Saeimas Izglītības komisija skolu reformu plānu sauc par brāķi
Jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skolu reformu plāns saskāries ar pamatīgu Saeimas deputātu kritiku. Ministrija iecerējusi turpmāk finansējumu skolām sasaistīt ar kvantitātes rādītājiem, nosakot minimālo bērnu skaitu klasēs atkarībā no iedzīvotāju blīvuma katrā pašvaldībā. Parlamentārieši pauž bažas, ka kritēriji ir pārāk augsti un tas nozīmēs vēl vairāku lauku skolu slēgšanu.
Lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā, turpmāk plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no apdzīvotības līmeņa pašvaldībā.
Atbilstoši IZM redzējumam valstspilsētās un administratīvajos centros visās četrās klašu grupās nedrīkstēs būt mazāks par 120 skolēnu. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.- 6. klašu grupās minimālais skolēnu skaitam jābūt vismaz 30, bet posmā no septītās līdz 12. klasei – 60 skolēnu. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam līdz 9. klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā – vismaz 60 audzēkņu.
"Mēs vēlamies, lai katram bērnam Latvijā neatkarīgi, kas ir viņa dzīvesvieta, ir pieejama kvalitatīva izglītība, kuru īsteno motivēts pedagogs, ilgtspējīgā izglītības iestādē. Ministrijas pašmērķis nav slēgt piecas vai desmit skolas, absolūti ne. Mūsu mērķis ir kvalitāte, lai viss vidusskolu posms varētu tuvoties ģimnāziju līmenim," saka Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
Parlamentārieši gan pauž bažas – plāns tomēr nozīmē, ka virkni mazo lauku skolu būs jāslēdz. Deputāti paredz, ka, reformu īstenojot, būs arī tādas vietvaras, kurās striktos kritērijus spēs izpildīt tikai viena vidusskola vai ģimnāzija.
"Tad tā ir bēru diena lauku reģioniem, lauku skolām un pēc būtības mēs ejam uz centralizāciju, kur pilsētās būs lielas skolas, finansiāli izdevīgs skolu modelis, bet lauku reģiona bērniem diemžēl tas izpaliks," norāda Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētāja biedrs Česlavs Batņa (AS).
Tāpat deputāti pauda kritiku, ka informatīvajā ziņojumā izpaliek skaidrojuma, kāds no šī visa, bez skolu tīkla optimizācijas un naudas ietaupīšanas, ir ieguvums arī izglītības kvalitātes celšanai.
"Kur šeit ziņojumā mēs varam redzēt, ka skolēnu skaits tādā izteiksmē, kā jūs rakstat, kalpos šīm mērķim – sniegt bērnam labu izglītību. Kur ir tas vērtējums, ka skolēnus no mazām skolām aizstumjot uz novada lielajām pilsētām, pēķšņi skolēni iegūs labu izglītību. Kur ir šis kopsakars? Pārstrādājiet, nelieciet visas tās tabulas, kas nesaskan ar tiem jūsu vēlamajiem secinājumiem," teic deputāte Skaidrīte Ābrama (P).
Arī Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) norādīja, ka Izglītības ministrijas ieceres neatbalsta. Īpaši lielas bažas esot par pierobežu – tur faktiski nevienā skolā nevarēs izpildīt 60 skolēnu prasību vidusskolas posmā.
"Kā tas ir reāli iespējams? Vai nu mēs ģeopolitiski gribam, lai tur būtu vidusskola un tur būtu iedzīvotāji, tad mēs arī tā pieņemam lēmumu, un tad vidusskolas posmā jābūt 30 bērniem un ne vairāk. Tā kā tie ir ļoti, ļoti nopietni jautājumi," vērš uzmanību LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Izglītības ministrijā gan vērš uzmanību, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6. klašu grupā ir tikai rekomendējoši, un, lai arī 7.-12. klašu grupā – saistoši visām pašvaldībām, ko darīt ar skolu, aizvien būs pašu vietvaru izšķiršanās.
"Lēmumu par izglītības iestādi pieņem dibinātājās, kas ir pašvaldība, tā nav IZM, mēs varam konsultēt, mēs varam mudināt un aicināt domāt noteiktās mūsu līnijās, bet lēmumu viennozīmīgi pieņems pašvaldība," saka Reinberga.
Izglītības ministrija vēl līdz piektdienai plāno veikt pēdējās korekcijas iecerētajā skolu reformu plānā, ko valdībai prezentēt iecerēts nākamnedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
