Ir piecas pludmales, kuras varam uzskatīt par samērā tīrām. Tīrākā šogad ir Engures centrā, kam seko Limbažu novada Lauču akmens un Miķeltornis Ventspils novadā.
"Netīrākajā galā ir virs tūkstoš atkritumiem uz 100 metriem, tādas mums šogad ir divas – Daugavgrīva Rīgā un Majori Jūrmalā," sacīja viņš.
Šogad saskaņā ar kampaņas "Mana jūra" jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultātiem un atbilstoši jaunajam datu reģistrācijas protokolam un metodoloģijai, Latvijas piekrastes kopējais atkritumu noslodzes rādītājs ir 375 atkritumu vienības 100 pludmales metros.
Pagājušajā gadā vidēji uz 100 metriem piekrastē tika atrastas 229 atkritumu vienības, kamēr 2021.gadā vidēji uz 100 metriem piekrastēs tika atrastas 266 atkritumu vienības. Kopumā Latvijas vidējais piekrastes atkritumu skaits no 2011. līdz 2022.gadam ir 210 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Ulme uzsver, ka vidēji Latvijas piekrastē mētājas 35 dažādi atkritumu veidi katros 100 pludmales metros, tajā skaitā 75,7% no visiem atkritumiem ir dažādi plastmasas un polimēru materiāli, 7% – papīrs un kartons, 6,7% – metāls, 3% stikls un keramika, 2,5% – pārtikas atkritumi, 1,8% – koks, 1,8% – gumija, 1,4% – tekstils un apģērbs, ķīmiskas vielas – 0,2%.
Pludmalēs izplatītākie atkritumi ir smēķēšanas atkritumi, kas veido 32,2% no visiem atkritumiem, 10,6% – neidentificējami plastmasas gabali, 8,9% – plastmasas pārtikas iepakojums, 5,3% – identificējami papīra un kartona gabali, 4% – vieglie plastmasas maisi. No piekrastē visvairāk atrastajiem 15 atkritumu veidiem deviņi ir plastmasas atkritumu frakcijas.
Katros 100 pludmales metros Latvijā atrodamas 120 smēķēšanas atkritumu vienības. Laikā no 2020.gada līdz 2022.gadam vidējais rādītājs gadā bija 113 atkritumu vienības uz 100 metriem. Šogad smēķēšanas atkritumi konstatēti visos monitoringa laukumos, tikai desmit laukumos no 44 to daudzums nepārsniedz kopējo robežvērtību.
Ulme atzina, ka sākotnējie monitoringa rezultāti uzrāda depozīta sistēmas būtisku pozitīvu ietekmi uz pludmales un piekrastes atkritumu noslodzi. Tāpat labvēlīgu ietekmi var vērot no plastmasas vates kociņu un vienreiz lietojamu plastmasas galda piederumu aizlieguma, jo šo atkritumu īpatsvars ir būtiski samazinājies.
"Dati turpina pasliktināties par spīti uzlabojumiem apsaimniekošanā," atzīst Ulme, piebilstot, ka būtu nepieciešami preventīvi pasākumi, sabiedrības, jo īpaši skolēnu izglītošana. Viņš rosina valsts atbalsta mehānismus piekrastes apsaimniekošanā sasaistīt ar rezultātiem pludmales tīrības uzlabošanā.
Kā vēstīts, 2020.gadā Eiropas Savienībā (ES) tika panākta vienošanās, ka situāciju par labu piekrastē var vērtēt tad, ja atkritumu daudzums piekrastē nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Ulme atzīmē, ka, pēc iegūtajiem datiem, neviena no pludmalēm neatbilst ES noteiktajam Laba jūras vides stāvokļa mērķim.
Tīrākā pludmale šogad ir Tukuma novada Engures centra pludmale, kur atrastas 49 atkritumu vienības uz 100 metriem, tai seko Lauču akmens (53 vienības) un Miķeļtornis Ventspils novadā (55 vienības). Tālāk ierindojas Mazirbes, Staldzenes, Pūrciema, Ziemupes pludmales, kurās ir zem 100 atkritumu vienībām uz 100 metriem.
Vispiesārņotākajā pludmale šogad bija Daugavgrīvas pludmale, kurā ir konstatētas 1352 atkritumu vienības uz 100 metriem. Majoru pludmalē Jūrmalā ir 1098 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
