Pēc asas kritikas bankām deputāti vienojas samazināt kredītprocentus
Emocionāli nokaitētas diskusijas šodien notika Saeimā, kur izskanēja skarba kritika Latvijas komercbankām, un deputāti vienojās virzīt tālāk regulējumu, kas ar likuma spēku liktu kredītiestādēm samazināt procentlikmes aizdevumiem un palīdzētu Latvijas kredītņēmējiem, vēsta TV3 Ziņas.
Praktiski jau visu šķietami nebeidzami diskutējam par kredītiestādēm, augstajām banku procentlikmēm Latvijā un to, kā palīdzēt mūsu aizņēmējiem. Savā ziņā tas viss kulminē tieši šodien. Uz sēdi sanāk Saeimas Budžeta komisija, kas jau iepriekš likusi manīt, ka tai visa šī ņemšanās ir nedaudz līdz kaklam jau un pausta gatavība kareivīgākiem risinājumiem.
Konkrētais piedāvājums – ar likuma spēku samazināt banku procentlikmes jau esošajiem kredītiem uz gadu, pēc 12 mēnešiem pārvērtējot, vai tas būtu jāturpina. Par to bažas "Jaunās Vienotības" pārraudzītajai Finanšu ministrijai, kas saskata tiesvedības risku.
"Tā ir ļoti būtiska iejaukšanās tirgū, kam ir negatīva ietekme uz investīciju vidi, kam ir negatīva ietekme arī uz konkurenci kredītiestāžu starpā."
Zīmīgi, ka Saeimas Budžeta komisiju vada tās pašas "Jaunās Vienotības" Jānis Reirs, kurš pēdējā laikā ļoti kritisks par Latvijas kredītiestādēm. Deputāti konceptuāli vienojās par procentlikmju samazināšanu, bet diskusijas ir par to, cik plašam aizņēmēju lokam tās piemērot, kā to vētīt un organizēt.
"Es neticu bankām. Ja mēs dodam iespēju kaut kādā veidā viņiem vēl papildus vērtēt, atradīs katru sīkumu vai interpretāciju, kas nebūs par labu kredītņēmējam. 2009., 2010. gadā mēs glābām bankas. Protams, ar izgrieztām rokām. Izglābām, un kāds ir sekas? Nekādas. Sekas ir 180 000 cilvēku aizbraukuši prom."
Centrālā banka sēdē prezentēja piedāvājumu, kā šo atbalstu mērķēt tiem, kuriem to visvairāk vajag. Tikmēr starp deputātiem kurnēšana un acīmredzama neapmierinātība – cik prezentāciju redzēts bez jēgpilna rezultāta.
"Kam ir vajadzīgi visi šie sarežģītie aprēķini? Man tur iznāca pie jūsu aprēķina, ka ģimene ar bērniem var četras reizes pēc tam uz "Rimi" aiziet. Vēl jau ir auto izdevumi. (To jau atdos). To jau atdos."
"Sajūta rodas, ka partijas "Latvijas pirmajā vietā" ierosinājums par Latvijas Bankas vadības maiņu ir racionālāks, nekā sākumā varēja šķist. Šī retorika attiecībā uz to, kā mums vajadzētu pasargāt bankas un banku peļņu, ir absolūti neadekvāta," norāda Saeimas Budžeta komisijas deputāts, ZZS frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Šajā topošajā regulējumā gan pastāv ne tikai tiesvedības risks. Komercbankas varētu arī mēģināt šos zaudētos ieņēmumus iecenot nākotnes kredītos vai citās izmaksās, taču no komisijas deputātu retorikas izriet – jau apnicis auklēties ar bankām, kas pašas pie šīm iespējamajām izmaiņām novedušas.
"Mēs šo ceļu ejam tā pa īstam, vai arī tas ir ar mērķi pēc, nezinu, pirmā lasījuma dabūt vienkārši bankas pie galda? Mana motivācija ir šo ceļu iet pa īstam. Pavisam noteikti. Es uzskatu, ka mēs esam situācijā, kurā politiķiem jārūpējas par iedzīvotāju labklājību."
Komisija grasās rītdien vienoties par to, cik plašam aizņēmēju lokam topošo regulējumu attiecināt, un tālāk jau virzīt to uz Saeimas balsojumu pirmajā lasījumā.
Pašas komercbankas gan šādu Saeimas virzību uz procentlikmju samazināšanu uzskata par nepieņemamu. Nozares ieskatā, arī valsts komunikācija neesot atbilstoši tam, lai pašas bankas nāktu klajā ar kādiem visaptverošiem risinājumiem kā atvieglot aizņēmēju situāciju.
"Valsts sāk regulēt cenas, tikai tāpēc, ka tas liekas par augstu. Nepieļaujams precedents, tiesā apstrīdams precedents, un, mūsuprāt, arī tiesā atceļams precedents. [TV3 Ziņas]: Vai nav tā, ka pašas bankas ir izraisījušas to, kur mēs esam nonākuši? Katra institūcija valsts pusē saka, ka neredzam pietiekamu pretimnākšanu no mūsu kredītiestādēm. [Pastars]: Procentlikmju celšana nosaka Eiropas Centrālā banka, nevis mūsu kredītiestādes. Latvijā kredītiestādes rīkojušās atbilstoši klientu pieprasījumam. Ja klientam ir problēmas samaksāt, viņam nāk pretim. Valsts pusē tie draudi banku sektoram bija tik lieli. Ja tev draud ar diviem nodokļiem, vai tajā brīdī finanšu iestāde vai uzņēmums pēkšņi samazinās savu ienākumu pusi."
Šodienas norises Saeimā komentēja arī valdības vadītāja. Viņa tomēr sagaida kādu risinājumu no pašām bankām, un, pēc premjeres teiktā, viena jau esot likusi manīt, ka varētu pati par vienu procentu samazināt likmi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
