Populāri Jāņi un Līgas par latviskajiem vārdiem un svētku svinēšanas tradīcijām

Šogad vārda dienu atzīmēs 46 051 Jānis un 9716 Līgas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra dati.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) stāsta, ka vārds Jānis viņam tika dots diezgan likumsakarīgi, – tas ir vārds, kas viņa ģimenē ir bijis diezgan bieži sastopams no paaudzes paaudzē. Gan viņa vectēvam vārds bija Jānis, viņa vecvectēva brālis arī bija Jānis, tāpat viņa mammas brālim dots vārds Jānis. "Jānis ir ļoti izplatīts vārds mūsu ģimenē paaudžu paaudzēs. Man pašam ir trīs meitas, bet, kas zina, varbūt man kādreiz būs mazdēls Jānis, kas nesīs tālāk šo tradīciju," viņš saka.

Vitenbergs stāsta, ka vārda dienu jau daudzus gadus atzīmē Zentenē, – vecāku mājās, vietā, no kuras nāk pats. Tā kā viņa sievai vārds ir Līga, abi kopā ir atbilstošs tandēms šo svētku svinēšanai. Katrus svētkus pie viņiem sabraucot ciemiņi pat tad, ja paši lielākas svinības nav iecerējuši rīkot. "Iespējams, vārda diena vairs nav tik vērienīgi un vētraini svētki, kā svinēju tīņa gados. Toreiz vecāku saimniecībā piebrauca pilna sēta ar jauniešiem un svinējām līdz rītausmai, nereti pat vairākas dienas. Tagad gan pašu ģimenē, gan draugu ģimenēs ir bērni un šajos svētkos vairāk domājam par viņiem. Taču, Jāņiem tuvojoties, mana atbildība ir nopļaut zāli un ieviest kārtību saimniecībā, sagaidot ciemiņus. Būt Jānim ir arī papildus atbildība," stāsta satiksmes ministrs.

Interesanti sagadījies, ka viņa ģimenes lokā ir arī trīs Līgas, – ne tikai viņa sievu sauc Līga, bet arī viņa māsīcai dots vārds Līga un šāds vārds ir arī brāļa dzīvesbiedrei.

Vitenbergs atminas kādus Jāņus, ko nesagaidīja, kā ierasts, Zentenē, bet gan Anglijā. "Tā bija briesmīga sajūta. Pietrūka savējo apkārt, nebiju vietā, no kurienes nāku. Toreiz sev nosolījos, ka vairs nekad Jāņos es nebūšu ārpus Latvijas. Man ir svarīgi būt mājās un būtiski, lai Jāņos man apkārt ir tuvie cilvēki," viņš stāsta.

Arī šogad satiksmes ministra ģimene jau tradicionāli Jāņus svinēs Zentenē. Svētkus viņš gaidot. Ir jau izveidots saraksts ar to, ko celt galdā un kādas svētku aktivitātes organizēt, lai svētkos sanākušajiem būtu jautri. "Kas zina, ja bērni agrāk aizmigs, varbūt ar savu sievu Līgu aizskriesim arī uz tuvāko balli, lai izjustu Jāņu zaļumballes atmosfēru," viņš neizslēdz.

Radio "Star FM" rīta programmas "Zoopasta" vadītājs Jānis Romanovskis

Radio "Star FM" rīta programmas "Zoopasta" vadītājs stāsta, ka viens no iemesliem, kā ieguvis savu vārdu, ir par godu vecvectēvam. Pēc sarunas ar mammu noskaidrojies, ka viņa mammas vectēvam bija vārds Jānis. Lai gan vectēvu Jāņa mamma nekad nebija satikusi un personīgi nepazina, viņa piemiņu vēlējās godāt, piešķirot dēlam vārdu Jānis. Kā saka Jānis, "vismaz vienam Jānim ģimenē ir jābūt". Otrs iemesls, kā ticis pie vārda, ir pateicoties vārda labskanīgumam kopā ar uzvārdu. "Pie sasodīti garā uzvārda vajadzēja kaut ko īsu,’ atklāj Jānis.

Taujāts, kā parasti atzīmē vārda dienu, Jānis neslēpj – tādu nemainīgu tradīciju viņam nemaz neesot. Vārda svētki dzīvē esot svinēti viļņveidīgi, pa savam bērnībā, tīņa gados – vēl citā veidā. Tagad, kad pašam ir bērni, vēl mazliet citādāk. Tomēr pārsvarā viņš svētkos dod priekšroku labai draugu kompānijai un iespējai pabūt zaļumos. Pērn Romanovskis ar ģimeni pirmo reizi nolēma Jāņus pavadīt ārzemēs – Lielbritānijā, kur svin Midsummer jeb vasaras sezonas svinības ap vasaras saulgriežiem. Jānis arī neslēpj, ka viņš necieš Jāņiem raksturīgo iepirkšanās drudzi, sastrēgumus un kņadu jeb tā saucamo "Jāņu trakumu", tāpēc parasti cenšas novilcināt izbraukšanu no pilsētas, lai izvairītos no burzmas.

Lūgts atminēties jestrākās vārda dienas svinības, Romanovskis teic, ka šādi stāsti parasti nav publicējami. "Ticu, ka jestrākais vienmēr būs vēl priekšā," saka "Star FM" rīta programmas "Zoopasta" vadītājs, neslēpjot, ka viņam katri Jāņi ir kaut kādā ziņā īpaši.

Ārstniecisko augu un tradīciju pazinēja Līga Reitere

Līga nevaru pastāstīt, kā viņa tiku pie vārda Līga, bet viņa var pastāstīt, kā tas mainījās līdz ar viņas dzīvi. "Esmu vidējais bērns daudz bērnu ģimenē. Vidējie bērni parasti ir brīvdomātāji un mākslinieki. Bērnībā mani sauca pamazināmā formā par Līdziņu – Līziņu. Kad aizrāvos ar pļavu puķēm, tad mani sāka saukt par Puķgustiņu. Skolā biju Līga. Ventiņu pusē darbos biju ReiterLīg. Kad māsa savai meitai iedeva vārdu Līga, tad es kļuvu par Lielo Līgu. Mazbērniem esmu vecmāmiņa Līga. Citiem zāļu sieva Līga Reitere. Jā, esmu no Reiteru dzimtas un es ar savu dzimto uzvārdu lepojos joprojām," stāsta Līga.

Kā pati Līga teic, viņa ir zāļu sieva, tāpēc ap vasaras saulgriežiem un vasarā, ka visas pļavas ir ziedos, daudzi lūdz pēc padoma un Līga neslēpj, ka viņai ļoti patīk pīt vainagus. "Reiz mani māsa paslavēja, sakot, ka mani vainagi esot īpaši atšķirīgi un skaisti. Tas mani ļoti iedvesmoja. Sāku vēl vairāk censties. Bet kādos Dziesmu svētkos, kad pēc noslēguma koncerta koristi meta gaisā vainagus un tāds smags ar diegu cieši notīts vainags sāpīgi trāpīja pa galvu, nolēmu mācīt arī citiem uzpīt vieglus, mīkstus un kuplus ziedu vainagus. Tā es kļuvu par vainagu sievu," stāsta Līga.

Grupas "Singapūras satīns" dalībnieks Jānis Krīvēns (Krivenchy)

"Daudzi domā, kādēļ mani tā sauc. Es esmu diezgan extra cilvēks, tāds riktīgs frīks, bet man ir visparastākais latviešu vārds. Citi saka, ka "Jānis" man nemaz īsti nepiestāv. Man šo vārdu iedeva tikai un vienīgi tāpēc, ka ģimenē nebija neviena Jāņa," vārda došanas iemeslu skaidroja Krivenchy.

Grupā "Singapūras satīns" Jānim Krīvēnam ir pseidonīms Salvadors, tādēļ viņu grupā bieži sauc par Salvi: "No malas izklausās ļoti interesanti, jo citreiz mani uzrunā kā Salvi. Tad vispār neko vairs nevar saprast." Ir arī vēl viens veids, kā viņu uzrunā. "Ģimenē mani sauc arī par Janci. Man tas ļoti patīk. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur mani sauc par Janci," stāsta Krivenchy.

"Vienīgā tradīcija ir tā, ka man sāp galva katru gadu 24. jūnijā. Tā ir vienīgā tradīcija, kas nemainās," vārda dienas svinēšanas svētkus raksturoja Jānis Krīvēns.

Dziedātājs Jānis Mosejs

"Vārds Jānis man ir ielikts par godu manam vecvectēvam, kurš bija varens ziķeris, prasmīgs šaha spēlētājs un smaidīgs grāmatvedis," atklāj dziedātājs un neslēpj: "Man personīgi vārdam Jānis ir īpaša nozīme, jo tas ir saistīts ar mūsu tautas tradīcijām un kultūras mantojumu."

"Vārda dienu svinu ar tuviniekiem un draugiem, kopā baudot garšīgus un latviskus ēdienus, gremdējoties sarunās un Jāņu nakti, izvirpinot daudz smieklos, dziesmās, smaidos un rotaļās. Tas ir laiks, kad sajūtu dziļu pateicību par vārdu, kas man ir devis daudz brīnišķīgu iespēju dzīvē. Piemēram, veselu dienu varu klausīties dziesmas par savu vārdu. Divas pat esmu iedziedājis pats," smejoties stāsta dziedātājs.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Komunikācijas projektu vadītāja Līga Rimšēviča

"Man tētis bija Jānis Balodis. Viņam ļoti patika organizēt un svinēt Jāņus. Tādēļ viņš esot uzstājis, ka meitai jābūt Līgai," stāsta Līga.

"Ja godīgi, es ne pārāk labi sadzīvoju ar šo vārdu, es īsti nejūtos kā Līga, bet es pazīstu vairākas foršas Līgas, kas mani iedvesmo būt Līgai," smaidot atklāj Līga.

"Svinu praktiski vienmēr savās lauku mājās. Bet pēdējos 15 manus dzīves gadus Jāņu svinēšana sanāk varens maratons, jo, strādājot Nacionālajā teātrī, katru gadu izdzīvojām teātra pušķošanu un "Skrodernas Silmačos" nedēļas garumā. Atnākot strādāt uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, atkal ir klēpji ar jāņu zālēm, lielā pušķošana, vairāki pirmsjāņu pasākumi Rīgā un maģiskā saulgriežu nakts svinēšana muzeja lauku ekspozīcijā Rucavā "Vītolniekos" pie jūras," neslēpj Līga un atklāj: "Es esmu no tām "Jāņu mātēm", kas, viesus gaidot, cep pīrāgus un sien sieru. Tas man no bērnības, vecmāmiņas iemācīts. Man ļoti patīk viesus gaidīt un gatavot attiecīgos gadskārtu ēdienus, svētku kultūras programmu es parasti atstāju kāda cita ziņā."

TV3 Ziņu žurnālists Jānis Zvērs

"Mani nosauca par Jāni, jo mātei tas likās labs, latvisks vārds – dzimtā, cik zinu, citu Jāņu nav, tāpēc šo vārdu neesmu mantojis. Mani gan vārdā sauc ļoti reti, jo pie tik specifiska uzvārda Jānis nobāl," smaidot stāsta Jānis un neslēpj: "Skolas laikā vārdabrāļu bija daudz, bet pēdējos gados esmu pamanījis, ka šis vārds kļūst arvien retāks un piekāpjas modernajiem vārdiem, varbūt Jāņus pēc pārdesmit gadiem varēs sastapt tikai Brīvdabas muzejā."

Jānim svētki asociējas ar jautrību. "Alu, ugunskuriem, parasti kompānijā gadās kāda ģitāra, ko labprāt uzstrinkšķinu, lai kopīgi vienotos kādā no latvju ziņģēm. Kā kārtīgam latvietim pienākas, svētku vietu izvēlos pēdējā brīdī, pievienojoties kādai kompānijai," stāsta Jānis.

Pašmāju šovu zvaigzne Līga Eglīte

Līgai ir īpašs stāsts par savu vārdu: "Vārds Līga ir cēlies no vārda "līgū", kas senākās valodas versijās ir nozīmējis apmēram to pašu, ko kristīgajās ticībās "āmen". Tas ir kā noslēguma vārds lūgšanām. Burtiskās tulkojums – lai piepildās. Vasaras saulgriežos ir bijis aktuāli dziesmās, ejot ap ugunskuru iekļaut šo vārdu."

Līga teic, ka viņa ir tradīciju cilvēks: "Jāņus atzīstu mierīgus, ievērojot tradīcijas un tuvāko lokā. Tas ir kārtējais gada atskaites punkts. Un labāk tam pieiet ar prātu, mierīgi. Šādas dienas mēdz palikt ilgāk prātā nekā pārējie gadu datumi, tādēļ labprātāk tos pavadītu tikai ar pašiem svarīgākajiem cilvēkiem."

"Neaizmirsīsim to, ka šis traumpunktos ir ļoti aktīvs laiks neprātīgas uzdzīves dēļ. Bet ne jau tam svētki ir radīti,’ atgādina Līga un izceļ šīs dienas maģisko spēku: "Saulgrieži jau vispār tautā ir bijuši sakrāli datumi. Acīmredzot, mani vecāki ir redzējuši manī saistību un asociāciju ar to. Un tas pa dzīvei arī ir jūtams, ka mana dzīvē garīgā puse ir diezgan būtiska un pat primāra."

TV3 iepazīšanās šova "Saimnieks meklē sievu" jaunākais dalībnieks Jānis

Jāņu gaidās TV3 iepazīšanās šova "Saimnieks meklē sievu" jaunākais dalībnieks, 23 gadus vecais Jānis, atklāj savu stāstu, kā ticis pie latviskā vārda un kādas ir vārda dienas svinēšanas tradīcijas viņa ģimenē.

"Arī manu tēvu sauc Jānis. Kad es piedzimu, mamma gribēja man dot citu vārdu – vēlējās saukt par Krišjāni, bet tēvs gribēja nosaukt par Jāni," stāsta saimnieku šova dalībnieks. Tā vecāki, lai rastu kompromisu, dēlam izvēlējušies divus vārdus, no kuriem pirmais ir Jānis.

Runājot par vārda nozīmi savā dzīvē, kultūras dzīves organizators uzskata – Jāņi ir kas vairāk nekā vienkārši vārdadiena. Īpaši viņš to izjutis agrāk, kad pats vēl nestrādāja kultūras namā un vārda dienu, kas iekrīt vasaras saulgriežu laikā, svētīja ģimenes un draugu lokā.

Tagad, kad aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē, vārda dienas svinēšanas tradīcija mainījusies. "Kāds atceras, balles laikā nobļaujas, un ar to viss cauri," nosmej Jānis. Vārda dienu svinēt tā, kā vēlētos pats, darba dēļ viņam vairs nesanākot. "Kad man pa svētkiem nebija jāstrādā, parasti sabrauca radi, draugi un kopā nosvinējām. Protams, neatņemama svētku sastāvdaļa ir ugunskurs, arī alus, siers, neizbēgami arī šašliks. Kādreiz sieru sējām paši, bet tagad šī īstā tradīcija izpalikusi," stāsta Jānis.

Sēta pušķota ar meijām. "Neizpalika arī pīlādža zars, lai raganas nenāk mājās," stāsta saimnieks.

Gadu no gada svinētāju pulks grozījies no desmit līdz pat trīsdesmit cilvēkiem. "Mēs esam kupla radu saime. Visi sabrauc, kādam ir dzimšanas diena un vārda diena, pulkā ir arī Līga," tā latviskā vārda nēsātājs.