Seniore Jūrmalā piedzīvo uzbrukumu – bērni viņu apmētā ar akmeņiem, tāpēc ka latviete
Jūrmalniece Sarmīte jūlija pēcpusdienā esot devusies mājup pa Raiņa ielu, līdz viņai no mugurpuses pieskrējuši divi zēni. Bērni kundzei esot uzsituši uz pleca un sākuši sarunu.
Viens no zēniem, kurš bijis aptuveni desmit gadus vecs, esot ar Sarmīti runājis tikai krievu valodā. Seniore gan turpinājusi runāt valsts valodā, kas puikam nepaticis. Kad kundze devusies prom, zēni no mugurpuses sākuši mest ar akmeņiem vien tāpēc, ka seniore esot latviete.
Sarmītei paveicies, jo garām braukusi pašvaldības policija, kuru viņa informējusi. Bērni gan esot metušies bēgt, taču kārtībsargiem izdevies vienu no palaidņiem noķert un to nogādāt pie vecākiem.
Vietējie gan Sarmītes aprakstītos zēnus Kauguros nav manījuši, taču ir pārsteigti par šādu situāciju! Viņuprāt, tā ir vecāku vaina, jo nav bērniem iemācījuši, kā izturēties.
Pašvaldības policija informē, ka iespējamā cietusī persona notikumā nekādas pretenzijas nevirzīja, devās prom, atsakoties no policijas palīdzības. Jūrmalas pašvaldības policija savas kompetences un resursu ietvaros veic preventīvo darbu ar nepilngadīgajiem un to pārstāvjiem, konkrētajā notikumā tika veiktas preventīva rakstura pārrunas un izteikts mutvārdu aizrādījums.
Sarmīte nevēlējās klusēt, jo viņu satrauc, ka šādas situācijas varot atkārtoties, ņemot vērā nesen notikušo konfliktu starp krievu tautības cilvēkiem un pašvaldības policiju Majoru pludmalē. Raidījumu "Bez Tabu" uzrunāja kāda aculieciniece, kura 16. jūlijā atpūtās tur. Viņa stāsta, ka pludmalē vismaz desmit vīrieši spēlējuši futbolu, taču spēle bijusi agresīva, jo tika ievainoti vairāki atpūtnieki. Notikuma vietā ieradās pašvaldības policija. Jūrmalas pašvaldības policijas darbinieki sastapa minētās personas un atkārtoti tos aicināja pārtraukt nelikumīgās darbības, tomēr personas uz šiem lūgumiem nereaģēja. Silvija gan novēroja, ka agresīvie vīrieši pret kārtībsargiem nicinoši izturējušies un lūguši ar viņiem sarunāties krieviski.
Pludmalē ieradās ātrā palīdzība un paņēma sievieti, kurai bija nenormāli stipri trāpīts pa galvu ar futbola bumbu. Pa to laiku, kur mēs ar vīru apmetāmies pludmalē, blakus bija ģimene ar bērniem, jaunietes divas vai trīs. Agresīvie futbola spēlētāji trāpīja gan tai jaunietei, gan viņas bērniem ar futbola bumbu. Bija tik traki uz to noraudzīties, kā policistus nolamāja un pat draudēja. Ja tur nebūtu tūkstošiem cilvēku apkārt, es nezinu ar ko tas beigtos.
Līdz šim brīdim Valsts policijā (VP) iegūts liels apjoms video materiālu, kuros fiksēts notikušais pludmalē līdz Valsts policijas amatpersonu ierašanās brīdim un tiek veikta rūpīga materiālu analīze, lai nostiprinātu pierādījumus līdz šim konstatētajiem likumpārkāpumiem un skaidrotu pie atbildības saucamās personas, kā arī vērtētu vai notikušajā ir saskatāmas arī citas noziedzīga rakstura darbības, kas būtu vērtējamas kriminālprocesuālā kārtā, skaidro VP pārstāve Ilze Jurēvica.
Notikuma dienā Valsts policijā uzreiz tika sākti divi administratīvā pārkāpuma procesi pret vienu no video redzamajām personām – kādu 1964. gadā dzimušu vīrieti. Šobrīd vēl nav pieņemti lēmumi par personai piemērojamā soda apmēru. Veikta materiālu analīze un tās rezultātā nolemts vienu no iepriekš sāktajiem administratīvo pārkāpumu procesiem pārkvalificēt atbilstoši Krimināllikuma pantam par huligānismu. Tāpat pārbaudot informāciju par iesaistītajām personām, konstatēti arī vīrieša veiktie pārkāpumi interneta vidē – šī gada maijā vīrietis publicējis saturu, kurā izmantoti totalitāro režīmu simboli, par ko arī tika sākts administratīvā pārkāpuma process un šajā gadījumā vīrietim jau piemērots administratīvais sods – brīdinājums. Vērtējot līdz šim iegūtos un izanalizētos materiālus, Valsts policijā ir sākts vēl viens administratīvā pārkāpuma process par agresīvu pret citu personu vērstu uzvedību, kas traucē tās mieru. Šajā administratīvajā procesā vēl tiek skaidrota likumpārkāpumu veikusī persona.
Policija aicina par šādām situācijām nekavējoties ziņot.
Kultūras ministrija sadarbojoties ar citām ministrijām un organizācijām ir izstrādājusi sabiedrības saliedētības plānu.
Nacionālās identitātes un piederības sajūtas veidošanas, kā arī saliedētas sabiedrības attīstības priekšnoteikums ir kopīga valsts valoda, tās mācīšana mazākumtautību pārstāvjiem. Būtiskākie līdz šim īstenotie pasākumi ir bijuši vērsti uz nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanu (pasākumi novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai), pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, vienotas sociālās atmiņas veidošanos (pasākumi par komunistiskā režīma īstenotajām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā), kā arī Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalības sabiedrībā veicināšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
