Nauda pieejama, bet neizmanto. Pašvaldības gausas ieviest cigarešu izsmēķu savākšanas sistēmu
Daudzas Latvijas pašvaldības vilcinās ar cigarešu izsmēķu savākšanas sistēmas ieviešanu. Šā gada sākumā stājās spēkā likums, kas cigarešu tirgotājiem uzliek par pienākumu finansēt izsmēķu efektīvāku savākšanu.
Neatkarīgi no tā, ka nauda ir, pašvaldības ļoti kūtri iesaistās sistēmā, tāpēc Valsts vides dienests rīkos sanāksmi, kurā uzklausīs pašvaldību iebildumus.
Smagā metāla festivāla "Zobens un lemess" organizatori ir vieni no tiem, kuri, negaidot likumdevēja pamudinājumus, piedāvā apmeklētājiem pārnēsājamas tvertnes izsmēķiem.
Izsmēķu traukus festivālā izsniedz bez maksas, un, paņemot tos līdzi, apmeklētāji var izmantot arī turpmāk.
"Šādus pelnutraukus un daudzkārt lietojamās glāzes mūsu festivālos apmeklētājiem nodrošinām katru gadu. Pēc pasākuma apmeklētāji pelnutraukus iztukšo atkritumu tvertnē un izmanto turpmāk, izbraucot dabā vai citos festivālos," norāda festivālu "Zobens un lemess" un "Bandava" rīkotājs Valdis Bērzvads.
Izsmēķu tvertņu sagādāšana vienam festivālam izmaksā aptuveni 400 eiro, piebilst smagās mūzikas koncertu rīkotājs.
Latvijā ik gadu tiek izsmēķēti aptuveni 2,1 miljardi cigarešu. Pētījumi liecina, ka 38% jeb nepilnu miljards cigarešu smēķētāji nokūpina publiskās vietās.
"Pētījumā noskaidrots, ka 19% cilvēku izmet, kur pagadās vai pa logu, vai vienkārši zemē," "Zaļā Punkta" direktors Kaspars Zakulis uzsver, ka aptuveni 400 miljonu cigarešu izsmēķu nenonāk atkritumu tvertnē.
Tāpēc, lai cigarešu izsmēķus savāktu, visā valstī tika pieņemts likums, kura mērķis bija no šā gada sākuma veicināt izsmēķu vākšanu.
Kā redzams smagās mūzikas festivāla piemērā, tad ar individuālajām tvertnēm, kā arī uzstādot papildu tradicionālās miskastes, iecerēts savākt iespējami daudz cigarešu galu.
Finansējumu izsmēķu savākšanai nodrošina cigarešu tirgotāji, taču pašvaldības ir ļoti kūtras papildu naudas apgūšanā, uzsver "Zaļā Punkta" direktors.
"Tās pašvaldības, kurām šī nauda būtu jāsaņem, lielāka vai mazāka, tas ir cits jautājums, bet tiek atrasti visādi iemesli, kāpēc lai naudu nepaņemtu. Tas mūs izbrīna – jūs varat paņemt naudu, bet jūs meklējat kašķi," saka Zakulis.
"Zaļajam Punktam" ir izdevies noslēgt līgumus vien ar 10 pašvaldībām, bet ar pārējām 33 sarunas rīt ļoti gausi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve skaidro, ka drīzumā tiks sasaukta sanāksme, kuras laikā iecerēts noskaidrot pašvaldību lēnīguma iemeslus.
"Mēs septembrī plānojam skatīt, cik tālu ar pašvaldībām ir nonākts, ar līgumiem. Skaidrosim, kādas problēmas ir tām, kas ilgi domā vai nevēlas slēgt uzreiz, vēlas kaut ko pārdomāt, kā attīstīt tālāk," saka VARAM pārstāve Rudīte Vesere.
Izsmēķu savākšanas sistēmas darbības sākšanai tā ir jāreģistrē Valsts vides dienestā, taču to var uzsākt tikai tad, kad "Zaļais Punkts" noslēgs līgumus ar visām pašvaldībām. Tāpēc iecere atbrīvot pludmales un mežus no cigarešu izsmēķiem darbojas tikai atsevišķās vietās, bet ne visā valstī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
