Kurā virzienā meklēt jauno premjerministru? Komentē politologi

Runājot par jaunā premjera kandidatūru, Ikstens sacīja, ka vispirms jātiek skaidrībā, vai tas būs "Jaunās vienotības" (JV) vai arī kādas citas partijas pārstāvis. Politologa ieskatā būtu "interesanti pamēģināt kādu citu cilvēku" ārpus JV. Ikstens ļoti labprāt paskatītos, vai Pīlēns piekristu "šādam vingrinājumam".

JV joprojām uzskata sevi par politiskās dzīves epicentru, tāpēc pašlaik varētu būt grūti ar viņiem sarunāties par jaunas valdības veidošanu bez viņu partijas premjera, izteicās politologs. Lai tas notiktu, ir jāpaiet laikam, un varbūtībai izveidot valdības koalīciju bez JV jābūt reālai, kaut ganneliela varbūtība, ka valdība varētu tikt izveidota bez JV, tomēr pastāvot.

Pēc Ikstena teiktā, par Kariņu kā premjeru diezgan daudz atmiņu būs saistītas ar "Covid-19" pandēmiju, un tas diez vai paliks atmiņā, kā kaut kas pozitīvs, tāpat kā arī pašreizējā valdības "mocīšanās". Kariņš paudis, ka ļoti smalki menedžējis visāda veida krīzes, un, šķiet, uzskata, ka tas nav līdz galam novērtēts, izteicās politologs. Taču krīžu vadīšana esot bijusi drusku samocīta, tāpēc Ikstens domā, ka Kariņu drīzāk atcerēsies kā neizlēmīgu premjeru, neizlēmīgu politiķi, kas Kariņam personiski varētu būt liela problēma.

Ikstens apgalvoja, ka valstij laikā, kamēr valdību vadīja Kariņš, esot nodarīts kaitējums, kas redzams dažādos valsts attīstības rādītājos.

Kam būtu jāveido jaunā valdība?

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle norādīja, ka būtu loģiski, ja partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) uzņemtos jaunās valdības veidošanas procesu, un būtu arī grūti atrast pamatotus argumentus, kāpēc tai nevirzīts nākamā premjera kandidatūru.

"Vērtējot no tradīcijām un skatoties uz to, kādi ir vēlēšanu rezultāti, būtu grūti (..) pateikt, kāpēc JV nevajadzētu virzīt savu kandidātu jeb kāpēc no JV nevarētu būt kandidāts jaunā Ministra kabineta vadītāja postenī," teica eksperte, norādot, ka JV ir vēlēšanu uzvarētājs un tā ir politiskā loģika. Viņa gan piebilda, ka jāņem  vērā, kas ir JV sadarbības partneri.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lēmums atkāpties no amata bija likumsakarīgs solis, lai varētu virzīties uz priekšu un veidot jaunu valdību, jo nevar eksistēt divas paralēlās realitātes, sacīja Metla-Rozentāle, komentējot premjera lēmumu demisionēt.

Viņas ieskatā nebija pieņemami, ka Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) centās noliegt problēmas esošajā valdībā, apgalvojot, ka tā var turpināt sekmīgi strādāt bez izmaiņām, kamēr Kariņš jau konsultējās par jaunas valdības veidošanu ar "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Metla-Rozentāle uzskata, ka potenciālais premjera amata kandidāts tiks meklēts bijušo vai esošo ministru virzienā. Viņa piebilda, ka Arvila Ašeradena (JV) kandidatūras nominēšana premjera amatam kuluāros jau ir izskanējusi. Eksperte apšauba, ka premjera amatam varētu virzīt labklājības ministri Eviku Siliņu (JV), jo premjera postenis tomēr prasa lielāku politisko rūdījumu.

Komentējot Kariņa paveikto premjera amatā, Metla-Rozentāle atzīmēja, ka Kariņa stiprā puse bijusi tolerance, stabils viedoklis un prognozējamība, ko novērtējuši arī JV vēlētāji. Savukārt patlaban viņu paklupināja ļoti spēcīgi koalīcijas partneri, kuri nepiekāpās un stingri pastāvēja uz savu viedokli.

Visām partijām vienlīdzīgas iespējas

Pēc Kariņa demisijas visām partijām atkal ir vienlīdzīgas iespējas darbam koalīcijā, aģentūrai LETA atzina politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Viņš uzskata, ka neformālās konsultācijas par jaunu valdību nebūt nenozīmē, ka jauna valdība jau ir gatava. Rajevska ieskatā, Kariņa organizētās sarunas ar "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) var norakstīt, tas bijis tikai zaudēts laiks.

Taču, redzot darāmo darbu sarakstu, kas gan nevienam nav noslēpums, politologs pieļauj, ka jaunu valdību būs vieglāk izveidot, jo ir zināma vienošanās par darāmajiem darbiem un šis parlaments nevar atļauties atlikt valsts budžeta pieņemšanu uz nākamo gadu.

Kā ziņots, Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.