"Situācija ir katastrofāla." Pamatīgās salnas augļkopjiem nodarījušas 10 miljonu eiro zaudējumus

Maija sākumā kā lielas, tā mazas saimniecības no prognozētajām salnām savus tobrīd ziedošos augļkokus un ogulājus centās sargāt, kā nu mācēja – smidzinot, laistot, apsedzot. Tomēr nekas no iepriekšminētā nav līdzējis.

"Šī šķirne ir viena no izturīgākajām Latvijā, bet pavasara ziemas vienalga nespēj izturēt. Varētu būt kādi procenti 10 no plānotās ražas, jo raža būtu bijusi lieliska, daudz bija ziediņu," norāda lauksaimnieks Mārtiņš Rudzāts.

"Ir šķirnēm pa 80%, kas gājis bojā, ir tikai 10 vai 20%. Atsevišķām ērkšķogu šķirnēm ir ļoti labi un tur varēs salīdzināt kā jābūt, bet tās, kas bija pilnziedā, es teiktu, 90%, tur ogu vispār nav," pauž lauksaimniece Ligita Rezgale.

Apsala gandrīz viss – zemenes, upenes, mellenes, ķirši un ābeles – ne vien mazajiem saimniekiem viensētās, bet arī lielajās audzētavās. Kopējie zaudējumi no negūtās ražas nozarei tiek lēsti pat 10 miljonu apmērā.

"Postījumi ir tiešām milzīgi, es varētu teikt, ka situācija ir katastrofāla, jo postījumi ir no 50-100%," atzīst Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte. Nozare cer uz valsts atbalstu – primāri apsalušo lauku sakopšanai. "Ir vajadzīga kopšana, ir vajadzīga zaru griešana, to bojāto, tā visa izņemšana, protams, mēslošana kopšana, jo bez tā visa tas lauks nākamajā gadā neražos tā vai tā," norāda Rudzāte.

Zemkopības ministrija apzinās situācijas nopietnību, tādēļ jau dots uzdevums apzināt saimniekiem nodarīto postu. No 5. līdz 20. jūnijam augļkopji varēs pieteikt apsalušos laukus atbalstam.

"No 5. jūnija jāiet elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, norādot tos laukus, kuros platības cietušas, lai pēctecīgi varam visu šo informāciju apkopot un Zemkopības ministrijai lemt – ir nepieciešams vai nav atbalsts, bet nu skaidrs, ka nosalušas platības būs," saka Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.

Sinoptiķi atzīst – maija sākumā pieredzētie aukstumi bija sava veida dabas anomālija, jo salnas bijušas neierasti ilgas un spēcīgas. Vienlaikus šādas laikapstākļu svārstības neesot nekas neierasts.

"Mūsu reģionā tādas situācijas vienmēr tikušas novērotas, protams, no lauksaimnieku viedokļa tas ir tas, kas rada papildu stresu, sekošanu līdzi, bet patiesībā salnu periods Latvijā var turpināties līdz pat saulgriežiem. Kad ir bijis, ka gaisa temperatūra pazeminās pat nedaudz zem 0 grādiem," saka LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Salnas, tiesa gan, daudz maigākas, tiek prognozētas arī šajā un nākamajā nedēļas nogalē. It kā ar to jau nebūtu gana, ilgtermiņa prognozes liecina, ka šī būšot sausa vasara ar maz nokrišņiem, kas atkal draud lauksaimniekiem ar zaudējumiem.