Turpmākajos mēnešos inflācija samazināsies straujāk, lēš banku analītiķi
Turpmākajos mēnešos inflācija samazināsies straujāk, gada nogalē vai nākamā gada sākumā iespējama īslaicīga deflācija, pavēstīja banku analītiķi.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka jūnija deflācija varētu iezīmēt jaunas tendences aizsākumu salīdzinājumā ar to, kas bija vērojams pēdējo divarpus gadu laikā, kad cenu līmenis konsekventi pieauga. Pēc ekonomista prognozēm, jau uz vasaras beigām inflācija varētu noslīdēt līdz 3%.
Riski attiecībā uz enerģijas cenām saglabājas, tomēr to normalizācija šobrīd ir būtiskākais faktors inflācijas kritumam, skaidro Gašpuitis. Vasaras mēnešos tam gan ir nosacīta praktiskā ietekme, jo nepieciešamība pēc patēriņa ir krietni mazāka. Tomēr, pat ja cenu kāpums atjaunosies, iepriekšējos cenu līmeņus tās nesniegs. Tas ļaus arī ražotājiem koriģēt cenas. Tādēļ preču grupās turpmākajos mēnešos parādīsies izteiktāks cenu kritums, īpaši importa precēm, klāsta Gašpuitis.
Ražotāju cenas eirozonā maijā uzrādīja pirmo kritumu kopš 2020. gada. Gada laikā ražotāju cenas samazinājās par 1,5%. Deflāciju diktē enerģijas cenu kritums, kas maijā samazinājās par 13,3%, starppatēriņa precēm cenas samazinājās par 1,5%, savukārt kapitāla precēm cenas pieauga par 5,6%, ilglietojuma patēriņa precēm par 6,7% un īslaicīga patēriņa precēm par 9,6%. Lielākais ražotāju cenu pieaugums rūpniecībā bija Ungārijā (36,3%), Slovākijā (21%) un Latvijā (12%).
Izteiktāka cenu pieauguma inerce vēl būs jūtama pakalpojumos, skaidro Gašpuitis, norādot, ka nozare joprojām izbauda pēcpandēmijas atgūšanos. Vasaras periods varētu uzturēt pakalpojumu cenu tālāku inflāciju, kaut arī tur kāpuma inerce pamazām zaudēs spēku.
Gašpuitis uzsver, ka argumentēt cenu kāpumu kļūst arvien sarežģītāk un pircēju gatavība mainīt paradumus pastiprinās, tāpēc uz rudens pusi deflācijas tendences var pastiprināties. Taču to noteiks ekonomikas kondīcija un izmaiņas starp grupām būs ļoti neizteiktas un nevienmērīgas.
"Viss atkarīgs no tā, kā veidojas apstākļi konkrētajā grupā. Īpaši tas būs saistīts ar pārtikas precēm, kur pieaug spiediens no sabiedrības puses. Izejvielu cenas ir mazinājušās, bet šai ietekmei ir jāparādās ražotāju cenās. Tur, kur vairāk iesaistīta pārstrāde, lielas deflācijas iespējas, visticamāk, nesagaidīt. Ražotāju pusē nenoteiktība par enerģijas cenām joprojām pastāv, izmaksas, tostarp algas ir augušas."
Ekonomists skaidro, ka izmaksu kāpuma ietekmei ir inerce, turklāt līgumu pārskatīšana prasa laiku. Liela nozīme šajos apstākļos ir tam, cik efektīvi ir šie līgumu slēgšanas mehānismi un tirgotāju politika. Vieglāk cenas mazināt segmentos, kur dominē lieli apjomi, un tādēļ spiedienu uz vietējiem ražotājiem palielināsies caur preču importa cenām.
Tādēļ var sagaidīt, ka uzjundīs vietējo ražotāju iebildumi un protekcionisma noskaņojums, uzskata Gašpuitis. Vienlaikus ekonomists atzīst, ka tirgotājiem ir ietekme, bet tam ir savi limiti. Tie var palielināt spiedienu uz piegādātājiem vai mainīt piecenojumu, kam pievērsta vairāk uzmanības.
Taču, lai mainītu piecenojumu un saglabātu peļņu, ir jārevidē izmaksas, kas pie ne pārāk augstas rentabilitātes nav viegls uzdevums, un par aktuālu jautājumu kļūst ne tik daudz inflācija – cenu pieaugums, cik atbilstoša ir cena konkrētajai precei, īpaši pamatproduktiem, pauž Gašpuitis. To var ietekmēt tirgus konkurence un patērētāju uzvedības maiņa. Patērētāji sākuši mainīt savus ieradumus, bet tam jābūt izteiktākai, lai sagaidītu krasākas reakcijas uzņēmējos.
Gašpuitis piebilst, ka jūnijā inflācija abās kaimiņvalstīs bija augstāka nekā Latvijā – Lietuvā 9%, Igaunijā 9,2%. Igaunijā mēneša laikā cenas pieauga par 0,7%, no kuriem divas piektdaļas no kopējā pieauguma veidoja pārtika un no kurām gandrīz pusi veidoja svaigu augļu un ogu cenu pieaugums.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka jūnijā inflācija Latvijā pirmo reizi kopš 2022.gada marta ir noslīdējusi zem 10% un gada nogale inflācija Latvijā varētu būt pat zem 2%.
Āboliņš uzsver, ka jūnijā salīdzinājuma ar maiju patēriņa cenas Latvijā saruka par 1,4%, un viena mēneša ietvaros tas ir lielākais cenu kritums Latvijā pēdējo vismaz 30 gadu laikā, tomēr par vispārīgu cenu kritumu pagaidām nevar runāt un pagaidām lētākas kļūst tikai energoresursu cenas. Dabasgāzes cenas Eiropā kopš pērnā gada otrās puses ir sarukušas par vairāk nekā 80% un jūnijā Latvijā samazinājās siltumenerģijas, elektrības, kā arī degvielas cenas.
Ekonomists uzsver, ka inflācijas kritums šogad ir gandrīz tik pat straujš cik tās kāpums pērn, un šobrīd inflācija Latvijā vairs nav augstākā Baltijā. Āboliņš uzskata, ka patēriņa cenu kritums Latvijā turpināsies arī jūlijā un augustā, jo sezonālais pārtikas cenu kritums šogad varētu būt lielāks nekā ierasts. Ziemas laikā pārtikas cenas būtiski pieauga dārgo energoresursu dēļ.
Energoresursu cenas šobrīd ir būtiski sarukušas, tādēļ jūnijā jau otro mēnesi pēc kārtas pārtikas cenas Latvijā saruka par 0,1%. Uz iepriekšējā cenu kāpuma fona tas, protams, ir ļoti neliels samazinājums, taču, piemēram, dārzeņu cenas kopš aprīļa ir sarukušas par vairāk nekā 6% un to cenas noteikti turpinās samazināties, uzsver Āboliņš.
Par inflācijas tālāku kritumu šobrīd liecina uzņēmumu inflācijas gaidas, kas kopš gada sākuma ir ļoti strauji samazinājušās, tajā skaitā arī pārtikas ražošanā, skaidro Āboliņš. Ražotāju cenu inflācija Latvijā un Eiropā strauji mazinās, savukārt, neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē un loģistikas izmaksas ir zemākas kā pirms gada. Tāpat apkures un elektrības cenas šoziem būs mazākas kā pērn arī bez valsts atbalsta. Tas nozīmē, ka šobrīd būtu jāmazinās ne tikai inflācijai, bet arī cenām, tomēr cenas veikalos mazinās tikai nedaudz un cenu samazinājums pārsvarā redzams sezonāliem produktiem.
Pēc pērnā gada energoresursu cenu lēciena šoka, šobrīd daudzās preču un pakalpojumu, kā arī pārtikas cenās ir ierēķināts ievērojami augstāks enerģijas cenu līmenis nekā tas ir pašlaik, skaidro Āboliņš.
"Šis process gan ir bijis diezgan haotisks un tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ šobrīd ir gana daudz neloģiskas cenu atšķirības gan starp veikalu ķēdēm, gan starp vienādiem produktiem dažādās valstīs. Lai arī šobrīd cenām būtu jākrīt, tomēr dažkārt ekonomikas procesi ir lēnāki nekā mums to gribētos un tas, visticamāk, prasīs laiku. Rezultātā atsevišķās nozarēs ir vērojams peļņas kāpums."
Pēc Āboliņa prognozēm līdz augustam inflācija Latvijā, visticamāk, noslīdēs jau zem 5%. Šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā Latvijā ir iespējama īslaicīga deflācija, bet, savukārt, šogad kopumā inflācija Latvijā būs ap 9%.
Vienlaikus ekonomists skaidro, ka inflācijas straujais kritums gan nenozīmē, ka inflācija ir uzvarēta un ka centrālās bankas tuvākajā laikā varētu sākt mazināt procentu likmes. Pakalpojumu cenas Latvijā jūnijā pieauga par 0,4% un darba tirgū ir liels spiediens celt algas. Tāpat enerģijas krīze Eiropā vēl nav pilnībā pārvarēta, jo ražošanas apjomi rūpniecībā vēl nav atgriezušies iepriekšējā līmeņi un energoresursu cenas ļoti jūtīgi reaģē uz dažādām ziņām. Šī nenoteiktība par nākotnes izmaksām varētu būt viens no faktoriem, kas var kavēt ātrāku cenu kritumu veikalos, atzīst Āboliņš.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka jūnija 1,4% deflācija ir jauns mēneša deflācijas rekords, iepriekšējais bija 1,1%, tas turējās kopš 2003.gada augusta. Augusts ir tipiskākais sezonālās deflācijas mēnesis, cenas jūnijā pret maiju visbiežāk pieaug. Arī pirms šī gada jūnija ir bijuši daži izņēmumi, piemēram, 2009.gadā (-0,5%)
"Cenu līmenis Latvijā kopš pērnā rudens bija kā lingas mests akmens, kas kādu laiku lido augšup inerces dēļ. Tagad sākotnējā grūdiena enerģija ir izsīkusi, akmens krīt lejup. Kritiens turpināsies arī turpmākajos mēnešos. Jūnijā lejupvērsta ietekme uz cenu līmeni bija visiem trim galvenajiem līdzšinējiem dzīves dārdzinātājiem – mājokļa, pārtikas un transporta izdevumiem."
Viņš norāda, ka gada inflācija ir krasi samazinājusies – no 12,1% maijā līdz 7,9% jūnijā, bet tā vēl arvien ir daudz augstāka, nekā bija pierasts līdz 2021.gadam. Salīdzinājumā ar pērno jūniju pārtikas un mājokļu izdevumu ietekme uz cenu līmeni bija izteikti augšupvērsta, šīs pozīcijas veidoja 78% no kopējā cenu kāpuma.
Strautiņš uzskata, ka situācija strauji mainīsies, pasaules notikumu ietekmei turpinot uzsūkties cauri patēriņa cenu groza sienām. Sagaidāms, ka jūlijā un augustā kopā gada inflācija samazināsies vēl apmēram par četriem procentpunktiem. Savukārt jaunā gada sākumā varētu sākties deflācijas periods, kas gan nebūs ļoti ilgs, inflācijai atgriežoties nākamā gada otrajā pusē. Daudziem pakalpojumiem cenas turpinās augt, kā tam jābūt pie kāpjoša algu līmeņa, taču krītošo pārtikas un enerģijas cenu ietekme kādu laiku izrādīsies izšķiroša, norāda Strautiņš.
Aizvadītā mēneša laikā ir aktivizējusies veselīga intelektuāla diskusija par to, cik augstu punktu šis simboliski raksturotais akmens lidojumā bija sasniedzis, un vai tā kritiens nav sācies jau agrāk, atgādina Strautiņš. Latvijas Tirgotāju asociācija nāca klajā ar paziņojumu, ka otrajā ceturksnī cenas kritās 70% tās pētījumā aplūkoto pārtikas produktu. Asociācija arī min konkrētus piemērus. Tā piens jūnijā veikalos esot maksājis par 29,8% lētāk nekā martā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati vēsta, ka piena litrs jūnijā maksāja par 5,2% dārgāk nekā martā.
Strautiņš pieļauj, ka tuvāk patiesībai ir tirgotāji, lai arī valsts statistikas veidotājiem it kā ir lielāka ticamība, jo viņi ir neieinteresētā puse. Ekonomists skaidro, ka inflācijas datu tapšanu var raksturot kā intelektuālu spēli, kuras noteikumi rakstīti saskaņā ar zemākā kopsaucēja principu – lai visas valstis tos varētu ievērot.
"Tādā digitāli visnotaļ attīstītā valstī kā Latvijā spēli noteikti varētu spēlēt citādi. Ja CSP prasītu un saņemtu tirgotāju datus par vidējām faktiskajām dažādu produktu pārdošanas cenām, tad mēs uzzinātu precīzāku ainu. Ja mērķis būtu pēc iespējas precīzāk noskaidrot cenu līmeni un izmaiņas tieši šobrīd un Latvijā, statistiku varētu veidot pavisam citādi. Taču metodoloģijai ir jābūt vienotai, lai rezultāti būtu salīdzināmi laikā un telpā."
Ekonomistam šķiet, ka "datu miglu" rada Latvijas tirgotāju ļoti izteiktā pieķeršanās akcijām jeb pircēju pievilināšanai ar atlaidēm. Šā gada pirmā puse bija šādas stratēģijas ziedu laiki, kad cenas ļoti līdzīgiem produktiem ar un bez atlaides atšķīrās pat vairāk nekā divkārt. Strautiņš norāda, ka tas var dramatiski samazināt datu precizitāti, jo statistiķiem nav iespējams ņemt vērā atlaižu ietekmi uz pircēju izvēlēm starp dažādu ražotāju piedāvājumiem. Ekonomists rezumē, ka katrs var spriest, vai izmērītā vidējā piena cena jūnijā (1,21 eiro) atspoguļo viņa pieredzi vai tomēr pienu var nopirkt lētāk.
Strautiņš pieļauj, ka nacionālās mazumtirdzniecības īpatnības apgrūtina cenu līmeņa salīdzināšanu ne tikai starp dažādiem gadiem Latvijā, bet arī dažādās valstīs. Uz akcijām balstītā tirdzniecības stratēģija ir ļoti raksturīga tieši Latvijai un Baltijai, to ļoti čakli piekopj divi tirgus līderi. Ir arī cita stratēģija, ko sauc par EDLP ("every day low prices") jeb pastāvīgi zems cenu līmenis. Vācijā ap pusi pārtikas tirgus aizņem divi tirgotāji, kuru darbība ir daudz tuvāka EDLP modelim, viens no tiem strauji palielina tirgus daļu Latvijā. Divās valstīs ar vienādu cenu līmeni statistikā atspoguļotā cena būs zemāka valstī, kurā izplatītāka ir EDLP stratēģija, jo vidēji aritmētiskā cenu zīme tur būs ar zemāku skaitli.
Iepriekš teiktais Strautiņam ļauj izteikt minējumus, piemēram – ja iepriekš statistika pārspīlēja cenu kāpumu, tad varbūt turpmākajos mēnešos tā pārspīlēs cenu kritumu. Ekonomists uzskata, ka akcijas nevar turpināties bezgalīgi, agri vai vēlu vidējai cenu zīmei veikalos ir jātuvinās attiecīgā produkta vidējai faktiskajai pārdošanas cenai.
Šā gada vidējās inflācijas prognozes jau sāk samazināties. Latvijas Banka 19.jūnijā pazemināja gada inflācijas prognozi no 10,0% līdz 8,5%. Lai šī prognoze piepildītos un, Strautiņa ieskatā, tā tiešām ir ļoti ticama, ir jābūt vēl vairākiem mēnešiem ar cenu kritumu pret iepriekšējo periodu.
Līdz šim caurmēra jeb konsensusa prognozes pieņēma, ka pēc tam, kad Latvijā vidējā inflācija ir tālu pārsniegusi eirozonas vidējo, tā piezemēsies līdz šim rādītājam un pēc tam Latvijas cenu līmeņa līkne virzīsies gandrīz paralēli eirozonas līknei. Tātad tika izdarīts pieņēmums, ka apstākļi, kas lika inflācijai Latvijā atšķirties no eirozonas vidējā, darbojas tikai vienā, augšupvērstā virzienā. Strautiņš uzsver, ka tas ir neloģiski, jo, ja augstā enerģijas un neapstrādātas pārtikas daļa mājsaimniecību izdevumos sākotnēji darbojas Latvijas patērētājiem par sliktu, tai ir jākļūst par patērētāju draugu, biržu cenām krītot.
"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare skaidro, ka iepriekš zemāka inflācija bija vien pagājušā gada sākumā – pirms sākās karš Ukrainā. Jūnija laikā cenas saruka par 1,4%, un tas ir straujākais kritums, kas fiksēts kopš 1998. gada. Tomēr kritumu noteica vien dažas kategorijas – nevar runāt par visaptverošu cenu kritumu.
Mēneša griezumā cenu samazinājumu galvenokārt noteica ar mājokli saistītās preces, norāda Komare. Šai kategorijā visstraujāko kritumu piedzīvoja siltumenerģija – jūnijā cenas bija vidēji par 14,2% zemākas nekā maijā. To ietekmēja tarifu samazinājums vairākās Latvijas pilsētās.
Kaut gan Rīgā jauno apkures tarifu ieviesa no 15.maija, tas ietekmēja vien jūnija statistiku. Tarifu samazinājumi tika reģistrēti arī Jēkabpilī, Jelgavā un citur Latvijā, tomēr tie bija mazāki nekā Rīgā. Protams, vasaras mēnešos iedzīvotāji par apkuri nemaksā, tādēļ šo samazinājumu pagaidām neizjūt, bet, sākoties apkures sezonai un saglabājoties šī brīža labvēlīgajai tendencei, apkures izmaksas būs krietni mazākas nekā pērn, atzīst Komare.
Kaut gan sabiedriskajā telpā jau kādu laiku izskan informācija par to, ka pārtikas cenas ir samazinājušās, tomēr statistikā lielu kritumu pagaidām neredz. Jūnijā fiksēts vien samazinājums par 0,1% pret iepriekšējo mēnesi – tieši tāds pats, kāds bija maijā. Pārtikas gada inflācija šobrīd ir krietni zem pīķa (29,5%), taču joprojām turas augsta (14,4%). Komare norāda, ka dažādām pārtikas precēm cenas samazinājās īslaicīgu atlaižu dēļ, bet to vēl joprojām ir grūti nosaukt par pārtikas cenu kritumu. Pat apģērbu un apavu cenas sezonālo atlaižu rezultātā jūnijā samazinājās vairāk nekā pārtikas cenas un rezultātā atstāja lielāku ietekmi uz kopējo cenu līmeni.
Komare prognozē, ka inflācija samazināsies arī turpmāk un to lielā mērā noteiks zemākas enerģijas cenas. Vispārējam cenu līmenim jūlijā straujāk krist neļaus jaunie elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi. Preču pusē atsevišķās kategorijās varētu redzēt cenu samazināšanos. Tomēr pakalpojumu pusē šobrīd vērojams un arī turpmāk visdrīzāk būs samērā noturīgs cenu kāpums, uzskata ekonomiste.
Viņasprāt, vēl redzēsim cenu līmeņa kritumu arī citos mēnešos, piemēram, augustā, kad kopējo cenu līmeni uz leju vilkt palīdzēs pārtikas cenas jaunās ražas ietekmē. Kopumā ziņas par inflācijas atkāpšanos saskan ar "Swedbank" prognozēm par 9,5% inflāciju vidēji šogad. Gada beigās inflācija tiek prognozēta ap 3%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
