Sākusies pieteikumu iesniegšana klātienē studijām Latvijas augstskolās; interese ir ievērojama
Daudzi jaunieši otrdien izmantoja iespēju klātienē pieteikties studijām Latvijas augstskolās. Un, lai gan rindas pie augstskolu durvīm neveidojās, jo pieteikumus var iesniegt arī elektroniski, kopumā šobrīd saņemti vairāk nekā 6000 pieteikumu. Lieli pārsteigumi gan neesot gaidāmi arī šogad – gan topošo studentu aktivitāte, gan arī pieteikumu skaits attiecībā uz konkrētām studiju programmām būs līdzīgs kā iepriekš.
No ielas pie Latvijas Universitātes izskatās pavisam mierīgi, taču, ieejot iekšā, paveras pavisam cits skats. Kopš agra rīta te pulcējas jaunieši, kuri, gaidot savu kārtas numuru, gatavi pieteikties studijām universitātē.
"Atnācu mainīt pieteikumu, pielikt vēl vienu studiju klāt. [TV3: Kādu?] Datorzinātnes. [TV3: Jo?] Jo esmu šeit, lai darītu savus vecākus laimīgus. [TV3: Kā to darīsi?] Ar naudu," stāsta topošais students Roberts.
"Esmu izvēlējusies bioloģiju, man tas ir ideālais variants. Jo kopš bērnības esmu ieinteresēta dabā, bioloģijā. Īpaši hidrobioloģija. Aļģes un floras pētīšana Baltijas jūrā, kā uzlabot mūsu Baltijas jūras stāvokli. Tas ir pamats, uz kā var būvēt savu darbu," teic topošā studente Marija.
"Ķīmija, ļoti gribu būt par pētnieku, zinātnieku, strādāt laboratorijā," saka Kirils.
Kā norāda Latvijas Universitātes pārstāvis, lieli pārsteigumi neesot gaidāmi arī šogad. Lai gan pēdējos desmit gados pieaugusi dabaszinātņu popularitāte, arī ķīmijas un bioloģijas programmas ir izrāvušās starp pieprasītākajām, klasika joprojām ir – mediķi, datoriķi, juristi, komunikācijas speciālisti.
"No vienas puses skatoties, protams, valsts prioritātes atšķirīgas, valsts grib, lai ir lielāks uzsvars uz dabaszinātnēm un eksaktajām zinātnēm, kas nav tik izteikti šobrīd pietiekami daudz. Bet mēs jau nevaram teikt, ka nav vajadzīgi arī ekonomisti, juristi un psihologi," teic LU Studiju servisa departamenta direktors Jānis Saulītis.
Studiju programmu piedāvājums ir ļoti plašs. Un savu izvēli jaunieši izdara pēc dažādiem kritērijiem.
Aprunājoties ar topošajiem studentiem, secināms, ka liela daļa savu izvēli balsta uz jomām, kas padevušās vidusskolā. Daļa – vēlas studēt to, ko iesaka vecāki, bet citiem svarīga ir iespēja mācīties bez maksas.
"Esmu pieteikusies vairākām programmām un svarīgs budžets, tāpēc visur atzīmēju, ka vēlos budžetu." Tā saka Megija, kuru TV3 Ziņas sastapa Rīgas Tehniskajā universitātē. Arī tur bija vērojama liela aktivitāte.
"Mani interesē datori, programmēšana, mēģināšu sasaistīt ar savējo darbu. Man ir lielie plāni, kurus gribu realizēt," norāda Alens.
Kādās RTU programmās būs lielāks pieplūdums, šobrīd grūti prognozēt, saka augstskolas pārstāve. Kopējā tendence gan esot nemainīga. Visvairāk piesakās uz datorzinību programmām, šogad lielāka interese ir arī par būvniecību un arhitektūru.
"Pārsteigumi vienmēr ir beigās. Piemēram, pagājušajā gadā redzējām, ka Ķīmijas fakultātē bija liels pieplūdums. Ceram, ka šogad būs vairāk pārsteigumu un pieplūdums daudzās citās programmās," norāda RTU Uzņemšanas komisijas vadītāja Inesa Bušovska.
Taču pēc augstskolu pārstāvju teiktā, svarīgi ir tas, lai izvēlētā programma ne vien patīk, bet beigu beigās arī palīdz ātri atrast savu vietu dzīvē.
"Svarīgi jau ir tas, lai gatavs nodarboties ar to dzīvē, nevis meklēt, meklēt sevi un citu vietu, kur mācīties," saka LU Studiju servisa departamenta direktors.
Tikmēr skarbā statistika esot tāda, ka 10% ir atbirums – tie jaunieši, kuri aptver, ka konkrētās studijas viņiem nav piemērotas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
