Cilvēki, kuriem piederošo ēku jumtus pirmdien sabojāja stiprais negaiss, pilnīgi noteikti saņems kompensāciju postījumu novēršanai, vienīgi vēl nav zināms, cik tā būs liela, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Viņš skaidroja, ka pašvaldības, pamatojoties uz saviem saistošajiem noteikumiem, veidos dažādu pakāpju atbalstu vētrā cietušajiem iedzīvotājiem, ņemot vērā gan postījumu apmēru, gan cietušās mājsaimniecības turību. Katra pašvaldība šos nosacījumus varēšot nedaudz pielāgot atbilstoši savai situācijai.
"Pašvaldības būs tās, kas veiks izmaksu par katru gadījumu. Savukārt valsts refinansēs jeb uzpildīs šo pašvaldības budžetu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," skaidroja Sprindžuks.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka šajā gadījumā jārīkojas ātri, lai sniegtu palīdzību vētrā cietušajām mājsaimniecībām. "Šī nav tā situācija, kad mēs varēsim veikt iepirkumus, prasīt čekus, 99% gadījumu cilvēki jau paši labo. Jārīkojas ātri," teica ministrs.
Uz jautājumu, cik liels varētu būt maksimālās kompensācijas apmērs vienai mājsaimniecībai, Sprindžuks precīzi neatbildēja, taču pieļāva, ka summa varētu būt lielāka par 1000 eiro vai līdz pat dažiem tūkstošiem.
Sprindžuks uzsvēra, ka dažādās pašvaldībās negaisa postījumu apmērs ir atšķirīgs.
"Dobeles novadā tās viennozīmīgi būs simtiem mājsaimniecību. Vilces, Zaļenieku pagastā Jelgavas novadā tie varētu būt desmiti, Tukuma novadā tie varētu būt arī daži desmiti, Kalkūnes pagastā Augšdaugavas novadā tie varētu būt 100-150, un Madonas novadā tie varētu būt daži jumti, tātad mazāks mērogs. Bet tie ir tie, kuri mums paši ir pieteikušies. Mums ir jādabū vēl pilna aina, jo vējš noteikti vēl kaut kur ir trāpījis," sacīja ministrs.
Šodien plkst. 12 Finanšu ministrijā plānotajā tikšanās reizē ar piecu pašvaldību mēriem iecerēts izrunāt un vienoties par sliekšņiem kompensāciju izmaksai, lai nebūtu tā, ka "mājsaimniecība vienā novadā ir vērtīgāka vai nevērtīgāka", skaidroja ministrs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ārkārtējo situāciju tomēr neizsludinās
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka saistībā ar pirmdien notikušo vētru nav nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju.
Kariņš otrdien pēc valdības sēdes devās uz Zemgali, lai klātienē novērtētu pirmdienas vētras nodarītos postījumus Zemgalē, Jelgavas un Dobeles novados.
Video: Premjers informē par atbalsta sniegšanu vētrā cietušajiem
Daloties iespaidos par redzēto, Kariņš teica, ka bija redzams, ka vētra neko nav žēlojusi, daudzām ēkām jumtus caursitusi krusa, spēcīgais vējš izgāzis kokus, lieli zaudējumi radīti lauksaimniekiem.
Viņš akcentēja, ka valsts palīdzēs iedzīvotājiem, kuriem nav bijusi apdrošināšana. "Tas varētu būt krīzes maksājums," teica premjers, norādot, ka pašlaik no pašvaldībām tiek gaidīts precīzs cilvēku skaits, kuriem ir nepieciešama palīdzība.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vienlaikus Kariņš norādīja, ka ārkārtējā situācija netiks izsludināta. "Šobrīd neredzu vajadzību, ka mums tas būtu jādara," teica Kariņš, piebilstot, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana varētu ļaut apdrošinātājiem neizmaksāt kompensācijas.
"Valsts neko nedarīs, lai atbrīvotu apdrošinātājus no viņu pienākuma izmaksāt [kompensācijas] tiem, kuri ir apdrošinājuši savus īpašumus," teica Kariņš.
Jau ziņots, ka pirmdien Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis vairāk nekā 335 izsaukumu uz spēcīgā vēja un negaisa radīto postījumu vietām. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas, Latgales un Zemgales.
