LNSO brīdina par mūziķu aizplūšanu uz ārzemēm pārāk zemo algu dēļ
Nacionālais Simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par mūziķi zemo atalgojumu, kas nav konkurētspējīgs ne tikai Eiropas, bet pat Baltijas mērogā. Jau tagad mūsu profesionāļi iztiku dodoties pelnīt uz ārzemēm, vai strādājot vairākos darbos tāpēc mūziķi saka – krīze vairs nav jāgaida, tā jau ir iestājusies, vēsta TV3 Ziņas.
Lielākoties ierasts, ka Nacionālais simfoniskais orķestris publiski runā par jaunām koncertsezonām ar spožām pašmāju un Eiropas līmeņa zvaigznēm. Šoreiz līdztekus muzikālajiem jaunumiem izskan sāpe par pārāk zemajām algām.
Šobrīd orķestrī strādājošie vidēji saņemot ap 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, taču lielākajai daļai kolektīva alga esot vēl zemāka. Salīdzinājumam – Igaunijā zemāka likme kultūras darbiniekiem ir 1600 eiro. Tātad, kaimiņu minimālais atalgojums ir augstāks nekā mūsu vidējais.
"Šobrīd ir tāda situācija, ka mūziķi strādā pat ar mūziku pilnīgi nesaistītus darbus, ir gadījumi, kad viņi strādā lielveikalos, kad strādā citā apkalpojošā sfērā, lai varētu savu ģimenes budžetu savilkt kopā."
Šo jautājumu aktualizējuši arī operas un baleta vadītāji, koncertu organizatori, sakot – Igaunijā un Lietuvā tā paša aroda pratēji nopelna divreiz vairāk. Pavasarī ar Kultūras ministriju esot panākta vienošanās, ka nākamgad algas cels par vismaz 25%, bet šobrīd solījums sākot izbalēt. Tas draud ar vēl lielāku mūziķu aizplūšanu uz ārzemēm.
"Mēs sākam instrumentu spēlēt agrā bērnībā un tas prasa lielu nodošanos, un mums vienmēr ir tas sapnis, ka strādāsim orķestrī. Taču, sasniedzot studiju gadus, iepazīstoties ar to, kāds ir atalgojums, lielākā daļa mūziķu dodas uz ārzemēm. Viņu plānā parasti nav atgriezties uz Latviju strādāt tieši atalgojuma dēļ un tas ir vienīgais bieži vien iemesls."
Kultūra ministrija problēmu izprot un, lai nodrošinātu sektorā strādājošo algu kāpumu, nākamā gada budžetā papildu bija prasīti 16,3 miljoni eiro. Realitātē apsolīti nepilni četri. Turklāt, šī nauda paredzēta visiem nozarē strādājošajiem, tostarp, muzeju, teātru un citu iestāžu darbiniekiem.
"Kultūras ministrija darīs visu, lai ar šo iegūto finansējumu, kas ir iegūts gan Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās, gan Kultūras ministrijas iestādēs strādājošajiem, mēs darīsim maksimumu, lai tieši mākslinieki un mūziķi būtu tā prioritāte, kur šo iegūto finansējumu novirzītu."
Ar Kultūras ministrijai piešķirto finansējumu pietiks, lai algu kāpumu nozarē strādājošajiem nodrošinātu vidēji par sešiem procentiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
