Uz saturu

Negaisā cietušo putnu glābšana: cerība pilnībā atveseļoties esot tikai dažiem no lidoņiem

Pirmdienas negaisā cietuši ne tikai īpašumi. Dažāda smaguma ievainojumus guvuši arī daudzi putni. Rūpes par šīm dzīvajām radībām tagad uzņēmušās vairākas brīvprātīgās organizācijas, kuras dara visu iespējamo, lai stārķi, dzērves, kaijas un citi lidoņi varētu atgriezties savvaļā. Vētrā gūtās traumas gan esot smagas, tādēļ cerība pilnībā atveseļoties esot tikai dažiem putniem, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sižetā redzamos šausminošos kadrus naktī pēc postošās pirmdienas vētras un krusas, uzņēmuši biedrības "Ežu hospitālis" brīvprātīgie. Kādā laukā Dobeles pusē, vienkopus atrasti neskaitāmi bojāgājuši stārķi, dzīvi palikušie – smagi cietuši – lauztas kājas, spārni, citi ievainojumi.

Ingvilda Aumeistere
biedrības "Ežu hospitālis" brīvprātīgā

"Es pieņemu, ka kādi ir arī triekti pret stabiem, pret kokiem. Viņi šobrīd ļoti daudz uz laukiem, sevišķi, kad tehnika ir gājusi pa priekšu, tad viņi tur ir pilnīgi bariem. Es saprotu, ka tas rapšu lauks nupat bija apstrādāts un tad viņi tur bija salasījušies, jo tur ir labi medīt. Un tas viss uznāca tik pēkšņi, ka viņi arī tādā barā tika noslaucīti."

Piecu dienu laikā brīvprātīgo aprūpē Glūdas pagastā nonākuši padsmit stārķu, vēl arī dzērve un trīs sudrabkaijas.

Zane
biedrības "Ežu hospitālis" brīvprātīgā

"Katru dienu tā ir piespiedu barošana, tās ir zāles, tabletes, šprices un tā arī tā diena paiet. Jo kamēr izlūdzies, lai viņi ēd, pabaro un iedod nepieciešamos medikamentus, laiks paskrien vēja spārniem."

Lai arī organizācija ikdienā palīdz četrkājainajiem draugiem, redzot postažu un putnu mokas, šoreiz nav varējuši palikt malā.

"Tiem, kuri kādā brīdī paši par sevi nevar parūpēties, kā šie stārķi, kas bija cietuši, viņiem ir jāpalīdz. Jo ir tika daudzi, kas paiet garām, bet, ja mēs visi iesim garām, tad kurš palīdzēs. Tā ir dzīva radība un atstāt viņu uz lauka mocīties, pat, ja uzņemot mēs lemjam, ka vienīgais risinājums ir eitanāzija, tad tajā gadījumā viņš vismaz nemokās," saka biedrības "Ežu hospitālis" brīvprātīgā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Putnus šonedēļ metās glābt arī biedrības "Drauga spārns" brīvprātīgie. Arī pie viņiem pēc dažāda veida smagām traumām šonedēļ atvesti 15 stārķi vēl četras dzērves. Speciālisti prognozē – kādai daļai spārnoto pacientu varētu izdoties arī veiksmīgi atveseļoties, taču pavisam noteikti būs arī tādi, kuriem dzīve savvaļā vairs nebūs iespējama.

Aleksandrs Siņevolnovs
biedrības "Drauga spārns" pārstāvis

"Ar spārna lūzumiem nevarēs neviens stārķis atgriezties dabā. Viņš paliks pie mums uz visu dzīvi. Bet ir tie, kuriem ir slēgti lūzumi, tiem mēs pamēģināsim paskatīties un izstiept spārnu. Varbūt tur vēl ir cerība. Ceram, ka mazāk kā puse paliks pie mums."

Brīvprātīgie gan saka, ja arī  savvaļas dzīve svētelim vairs nebūs iespējama, stārķis tomēr paliks dzīvs. Un līdzšinējā pieredze rāda – lai arī lūzumu dēļ, tiem tiek atņemta spēja lidot, dzīvot uz zemes tie aizvien var turpināt.

"Tiem, kam ir smagi, vaļēji spārnu lūzumi, tiem spārni ir apmutējami un viņi būtībā paliek vistas statusā. Stārķi jau, mēs redzam, ka viņi būtībā daudz staigā, medī staigājot. Tas ir vienīgais, ka viņi nevar pārvietoties lidojumā, tas ir tas, kas viņiem tiek traucēts. Ja kāds par viņu parūpējas atlikušo dzīvi, tad es domāju ir viņiem tā iespēja jādod," atzīst biedrības "Ežu hospitālis" brīvprātīgā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm