Vairākas skolas Lietuvā aizliedz lietot telefonus pat starpbrīžos

Ventas ģimnāzija ir pirmā skola Akmenes novadā, kas nolēma risināt mobilo tālruņu lietošanas problēmu, aizliedzot tos lietot ne tikai mācību stundu laikā, bet arī starpbrīžos. Akmenes novada Ventas ģimnāzijas direktore Daiva Griciene pastāstīja, ka mobilo telefonu aizliegums ģimnāzijā pieņemts vēl pirms karantīnas.

"Darba kārtība, skolēnu noteikumi un līgumi nosaka, ka mācību procesā mobilie tālruņi ir aizliegti. Pirms karantīnas savus telefonus likām īpašās kastītēs un turētājos pie sienas. Sākumā skolēni tur lika savus tālruņus, bet pēc karantīnas un tālmācības sākuma mūsu sistēma pielāgojās," stāsta viņa.

Tagad, kad pēc pandēmijas notikusi atgriešanās pie tradicionālās mācīšanās klātienē, aklāts, ka tā ir liela problēma. Karantīnas laikā būtiski pieauga atkarība no telefoniem, skolēni vairs neatstāja telefonus noteiktās vietās, tāpēc bija jāmeklē citi risinājumi.

"Vasarā pabeidzām pārģērbšanās un apģērbu skapīšu uzstādīšanu, tagad katram ir savs skapītis, tāpēc radās iespēja tajos skapīšos glabāt telefonus," stāstīja Griciene.

Direktore norādīja, ka aizliegumu aktualizējusi skolotāju iniciatīva. Pēc viņas teiktā, gada nogalē, analizējot izglītības procesa rezultātus, skolotāji par lielāko šķērsli mācībām uzskata mobilos tālruņus.

"Skolēniem ļoti rūp, kas un ko ir rakstījis, kas ko ir ielicis sociālajos tīklos vai kam ir jāieliek "patīk" atzīme. Radās arī cita problēma – skolēni viens otru filmē, fotografē un publicē, pieaug iebiedēšana. Mēs centāmies to novērst. Mūsu mērķis ir katra audzēkņa augstāki sasniegumi mācībās, labāka izglītības kvalitāte, lielāka fiziskā aktivitāte un dzīva komunikācija," paudusi ģimnāzijas direktore.

Ģimnāzijas direktore uzsvēra, ka pagaidām aizliegums lietot skolā telefonus nedarbojas perfekti, skolēni nav apmierināti, ka viņu ikdienas pavadonis ir ierobežots un starpbrīžos gribas paņemt rokās telefonu. Taču bērni saprotot, ka šāda noteikuma mērķis ir mudināt skolēnus iesaistīties izglītības procesā.

"Nereti starpbrīžos ir grūti iekustināt skolēnus, nekur īsti negribas iet, lai gan ir aktīvi pārtraukumi un citas dažādas aktivitātes, tāpēc ceram, ka tagad skolēni būs vairāk iesaistīti. Protams, ja nepieciešams, neaizliedzam zvanīt vecākiem vai kārtot lietas, taču neaicinām lietot telefonus pārtraukumos,’ sacīja direktore.

Griciene sacīja, ka kārtības nodrošināšana ir klašu audzinātāju ziņā, un, lai gan septembra pirmajās dienās stingras kontroles nebija, turpmāk kārtība būs stingrāka. "Sākumskolas bērni ir paklausīgāki. Atnākot uz skolu 4. septembrī, viņi savus telefonus ielika skapīšos un nekādu kārdinājumu nebija. Ar vecāko klašu bērniem ir vairāk problēmu. Viņiem tiešām ir nepieciešams tālrunis. Mēs strādājam pie tā izskaušanas, skolotāji un klašu audzinātāji šo procesu koordinē. Vienošanās ir šāda – ja skolēni telefonu neatstās skapīšos un neizmantos izglītības procesā, mēs to konfiscēsim un atdosim tikai vecākiem," skaidroja iestādes direktore.

Aizliegums vairākās skolās ir spēkā jau piecus gadus

Viļņas Balsu proģimnāzijas un Viļņas Ziemeļu liceja ģeogrāfijas skolotājs Mantas Karanausks pastāstīja, ka mobilo tālruņu ierobežošana Balsu proģimnāzijā sākusies pirms pieciem gadiem, kad no Beļģijas atgriezusies kolēģe iepazīstināja, tur tika izmantota šāda kārtība. Tagad Balsu proģimnāzijā sākumskolas skolēni pirms stundām atstāj savus tālruņus skapī un paņem pēc stundu beigām. Tāds pats noteikums attiecas uz 5.-8.klašu skolēniem, taču ir izņēmumi – viņi var lietot telefonu, ja skolotājs uzdod to lietot stundas laikā.

"Sistēmas galvenais mērķis ir, lai pārtraukumos bērni atpūstos no informācijas tehnoloģijām un citām svešām aktivitātēm un varētu darīt ko mērķtiecīgu – iziet pagalmā, uzspēlēt galda tenisu gaitenī utt. Piecu gadu laikā šī sistēma ir sasniegusi diezgan labus rezultātus, lielākā daļa skolēnu ar to samierinājušies un starpbrīžos iemācījušies iztikt bez telefoniem," pauda Karanausks.

Ne visai priecīgi par izmaiņām bijuši skolēni. :Skolēniem telefonos ir visādas aktivitātes un viņi nesaprot, ka tās būtu jādara pēc mācību procesa beigām. Telefoni samazina vērīgumu, un pat tad, ja bērns telefonu nelieto, bet nolicis uz galda, domas nemitīgi griežas ap tur notiekošo. Kad telefons atrodas skapī vai mugursomā, jūtam, ka bērni ir atpūtušies. Cik psihologi saka un cik mēs, pedagogi, saprotam, bērnu psiholoģiskais stāvoklis uzlabojas," skaidroja Karanausks. Ģeogrāfijas skolotāja stāstīja, ka telefonus atļauts izmantot stundās pēc nepieciešamības un tad tā ir kā balva, kas bērnu acīs iegūst citu vērtību.

Nav vienprātības pilnīga aizlieguma pamatotībā

Griciene nav vienisprātis par to, vai nepieciešams to vispār aizliegt. Viņa ir pārliecināta, ka Ventas vidusskola nav vienīgā, kur ir problēma ar mobilo telefonu lietošanu, tāpēc, pēc viņas teiktā, telefonus varētu aizliegt arī citās skolās. "Ir jāapzinās, ka bērni daudz laika pavada ar tehnoloģijām, tāpēc cieš viņu veselība un redze. Es atbalstu vispārēju mobilo tālruņu aizliegumu skolās. Tad nebūtu nekādu diskusiju. Zaudējumu vai bojājumu noteikti nebūtu, šis lēmums nāktu tikai par labu," ir pārliecināta vidusskolas direktore.

Tikmēr Karanausks uzskata, ka pagaidām pietiek, ja skolas uzņemas iniciatīvas telefonu ierobežošanai individuāli. "Gribas cerēt, ka skolas ir saprotošas ​​un zina, ka, lai arī tas ir ļoti liels darbs, un, lai šādu kārtību ieviestu un uzturētu, ir jāpārliecina pat paši skolotāji, redzot labāku emocionālo veselību. skolēni, labāki mācību rezultāti, visi saprot, ka darbs ir jēgpilns", skaidroja ģeogrāfijas skolotāja.

LŠDPS: ieviest ierobežojumus ir katras skolas pienākums

Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LŠDPS) priekšsēdētāja vietniece, lietuviešu valodas un literatūras skolotāja Lilija Bručkiene ir pārliecināta, ka telefonus stundu laikā jāļauj lietot tikai tad, ja konkrētā mācību stundā , noteiktā laikā tā ir daļa no skolotāja ierosinātā izglītības procesa. "Taču, kad mobilie tālruņi tiek izmantoti sociālo tīklu aktivitātēm, nevis mācību procesam, kad tie pārstāv dzīvu komunikāciju ar vienaudžiem vai kļūst par papildu līdzekli akadēmiskajam negodīgumam vai iebiedēšanai, tad nepieciešami stingrāki pasākumi," pauda Bručkienė.

LŠDPS priekšsēdētāja vietnieks aktualizēja arī citu jautājumu, ka pirms aizliegumu ieviešanas skolās ir svarīgi definēt ļoti skaidru sistēmu, kā attieksies pret tiem, kuri mēģinās pārkāpt noteikumus. "Skolotājus nedrīkst atstāt vienus tādā situācijā. Ja gan administrācija, gan vecāki uzņemtos daļu atbildības par kopējo vienošanos ievērošanu, pārmaiņas notiktu," sacīja skolotāja. Bručkiene uzskatīja, ka skolām pašām jāizlemj, vai tās ir gatavas ieviest šādus ierobežojumus.

"Skolas, kuras jau ir ieviesušas ierobežojumus, varētu dalīties pieredzē: paust priekšrocības un trūkumus, problēmas un iespējamos riskus. Ja ir gudra saimniekošana un komunikācija, iespējams sasniegt daudz kvalitatīvākus rezultātus nekā tad, ja visu regulē rīkojumi un likumi. Taču jārēķinās ar briesmām, ko rada pārmērīga mobilo tālruņu lietošana un draudošās atkarības. Būtu lieliski, ja šādas iniciatīvas nāktu arī no satrauktiem vecākiem," sacīja LŠDPS priekšsēdētāja vietnieks.

Mobilie telefoni dažādo izglītības procesu

Izglītības, zinātnes un sporta ministrija (IZM) ļoti lakoniski komentēja lēmumu aizliegt mobilos telefonus atsevišķās skolās. "Skolā atnestajiem instrumentiem ir jākalpo mācīšanai un mācībām. Mobilie telefoni, tāpat kā datori un cits aprīkojums, var būt viens no instrumentiem, kas palīdz dažādot izglītības procesu. Patiesībā nav nekā apkaunojoša, ja skolotājs izglītības procesā izmanto arī mobilos telefonus. "Atsevišķas skolas, redzot, ka tas novērš skolēnu uzmanību, ir aizliegušas lietot mobilos tālruņus vai tos pieļauj tikai noteiktos laikos izglītības nolūkos," norāda IZM.