Kravas furgonā izveidots zobārstniecības kabinets. Un tagad jau nākamais projekts – bezpilota lidaparātu vadības centrs Ukrainas brīvības cīnītājiem. Tas viss top kādā angārā tepat Latvijā, kur apvienojušies Ukrainas draugi, kas dažādos veidots ukraiņiem palīdz jau no pirmās dienas, kad krievi sāka pilna mēroga iebrukumu.
Biedrības "’Ganta fonds" valdes loceklis Aigars Loss kopā ar draugiem Artūru un Ēriku šobrīd strādā pie jau kārtējā projekta Ukrainas atbalstam. Šoreiz tas ir bezpilota lidaparātu vadības un izlūkošanas centrs, kas ierīkots visparastākajā "ZIL 131" smagajā automašīnā.
"Te ir iekša komandcentram. Speciāls apgaismojums – gan baltais, gan sarkanais. Baltā, kuru var lietot drošās vietās, savukārt sarkanā ir tā, ko droni neredz. Visas mēbeles esmu metinājis pats – viss atbilstoši izmēriem, staigājot, piemērot un atrodot to zelta punktu," stāsta Loss.
Puiši visu izdarījuši savām rokām, bet, protams, ar atsaucīgu līdzcilvēku un draugu atbalstu, kuri atsaukušies aicinājumam palīdzēt ar dažādām komandcentram nepieciešamajām lietām.
"Te ir darba vieta dronu operatoram, 65 collu monitors mums atnāca. Es lūdzu astoņu "azos", un vienā dienā draugs zvana, vai "WhatsApp" paskatījos. Es teju raudādams gandrīz skatījos, ka ir iedots monitors, kas tieši tam ir paredzēts," stāsta Artūrs.
Smagai automašīnai ir vārds un šis ir patiešām unikāls atradums – 1976. gadā ražotais auto nobraucis vien nepilnu simtu kilometru un nostāvējis ilgu laiku kādā angārā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Aigars Loss
Biedrības "’Ganta fonds" valdes loceklis
"Mēs viņu dēvējam par zaļo krokodilu, ko mēs iegādājāmies tepat Latvijā, un tas ir "ZIL 131" ar aizmugurējo kungu – būdu, kurā var ierīkot jebko, kādas ir nepieciešamības. Mašīna ir ļoti labā stāvoklī, nobraukusi vien 70 kilometrus. Līdz šī gada martam viņa stāvēja noliktavā, nebija dabūjusi ne rūsu, ne lietu, ne sniegu, neko dabūjām tādā iekonservētā stāvoklī un tiešām ļoti labi saglabājušos
Tagad automašīna aprīkota ar teju visu nepieciešamo, kas vajadzīgs tiem Ukrainas karavīriem, kuri veic uzdevumus ar bezpilota lidaparātiem. Ierasti pie frontes dronus vada no speciāli izraktām zemnīcām, taču dronu operators bieži vien ir arī okupantu mērķis, tāpēc būtiski, ja karavīri var ātri aizbraukt no vienas vietas uz otru, lai iebrucēji nespētu noteikt drona palaišanas koordinātas.
"Šobrīd tur ir viena darba vieta priekš drona operētāja, kur viņš uz 65 collu televizoru varēs izvietot, cik nu viņam vajadzēs tos dronus un papildus monitors, kuru varēs savietot ar Ukrainā plaši izmantoto militāro kartes," stāsta Aigars.
Viņš ar draugiem kā brīvprātīgie devās uz Ukrainu jau pirmajā dienā, kad Krievija sāka pilna iebrukuma karu Ukrainā. Sākumā palīdzēja kara bēgļiem, vēlāk no okupācijas atbrīvotajās vietās vedot humāno palīdzību, tāpat puiši dodas iespējami tuvu frontei, lai tieši rokās nodotu karavīriem vajadzīgo. Tagad viņi gājuši vēl tālāk – atskaitot speciāli aprīkotu komandcentru – viņi parastā kravas furgonā izveidojuši zobārstniecības kabinetu, kurš jau pavisam drīz dosies uz piefrontes zonām.
"Tajā brīdī, kad tu esi pozīcijās, tās zobu sāpēs ir ļoti traucējošas – manā redzējumā divas lielākās sāpes, kas var būt, ir zobu un ausu sāpes – mēs izvēlējāmies to zelta vidusceļu un sapratām, kur mēs varam palīdzēt. Un tas ir šis te zobārstniecības kabinets, kurš pašā frontes līnijā nebrauc, bet brauc uz pozīcijām, kur karavīri mainās. Ja mēs sākotnēji bijām plānojuši tādu ātro remontdarbnīcu taisīt, tad sapratām, ka ne tikai raušana, bet arī plombēšana un viss pārējais ir nepieciešams stomatoloģijas kabinetam," stāsta Aigars.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Un arī šeit finansiālo ieguldījumu bijis maz – viss tapis pateicoties izpalīdzīgiem cilvēkiem.
"Naudiskā izteiksmē tur ir ieguldīts ļoti maz – tas varētu būt ap kādiem 500 līdz 600 eiro. Skatoties uz mūsu telefongrāmatiņām, sapratuši, ka ir labu cilvēku. kas palīdz mums palīdzēt…Tapuši uz labo draugu pamata," bilst Aigars.
Galvenā motivācija ir vēlme palīdzēt, lai karš neatnāk uz mūsu valsti. Un visvairāk viņus tracina netaisnība. "Nav tā, ka tas, kurš ir lielāks un spēcīgāks, var darīt pāri kādam, kurš ir mazāk spēcīgs, un tajā brīdī nevar tā mobilizēties, jo viņam nav tādi resursi. Bet, kā pieredze rāda, tie, kas šķietami ir vājāki, spēj mobilizēties un cīnīties pret šo netaisnību un šajā brīdī tas ir spilgts piemērs tam, kā mēs darbojamies," saka Aigars.
