Vēlas panākt, lai katra topošā mamma varētu saņemt valsts apmaksātu dūlas palīdzību
Latvija ir pirmā valsts Baltijā, kas atzinusi un akreditējusi dūlu izglītību. 15 gadu laikā, pārņemot pieredzi no ārzemēm un integrējot to mūsu valsts vidē, Latvijas dūlas sapratušas, ka ir pietiekami stipras un stabilas, lai lūgtu valstij atzīt šo izglītību.
Ar atbildīgām institūcijām šobrīd notiek arī sarunas, kuru mērķis ir panākt, – lai katrai topošajai mammai ir iespēja saņemt dūlas atbalstu par valsts naudu vai ar nelielu ģimenes līdzmaksājumu, kā tas ir citās valstīs.
"Ļoti svarīgi, lai šī dzemdību pieredze būtu laba un spēcinoša," turot zīdaini klēpī, daudzbērnu mamma Anna atminas savas dzemdības. Kā saka pati, – nevienas no tām, par laimi, nebija traumatiskas. Visās piedalījās vīrs, bet pēdējās arī dūla,- persona, kas sniedz nemedicīnisku emocionālu, informatīvu un praktisku atbalstu.
"Manā gadījumā, ka man bija vecāki bērni, nezināju, kā būs ar vīru, vai tiks līdzi vai nē, bet zināju, ka dūla būs, man tas bija ļoti, ļoti, ļoti svarīgi, ka nebūšu viena," saka Anna.
Tieši nepārtraukta klātbūtne, iedrošinājums un mierinājums ģimenei tik svarīgajā dzīves notikumā ir tas, ko Anna ar vīru gaidīja no dūlas, un to arī saņēma.
"To varētu salīdzināt ar iešanu pa ceļu, ka zinu, ka man ir tas drošais plecs blakus, dūla, kas pavada. Un ka zinu, ka viņa mani pavadīs līdz mērķim, lai kas arī notiktu pa ceļu," bilst Anna.
Līdz mērķim nonāk arī visas pārējās dzemdētājas. Taču ne visām šis ceļš ir pozitīvs. Dažādi pētījumi liecina, ka katra trešā Latvijas sieviete piedzīvojusi emocionālu vai fizisku vardarbību dzemdībās.
Tā, analizējot situāciju, saka dūlu kustības Latvijā aizsācēja- ārste Dina Ceple.
Viņasprāt, dzemdību pieredze ir ārkārtīgi nozīmīga, jo sieviete ar šo sajūtu dzīvos visu mūžu.
Turklāt pētījumi rāda, ka pozitīva grūtniecības un dzemdību pieredze ir viens no faktoriem, kas var veicināt izvēli par labu vēl viena bērna ienākšanai ģimenē, tāpēc kvalitatīvs un nepārtraukts atbalsts ir svarīgs arī valstiskā līmenī.
Un šajā virzienā ir sperts nozīmīgs solis, uzskata daktere. Latvija ir pirmā valsts Baltijā, kas atzinusi un akreditējusi dūlu izglītību. Daudzu gadu garumā bijuši dažādi attālināti kursi, bet tagad – izglītību varēs iegūt tepat Latvijā.
"Katrai izglītībai ir sava vieta, kurā viņai jāspēj būt noderīgai. Līdz šim bijuši ārzemju kursi, bet tās ir Anglijas vai Īrijas videi vairāk piemērotas. Esam radījušas šo integrēto sistēmu, kur dūlu izglītība piemērota tai situācijai, kas ir Latvijā. Plus, mācoties paralēli praktizē, līdz ar to izglītība nav atrauta nav praktiskās vides."
Par dūlu pakalpojumiem ģimenes Latvijā šobrīd maksā no saviem makiem, taču nākamais solis ir – panākt to, lai katrai topošajai mammai ir iespēja saņemt dūlas atbalstu par valsts naudu vai ar nelielu ģimenes līdzmaksājumu, kā tas ir citās valstīs.
"Mamma mammai" projekta iniciatore Katja Zilpauša norāda: "Protams, jautājums ir par finansēm, jo zinām, kāda ir ekonomiskā situācija. Līdz ar to ceru atrast dzirdīgās ausis pašvaldībās. Mērķis ir piecas reizes, vizīte – grūtniecības laikā, kur māmiņa uzdot jautājumus, kurus nav pārrunājusi ar citiem speciālistiem. Dūla var atbalstīt dzemdībās, vai arī pēc dzemdībām."
"Ar katru gadu jūtos gaidītāka stacionāros un man par to milzīgs prieks. Tas, ka dzemdību skola akreditēta. Šo vīziju padara tikai spēcīgāku, ka dūla ir kā atbalsta komanda jau stacionārā. Varētu būt dežūrējošā dūla stacionārā, ceru, ka uz to ejam."
Par šādu scenāriju būtu priecīgs arī slimnīcu personāls.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dzemdību nodaļas galvenā vecmāte Signe Irša norāda: "Ja tāds pakalpojums būtu arī slimnīcās, ieguvēji būtu visi."
Kā norāda vecmāte, stacionārajās dzemdībās Latvijā – dūlas nav biežas viešņas, taču situācijas, kad viņas ir klāt, ir ar pozitīvu noskaņu.
"Ļoti labi, ka tā ir akreditēta, līdz ar to nav vairs nebūs aizdomas, kur tad viņa ir mācījusies un kāda ir viņas izglītība. Zinošs cilvēks vienmēr var labāk palīdzēt," saka Irša.
Tikmēr statistikas dati liecina, ka dūlu sniegtos pakalpojumus aizvadītajā gadā izmantoja aptuveni 7% ģimeņu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
