Zādzības no mājokļiem sarūk, bet likumsargi aicina piesargāties, sevišķi atvaļinājumu laikā
Šonedēļ stāstījām par zādzību Rīgā, Hospitāļu ielā, kur kāds vīrietis bija izsitis pirmā stāva dzīvokļa logu un no tā iznesis vairākas vērtīgas mantas. Devāmies pie likumsargiem skaidrot, cik daudz zādzību no mājokļiem jau veiktas šajā gadā un kādus ielaušanās veidus pārkāpēji izmanto.
Šī gada pirmā puse statistikā iezīmējas pozitīvos toņos, salīdzinoši ar šo pašu periodu pērn. Zādzību skaits no mājokļiem ir samazinājies. Pirmajā pusgadā fiksēti 249 zādzību gadījumi, savukārt 2022. gadā – 280. Tomēr priecāties ir pāragri, jo garnadži visbiežāk uzdarbojas naktīs, tiklīdz atkal kļūs tumšāks, arī pārkāpumi, visticamāk, tiks veikti vairāk.
Viens no izplatītākajiem īpašumu apzagšanas veidiem ir brīva piekļūšana. Piemēram, zaglis ienāk sētā un paņem to, kas, tā teikt, nav piesiets.
Ļaundari arī seko līdzi cilvēkiem, vai viņi atrodas mājās, vairāk jākomunicē ar saviem kaimiņiem," stāsta Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja priekšnieks Deniss Judajevs.
Vēl iezīmējas durvju slēdzeņu sabojāšana, kas fiksēta 22 zādzību gadījumos, retāk pārkāpējiem izdevies piemeklēt līdzīgas atslēgas, ar kuru palīdzību ir iespējams iekļūt sev vēlamajās telpās. Lai sevi pasargātu, likumsargi iesaka uzstādīt signalizāciju un noslēgt līgumu ar apsardzes firmu, kā arī sev piederošo īpašumu un mantu apdrošināt.
"Pats par sevi saprotams ir uzstādīt videonovērošanas kameras, tās zagļus neattur no zādzības, bet var noderēt. Ieteiktu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem pievērst uzmanību, vai kaimiņam nav aizlīmēta vai aizkrāsota durvju actiņa, tad jāzvana policijai. Tā ir pirmā pazīme, kad ļaundari mēģina sev ko izvēlēties," iesaka VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja priekšnieks.
Visbiežāk zagļi izvēlas sev līdzi aiznest datortehniku, juvelierizstrādājumus un skaidru naudu. Ja šīs lietas mājās glabājat seifā, tad to noteikti nepieciešams piestiprināt pie sienas vai grīdas, lai apgrūtinātu zagļu darbu. Viņu laiks visbiežāk ir limitēts, tādēļ, jo sarežģītāk pie kārotā tikt, jo lielāka iespējamība, ka jums piederošā manta paliks kur stāvējusi.
Policisti uzsver, ka nereti cilvēki, kas aizsākuši zagt, savu nodarbi turpina arī pēc soda saņemšanas. Zādzību skaita pieaugums redzams arī pēc laika, kad pārkāpēji tiek atbrīvoti no cietuma.
VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja priekšnieks norāda, ka par noziegumiem pret īpašumiem piemēro naudas sodu, brīvības atņemšanu un arī piespiedu darbu. Ne vienmēr tā ir brīvības atņemšana, katra situācija tiek vērtēta individuāli.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
