Par to esot panākta vienošanās tā sauktajā nodokļa pārskatīšanas grupā. Daudzus šāds paziņojums pārsteidzis, bet veselības ministre mierina, ka nekādas steigas nebūšot.
Reformēt Latvijas sociālā apdrošināšanas sistēmu, lai nodrošinātu veselības nozarei finansējumu. Joprojām daudz neskaidrību par šo piedāvājumu.
Veselības aprūpe patlaban augstu politiskajā dienaskārtībā. Paralēli turpinās darbs, mēģinot citās ministrijās, tā teikt, sakasīt vairāk nekā 100 miljonu eiro, kas šai nozarei nepieciešami šim gadam. Tā gan ir vairāk tāda caurumu aizlāpīšana. Jautājums par jomas ilgtermiņa finansējumu joprojām ir aktuāls.
Pagājušajā piektdienā finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā panākta vienošanās mainīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu struktūru un faktiski pāriet uz Igaunijas modeli veselības nozares finansēšanā.
Patlaban sociālo iemaksu likmei ir 34,09%, kas sadalās starp darba devēju un darbinieku. Tālāk jau šī sociālā apdrošināšana izpaužas dažādās jomās – pensijas, bezdarbs, slimības un kopš 2018. gada arī viens procentpunkts iezīmēts veselības nozare. Igaunijas modelis paredz, ka liela daļa no šī visa pārceļas uz pamatbudžetu, un sociālās apdrošināšanas sistēma aptver tikai pensijas, bezdarbu un veselību.
Par smalkāku finansiālu sadalījumu starp šīm trim jomām zināms vēl nav, bet finanšu ministrs sola, ka maksājumu slogs iedzīvotājiem nepieaugs.
"Droši vien saskaitāmos mainot vietām, gala summa nepieaug. Kas šeit ir tas ieguvums? Skaidri saprotama sistēma, kā strādā mehānisms. Mehānisms, kāds ir izveidots Igaunijā, saka – šis ir mans apdrošinātājs. Šajā gadījumā valsts. Apdrošinātājs man ļoti skaidri pasaka, kur kādu pakalpojumu ES var dabūt. Apdrošinātājs iestājas par manām interesēm, skatīties, lai šis pakalpojums ir lētāks, pieejamāks, arī drošāks un kvalitatīvāks."
Finanšu ministra birojā pirmdien nekādus sīkākus aprēķinus vai dokumentus saistībā ar šādu jaunu modeli nevarēja iedot.
Arī citi rausta plecus par šādas ziņas pēkšņumu. Nedz Latvijas Banka, nedz Fiskālā disciplīnas padome, nedz par sociālo apdrošināšanu atbildīgā Labklājības ministrija nebija gatava pirmdien sniegt kādus komentārus. Pārāk daudz nezināmo.
Tālākā šā jautājuma virzība tagad ir Veselības ministrijas pārziņā. Tajā mierina, ka nekādi sasteigti lēmumi nesekos.
Tikai un vienīgi kopā ar Labklājības ministriju, un mēs jau pirmos soļus esam izrunājuši, ko mēs varētu darīt labāk, lai mums pašiem būtu gan efektivitāte, gan skaidrība. Tas nekādā veidā nemainīsies tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau maksā VSAOI. Tur nav domāts ne kaut ko palielināt, ne samazināt.
Šādā modelī valsts finansētu veselības apdrošināšanu, piemēram, pensionāriem un bērniem finansētu valsts, bet, ko darīt ar tiem, kas sociālas iemaksas neveic, piemēram, nestrādājoša sieva vai vīrs. Tāpat problēma ar ēnu ekonomiku. Par šiem risinājuma vēl nav, bet nebūšot nekādu nu jau bēdīgu slaveno divu pakalpojumu grozu, kad sistēmā neiemaksātāji tiktu tikai pie pamata veselības aprūpes.
"Jautājums, kā mēs piesaistām tos darbaspējīgos pieaugušos cilvēkus, kuri vai nu pārtiek, vai nu viņi vairs nedzīvo Latvijā. Tie ir jautājumi, kas šobrīd vēl ir debatējami," saka Meņģelsone.
Veselības ministre norāda, ka jebkādas izmaiņas šajā jomā ir gadu jautājums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
