Uz saturu

Gods ierakstīt savu vārdu Latvijas vēsturē. Snūkeristes Annas Prisjažņukas stāsts

Latvijas labākā snūkeriste Anna Prisjažņuka vēl pavisam nesen paveica neticamu pārsteigumu un pirmo reizi savā karjerā tika kronēta par Eiropas čempioni snūkerā. Anna ir vēl viens pierādījums tam, ka negaidot ar cilvēku mēdz notikt lieli pārsteigumi. Intervijā ar "tv3.lv" portālu Anna pastāsta par specifiskajām snūkera niansēm, interesanto hobiju, ikdienas dzīvi un izvirzītajiem nākotnes mērķiem.

Pirms 19 gadiem Anna pēc nejaušības principa uzslēdza "Eurosport" sporta kanālu un vēroja snūkera translāciju no pasaules čempionāta. Klausījās spēļu komentētājus, domāja līdzi un mēģināja paredzēt nākamos snūkeristu sitienus, kas viņai lieliski padevās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Laikam ritot, Anna sāka just, ka snūkers viņai interesē un padodas. Tajā sāka parādīties zināms prieks un azarts, kaut vai ņemot vērā faktu, ka Latvijā snūkers vēsturiski nav bijis populārs sporta veids.

Šā gada 9. jūnijā Anna piedzīvoja savu pirmo nopietno karjeras pakāpienu, triumfējot Eiropas čempionā snūkerā. Rezultātā sportistei varētu pavērties arvien plašākas durvis, lai spēlētu pret pasaules labākajām snūkeristēm.

Viņas dzīvē snūkers nav galvenā prioritāte, jo tur pa vidu tam visam, jāatrod laiks draugam, dzīvokļa uzkopšanai un ēst gatavošanai. Snūkers nav izmainījis Annas dzīvi, tas vienkārši salicis visu pareizajos plauktiņos.

Kas ir jāzina tiem cilvēkiem, kas tevi nepazīst?

Netici tam, ko redzi.

Vai tu atceries, kā aizsākās tava degsme pret šo īpašo sporta veidu?

Atceros! Viss aizsākās 2004. gada sākumā, kad ieraudzīju pa "Eurosport" snūkera translāciju no pasaules čempionāta. Sākumā ieinteresēja, kas tas vispār ir. Klausījos komentētājus, domāju līdzi pozīcijai uz galda, mēģināju pati saprast, kāds būs nākamais sitiens.

Beigās, kad sapratu, ka es daudz minu pareizi (pirms sitiens tiek veikts), radās vēlme pašai aiziet un pamēģināt. Tikai pēc pusgada uzzināju, ka Rīgā ir vieta ar snūkera galdiem, sapratu, ka ir jāiet!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

FOTO: ANNA PRISJAŽŅUKA/PRIVĀTAIS ARHĪVS
Lai nodarbotos ar biljardu/snūkeru – man vajadzēs tikai kiju un vietu, kur spēlēt?

Ja spēlēt tīri sev, kā hobiju, tad jā, principā pietiek. Ja tomēr gribās nopietnāk, vajadzēs arī treneri, kurš no paša sākuma dos pareizo bāzi, lai vēlāk nerastos problēmas.

Vienā dienā sāku saprast, ka vēlos mācīties vienu no biljarda paveidiem. Kas notiek tālāk, un kur man jādodas?

Vislabāk uzreiz sarunāt nodarbību ar treneri. Mums Latvijā tādi ir vairāki, bet iesācējiem iesaku Sergeju Sergejevu, jo viņam ir liela pieredze.

Vai ar to nodarboties ir finansiāli izdevīgi?

Biljards prasa daudz finansiālu ieguldījumu, īpaši sākumā. Treneris 30-40 eiro stundā, un galds stundā biljarda zālē – 10 eiro. Tam visam vēl personīga kija un kijas kaste, mēnesī ap 300-400 eiro varētu sanākt, tiem, kuri grib nodarboties nopietni, kā arī vēlāk pelnīt ar to naudu.

FOTO: ANNA PRISJAŽŅUKA/PRIVĀTAIS ARHĪVS
Parasti šai spēlei ir daudz šķirņu, kuras vieno viens nosaukums – biljards. Katrai sugai ir kopīgs biljarda galds un bumbiņas. Kādu biljarda veidu tu pārstāvi?

Smaida. Interesants jautājums! Latvijā mums ir tikai trīs biljarda veidi pagaidām – krievu biljards, pūls un snūkers. Par krievu biljardu nevaru daudz neko pateikt, kaut kā šis paveids man galīgi garām. Salīdzinot pūlu un snūkeru, tad pūls ir dinamiskāka spēle, kur viss notiek ļoti ātri. Snūkers ir vairāk aristokrātiskā spēle (vēsturiski nāk no Anglijas). Tur jādomā vairāk.

Kā tu saprati, ka snūkers būs tavs īstais variants?

Domā. Pirms snūkera es nezināju, kādi ir citi. Man patīk domāt un analizēt, paveicās, ka uzreiz sāku ar snūkeru.

Un tevi var pieskaitīt pie profesionāļiem Latvijas snūkerā?

Es drīzāk teiktu, ka esmu ļoti pieredzējis amatieris. Kaut gan mums Latvijā pūlā ir amatieru līga, kur mani spēlēt nelaiž. Smejas.

FOTO: Agnieszka Berecka/Anna Prisjažņuka (no kreisās) un Tatjana Vasiļjeva duelī ar Poliju
Latvijā snūkers un biljards vēsturiski nav bijis populārs sporta veids. Tavuprāt, cik viegli no Latvijas ir "izsisties" pie pasaules labākajiem?

Uzskatu, ka šeit nav sakars ar valsti, viss atkarīgs no tavas personības, gribas, vēlmēm un neatlaidību. Un naudu, neaizmirsīsim vēlreiz par naudu.

Pirms kāda laika Bulgārijā Eiropas čempionātā snūkerā pieveici galveno favorīti un triumfēji visā turnīrā. Kā tev tas izdevās?

Tas bija 9. Jūnijs, piektdiena. Pamodos ar domu, ka gribu spēlēt! Godīgi sakot, tā bija vienīgā diena visa turnīra laikā, kad bija tāda sajūta. Jūtos ļoti droša par sevi un savu spēli. Beidzot tikām pie galda, un man pēkšņi sāka sanākt viss.

Spēles laikā redzēju, kas pretiniecei sanāk vai nesanāk, un izmantoju to savā labā. Redzēju, ka viņa jūtās nedroši, nespēlē tik labi, kā varētu un tas uzreiz deva pārliecību, ka varu uzvarēt. Vienkārši jāizpilda viss tas, ko daru treniņos.

Līdz pašām beigām turēju, līdz tiku pirmā pie uzvaras bumbas! Laikam mūžīgi atcerēšos to sitienu.

FOTO: ANNA PRISJAŽŅUKA/PRIVĀTAIS ARHĪVS
Tava pretiniece finālā Vendija Jansa bija kļuvusi par Eiropas čempioni 14. reizes. Kā tev šķiet, viņa nebija pārsteigta?

Grūti pateikt, vai bija pārsteigta, jo viņa arī iepriekš redzēja, kā es varu spēlēt. 2017. gadā es viņai zaudēju finālā. Drīzāk Vendija bija ļoti neapmierināta ar savu slikto priekš viņas spēli, kura beigās noveda pie otrās vietas Eiropas čempionātā. Šoreiz.

Tu esi otrā Latvijas snūkeriste, kurai izdevies uzvarēt Eiropas čempionātā. Ko tev nozīmē šī uzvara?

Gods ierakstīt savu vārdu Latvijas vēsturē.

Nedaudz noliekam malā snūkeru. Kā izskatās tava ikdiena?

Kā jau daudziem. Man ir darbs – trīs darba dienas un trīs brīvdienas. Tagad varu nedaudz atpūsties, bet vispār treniņš pie biljarda galda vismaz trīs reizes nedēļā un ne mazāk kā trīs stundas (brīvdienās var būt arī piecas).

Jāsporto katru dienu, izņemot dienu pirms sacensībām un sacensību laikā. Sports man ir skriešana iesildījumam, tad vingrinājumi visam ķermenim.

Pirms miega varu palasīt kādu grāmatu. Tur, pa vidu tam visam, jāatrod laiks draugam, dzīvokļa uzkopšanai un ēst gatavošanai.

Vai tev ir kādi hobiji un intereses ārpus sporta?

Jā, man ir apsēstība ar "Rammstein" mūziku, es nopirku elektroģitāru, mēģināšu to apgūt, lai nospēlētu viņu mīļākās daļas no dziesmām.

Vēl nedaudz atgriežoties atpakaļ pie snūkera. Kā šīs sporta veids ir izmainījis tavu dzīvi?

Tā sakrita, ka man gadījās ieraudzīt snūkeru vienu dienu. Snūkers atspoguļo visu to, kas man patika, pirms es sāku spēlēt. Miers, vienatne, iespēja nepārtraukti domāt, analizēt, sacensties un progresēt. Snūkers nemainīja manu dzīvi, tas vienkārši salika visu pareizajās vietās.

FOTO: ANNA PRISJAŽŅUKA/PRIVĀTAIS ARHĪVS
Intervijas nobeigumā – kas ir tavi izvirzītie nākotnes mērķi ar snūkeru, piemēram, piecu gadu griezumā?

Mērķis vienmēr bijis tikai viens, spēlēt stabili, vienādi un labi. Ar labu spēli būs arī uzvaras. Cerams, ne tikai mājas laukumos, bet arī Eiropas.

Paldies par interviju, Anna. Tiekamies virsotnēs!

Paldies arī Jums!

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm