Dziļo viltojumu izmantošana vēlēšanās Slovākijā rada bažas arī Latvijā
Slovākijā nupat aizvadītajās vēlēšanās fiksēti pat vairāki desmiti gadījumu, kad dezinformācijas izplatīšanai sociālo tīklu vietnēs izmantoti tā saucamie dziļie viltojumi. Tie radīti, lai vērstos pret politiskajiem konkurentiem un censtos ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Tas radījis satraukumu arī Latvijā, jo patlaban vēl nav atrasts risinājums efektīvai cīņai pret šādiem viltojumiem, vēsta TV3 Ziņas.
Sestdien Slovākijā aizvadītajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja prokrieviski noskaņotie spēki. Jautājumus par to, cik godīga bijusi cīņa, liek uzdot priekšvēlēšanu laikā izmantotās metodes. Runa ir par vismaz 37 gadījumiem, kad sociālo tīklu vietnēs izplatīti ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti tā sauktie dziļie viltojumi, lai diskreditētu politiskos konkurentus. Piemēram, kādā video partijas "Progresīvā Slovākija" vadītājs Mihals Šimečka sola paaugstināt alus cenu, taču patiesībā neko tādu viņš nav teicis.
Šādu dziļo viltojumu izmantošanu par "masīvu problēmu" nosaucis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņaprāt, ar to jārēķinās arī Latvijai, kad nākamvasar vēlēsim savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā.
Slovākijas vēlēšanu laikā konstatēti vismaz 37 Mākslīgā intelekta ģenerēti deepfeiki. Turpmākās vēlēšanas šī būs masīva problēma.
— Jānis Sārts (@janis_sarts) October 1, 2023
"Protams, protams. Daudzi no tiem rīkiem ir principā par brīvu. Līdz ar to teiksim diezgan droši, ka kaut kas droši vien tiks izmantots. Jautājums, cik rafinēti, ar cik lielu ietekmi. Jo lielākas būs likmes vēlēšanās, jo vairāk droši vien mēs to šobrīd redzēsim."
Lai censtos novērst dezinformācijas izplatīšanu sociālajos tīklos, Eiropas Savienībā stājies spēkā jauns regulējums. Eiroparlaments pieņēmis Digitālo pakalpojumu likumu. Tas liedz izplatīt arī informāciju, kas var prettiesiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Pretējā gadījumā sociālo tīklu platformām draud bargi, miljardos mērāmi sodi. Eiroparlamentārieša Ivara Ijaba ieskatā, vēl nepieciešams laiks, lai likumu iedzīvinātu.
"Eiropas Savienībai ir tendence malt lēni, bet beigās tā kaut ko arī samaļ," saka Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!").
Vienlaikus deputāts uzsver, ka vilcināties nedrīkst, un viņš sagaida aktīvāku Eiropas Komisijas rīcību.
"Šobrīd patiešām tā tiesiskā bāze ir pieņemta, ar to ir jāiet uz priekšu. Vienkārši jāspiež Eiropas Komisija kā Eiropas kopējā izpildvara runāt ar tām platformām tā, lai arī tās saprot. Ja mēs negribam, lai daudzās Eiropas valstīs, tā kā šobrīd Slovākijā, pie varas nāk vai Eiropas vēlēšanās uzvar kaut kādi prokrieviski spēki, tad nu tur [Eiropas] Komisijai būtu ar steigu jāsāk rīkoties."
Savukārt, Jāņa Sārta ieskatā, ar tiesisko regulējumu vien ir par maz. Efektīvi pret dziļajiem viltojumiem varēs cīnīties tikai tad, kad būs izstrādātas tehnoloģijas, kas tos spēj atpazīt, uzskata eksperts.
"Diemžēl es tuvākā laikā tādu labu risinājumu neredzu. Tā būs vide, ar kuru mums jārēķinās. Es, protams, ceru, ka kaut kad mums būs tāds tehnoloģisks risinājums, jo tehnoloģijas attīstās. Bet šobrīd tā nav. Un diemžēl iniciatīva ir otrajā pusē."
Dziļo viltojumu izmantošana satrauc arī vēlētājus. Par to liecina Vācijā un Francijā veiktās aptaujas. Draudi, kādus šādas tehnoloģijas rada vēlēšanu godīgai norisei, uztrauc 57% franču, bet Vācijā – pat 71% aptaujāto.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
