Laiks stādīt ziemas ķiplokus. Svarīgākais, kas par to jāzina

Ķiploki ir vieni no vecākajiem kultūraugiem. Ķiploki ir liliju dzimtas dārzenis. Ķiploka sīpols sastāv no pumpuriem (daiviņām), kuras novietotas uz ķiploka pamatnes. Daiviņas izvietotas lokveidā ap centru vai arī spirālveidā. Atkarībā no ķiploku šķirnes vienā ķiplokā var būt 10 – 30 daiviņas. Daiviņas var būt dažādas – šauras un garas vai platas un īsas. Ķiploku daiviņas pārklātas ar sausām zvīņām, kuru krāsa var būt vai nu balta vai gaiši violeta.

Kad un kā stādīt ķiplokus?

• Ķiplokiem piemērota gaiša vieta, jo ēnā tie aug slikti.
• Ziemas ķiploku stādīšanai ir jāizvēlas pareizais laiks. Svarīgi, lai ziemas ķiploki paspēj izveidot sakņu sistēmu, taču nepaspētu izdzīt lokus. Ķiploku saknes ir matveida.
• Ziemas ķiploku stādīšanas laiks ir atkarīgs no augsnes struktūras un temperatūras.
• Stādīšanai vislabākās ir vidēja lieluma ķiploka galviņas. Maldīgs ir priekšstats, jo lielāka ķiploka galviņa un daivas, jo lielāka nākamā gada raža.
• Ķiploku galviņas sadala daiviņās neilgi pirms ziemas ķiploku stādīšanas. Neilgi pirms stādīšanas ķiplokus dala tāpēc, lai neiekalst daiviņas pamatne, jo citādi būs traucēta ziemas ķiploku sakņu augšana.

Augsnes sagatavošana un stādīšana

Vispirms sagatavo augsni. Tai ir jābūt bagātai ar trūdvielām, tāpat liela nozīme ir slāpekļa klātbūtne augsnē.

"Cik augsne ir bagātīga ar vielām – to nosaka dārzā augošās nezāles. Ja jūsu dārzā aug virza, nātre, balanda, gārsa, ķeraiņu madara vai kāds tauriņziežu augs, tad augsne satur slāpekli un papildus tā nav jāpiebaro," skaidro V. Reinholde.

Augsni ielabot var ar kompostu vai kūtsmēsliem.

"Nav vēlami svaigi kūtsmēsli, un vislabāk kūtsmēslus ir iestrādāt augsnē iepriekš, lai tie paspēj satrunēt. Mazdārziņos vai piemājas dārziņos, kuros augsnē gadu gadiem ir auguši dažādi augi un var teikt, ka augsne tiek katru gadu izsmelta, iesaku maisījumu no zivju miltiem, koku pelniem un trihodermīnu. Šādi mēslot ķiplokus sanāk dārgāk, toties ķiploki aug lieli un veselīgi un nav vajadzība pēc ķīmiskiem rudens vai pavasara mēslojumiem. Maisījumu ieber dobītēs, tur kur stādīs ķiploku," stāsta V. Reinholde.

Dobi uzroc 20 cm dziļi, izlasi nezāļu saknes un nolasi gružus. Pārroc un ar grābekli izlīdzini.

Lai vieglāk stādīt, ar dēli vai taisnu mietu, piemēram, slotaskātu, iespied zemē līnijas (pa tām veidosi ķiploku rindas).

Stādīšanas dziļums ir apmēram līdz seši – astoņi  centimetri vai visi 10 cm.

"Viss atkarīgs no lauka izvietojuma un augsnes irdenuma. Ja augsne ir smilšaināka, nepieciešams dziļāks stādījums, lai ziemā tie neizsalst. Tomēr pārspīlēt nevajadzētu. Attālums ir jāievēro tāds, lai ar kapli pašam ir ērti rušināt. Vēlams, sākot no 10 līdz 15 cm," stāsta V. Reinholde.

Ķiploku daiviņas jāstāda ar saknīti uz leju. Ja iestādīs otrādāk, ziemas ķiploks apgriezīsies, tomēr pastāv iespējamība, ka ķiploks var nepaspēt apgriezties, kavēsies augšanā un galu galā var aiziet bojā.

"Varam pēc kāda laika atrakt no malas zemi un paskatīties, kā ķiploki ir apsakņojušies. Ja gaidāma salna, ķiploku stādījumi nav jāsedz, jo tie ir salizturīgi," stāsta V. Reinholde.

Pirmo ķiploka rušināšanu uzsākt vajadzēs tikai pavasarī.

Interesanti fakti par ķiplokiem:

• Visā pasaulē ir aptuveni 300 dažādu ķiploku šķirņu.
• Viena ķiploka daiviņa satur tikai 4 kalorijas.
• Kurā valstī, jūsuprāt, gadā izaudzē visvairāk ķiploku? Atbilde ir Ķīna, tā veido 66% no pasaules tirgus.
• Pat senie grieķi bija īsti ķiploku cienītāji. Parasta līgavas pušķa vietā sievietes tajos laikos staigāja pa eju ar ķiploku un citu garšaugu ķekaru.
• Bez jokiem, ir cilvēki, kuri baidās no ķiplokiem un tā ir aliumfobija. Nav tā, ka cilvēki ar aliumfobiju vienkārši neēd ķiplokus – viņiem no tiem nezināmu iemeslu dēļ ir paniskas bailes.
• 19.aprīlis ir Nacionālā ķiploku diena.

Avots: "Līvānu ķiploks".