzīvotājiem un karavīriem. Smags darbs būs saistīts tieši ar to, kā valsts aizstāvjus atgriezt normālā dzīvē pēc tā, ko viņi būs redzējuši un piedzīvojuši karalaukā.

Viņai pašai zināms kāds kareivis – 22 gadus vecs izlūks, kura acu priekšā vārda tiešā nozīmē gabalos sarāva viņa brigādes puišus. Viņš vienīgais palika dzīvs. Notikumā izlūks tika kontuzēts, taču no spēcīgā satricinājuma atguvās. Kopš notikušā ir pagājuši četri mēneši, bet šis gadījums uz kareivja psihi atstājis tik spēcīgu nospiedumu, ka piedzīvoto neizdodas "sagremot". Ieva atklāj, ka viņš joprojām sapņos redz savus bojāgājušos biedrus, kuri saka: "’Tev vajadzēja būt ar mums.’’

"’Tas ir posttraumatiska stresa sindroms, kurš izpaužas visdažādākajos veidos. (..) Domāju, ka tas (atgūšanās pēc pieredzētā – aut.) būs gadu jautājums,’’ stāsta žurnāliste.

Un kā būs ar bērniem? Ieva nav pārliecināta, ka tie jebkad spēs pilnībā pārdzīvot kara šausmas. "’Atceros savu vecmammu, kurai bija 14 gadu, kad notika Otrais pasaules karš. Viņa līdz pat 86 gadu vecumam atcerējās visu, kas notika. Viņa vairs nav starp mums, bet, šodienas acīm skatoties, redzot to, kas notiek Ukrainā, un atceroties, ko viņa stāstīja, saprotu – viņa visu savu mūžu nebija tikusi pāri tam, ko piedzīvoja savā bērnībā. Mūsdienās, protams, ir vairāk iespēju, kas var palīdzēt, bet bērnību, kuru Krievijas armija ir atņēmusi ukraiņu bērniem, nekad nekas neatdos,’’ uzsver žurnāliste.

Savukārt, runājot par to, ko pati darīs vai kā viņas dzīve mainīsies, kad karš beigsies, Ieva norāda – nevarot sagaidīt, kad varēs doties uz Ukrainu, lai stāstītu par okupantu padzīšanu un to, kā valsts tiek atjaunota. "’Ir skaidrs, ka karš atstās nospiedumus arī manā dzīvē. Tas, kādus tieši, vēl neviens nezinām. Bet kā es redzu sevi pēc kara? Es turpat būšu,’’ sakās žurnāliste.

Seko podkāstam arī populārākajās straumēšanas vietnēs – Spotify, Apple Podcasts.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm