"Liberāļu un oligarhu savienība." Notikumi Latvijas politikā nonāk ukraiņu medija virsrakstos

Medija redaktors Jurijs Pančenko analīzē vērš uzmanību, ka "Latvijas sabiedrībā valda vienprātība, ka poliskie spēki, kas pārstāv etnisko krievu intereses, nedrīkst būt pārstāvēti izpildvarā. Līdz ar to Ukraina var būt droša, ka jebkuras valdības un koalīcija vadībā Latvijas politika paliks proukrainiska."

Taču medija ieskatā iespējamais jaunais Latvijas valdības sastāvs "nešķiet stabils".

"Politiskā krīze var vājināt Rīgas balsi ārpolitikas jautājumos, kas acīmredzami nav par labu Kijivai," analizē raksta medijs.

Aplūkojot koalīcijas partiju sašķelšanos, medijs apraksta politisko notikumu gaitu Latvijā, izceļot Latvijas Valsts prezidents vēlēšanas, kurās ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Medijs uzsver, – nesaskaņas koalīcijā sākušās līdz ar kandidātu izvirzīšanu Valsts prezidenta vēlēšanām, kad "Jaunā Vienotība" izvirzīja Rinkēviča kandidatūru, nesaskaņojot to ar koalīcijas partneriem – "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību.

Tāpat medijs atsauc atmiņā, ka Rinkēviču prezidenta amatā izdevās ievēlēt ar opozīcijas partiju – ZZS un "Progresīvie" – balsīm.

"Šādu balsojumu var uzskatīt par dziļas krīzes sākumu koalīcijas iekšienē," Latvijas politisko analīzē raksta "Evropeiska pravda" ".

Tālāk medijs lasītājiem atgādina par vasaras sākumā izskanējušo Kariņa aicinājumu paplašināt koalīciju, uz sarunām aicinot ZZS un "Progresīvos". Visbeidzot tiek aplūkots augusta sākumā Kariņa uzstādītais ultimāts – ja partneri nepiekritīs mainīt ministrus, tiks veidota jauna valdība. 

Medijs: Piedāvātais jaunās koalīcijas formāts izskatās dīvaini

"Liberāļu un oligarhu savienība," – tā ukraiņu medijs nodēvē koalīcijas sastāvu, kurā ietilptu partija "Progresīvie" un ZZS.

Medijs analizē norāda, ka partija "Progresīvie" šķiet ideoloģiski vistuvākais politiskais spēks partijai "Jaunā Vienotība", savukārt partijai ZZS "esot ļoti toksisks tēls."

"Domājams, ka galvenie lēmumi tajā nepienākas formālajai vadībai, bet gan miljonāram un bijušajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam," tā raksta ukraiņu medijs.

Vienlaikus "Evropeiska pravda" redaktors atgādina, ka "lai arī Lembergs 2021. gadā atzīts par vainīgu kukuļņemšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, un viņam piespriests piecu gadu cietumsods, tas netraucēja partijai doties uz vēlēšanām, par savu premjera kandidātu izvirzot Lembergu."

Tāpat medijs atgādina, ka šis lēmums izraisījis ZZS spēka šķelšanos pirms Saeimas vēlēšanām 2022. gadā.

"Evropeiska pravda" redaktors analizē Lembergu nosauc arī par oligarhu, kurš "mēģināja Latvijas liberāļiem pielīmēt etiķeti "sorosoīdi" un iepriekš kritizējis Rinkēviča darbu ārlietu ministra amatā un viņa seksuālo orientāciju. Neskatoties uz to, ZZS tomēr vienbalsīgi atdeva savas balsis Rinkēviča kandidatūrai prezidenta amatā, norāda medija reaktors.

Tālāk Pančeko analizē norāda, ka ZZS ilgstoši kritizēta par korupciju.

Savukārt koalīciju, kas sastāv no partijām "Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un ZZS medijs raksturo, kā nestabilu, jo tai Saeimā būtu tikai 52 balsis.

"Latvijas mediji pieļauj, ka šo problēmu var atrisināt, koalīcijā pievienojoties atsevišķiem deputātiem no "Apvienotā saraksta", taču šobrīd nekādas pazīmes tam nav redzamas," raksta medija redaktors.

Viņaprāt, šādā situācija iezīmējas tas, ka jaunā koalīcija nebūs ilga, un Latviju "drīzumā gaida jauna politiskā krīze, kas var beigties ar pirmstermiņa vēlēšanām."

"Scenārijs, kas Ukrainai var izrādīties ārkārtīgi nepatīkams," analīzes nobeigumā raksta "Evropeiska pravda" redaktors Jurijs Pančenko