Skolotāji mācību materiālu trūkumu spiesti iznest uz saviem pleciem

Zane Zvirgzdiņa ir latviešu valodas skolotāja ar lielu pieredzi, taču arī ar to, šobrīd sagatavoties stundām, kas būtu atbilstošas jaunajam izglītības standartam, viņai prasa neierasti daudz laika.

"Uz skolotāja pleciem ir daudz šobrīd. Ja cilvēks nopērk jaunu mašīnu un tajā ielej vecu eļļu, tad mums ir apmēram tāpat. Jo mums ir jaunās programmas, bet mēs mācam no vecām grāmatām. Un tas, manuprāt nav, ne pareizi, ne loģiski. Ir šādi tādi materiāli, bet ir grūti. Sevišķi, ja kontaktstundu skaits ir liels, ir grūti sagatavoties, piemēram, 35 stundām. Visu salikt kopā, paņemt no vienas mācību grāmatas to, ko vajag, no otras, trešās, ko vajag," saka Zvirgzdiņa.

Līdzīgi arī citos priekšmetos. Kristīne Gaugere Limbažos skolo sākumskolēnus, kā arī vecākiem bērniem māca matemātiku. Arī viņa neslēpj, lai stundām sagatavotos, dažbrīd jārokas caur trim un pat vairāk dažādu mācību līdzekļu resursu, un arī tad ne vienmēr vajadzīgo izdodas atrast.

"Šobrīd 1. klasē mēs mācāmies par grupēšanu un mums jaunajā grāmatā ir viens uzdevums, kuru es īsti neuzskatu par atbilstošu šai tēmai un citu uzdevumu mums vienkārši nav. Skolotājam nākas piemeklēt daudz jaunus materiālus, tā teikt – ražot pašam. Un tas paņem ļoti daudz laika. Un patiesībā, lai tagad sagatavotos mācību stundai, skolotājam ir ļoti, ļoti ilgi jāgatavojas," pauž Limbažu Valsts ģimnāzijas skolotāja Kristīne Gaugere.

Skolas direktore Gunta Lāce, kura pati māca arī matemātiku, pilnībā piekrīt kolēģu sāpei. Arī viņa ir tā, kura mācību materiālu trūkumu, spiesta risināt radoši. Kā piemēru Lāce min padziļināto kursu matemātikā. Arī tur valsts piedāvatais saturs, aizvien ir tik šķidrs, ka ar to nepietiek, lai prasītās augstākā līmeņa zināšanas, vidusskolēniem nostiprinātu.

"Paraugos ir viens, divi uzdevumi, bet, lai skolēns iedziļinātos, viņam vajag desmit uzdevumus. Konkrēti es uzdevumus meklēju ārzemju literatūrā. Es valodu pāvaldu pietiekami labi, lai paņemtu kādu vācu grāmatu vai tēmas izklāstu un man ir vieglāk šos uzdevumus veikli pārtulkot, nekā meklēt," teic Lāce.

Turklāt direktore vērš uzmanību arī uz mācību līdzekļu izstrādātāju atbildību. Skola jau vairākkārt esot vīlusies it kā jaunajam saturam atbilstošo grāmatu saturā. Tēmās iedziļinoties, izradījies, ka materiāls ir sasteigts un nekvalitatīvs.

"Iznāk materiāli, arī grāmatas, kur uz vāka ir rakstīts: izmantojot kompetenču pieeju vai maģiskais vārds "kompetences" ar sarkaniem burtiem, kas pats par sevi nenozīmē, ka materiāls ir kvalitatīvs. Spēcīgās izdevniecības ir lēnākas par mazajiem ātrajiem, kuri šobrīd cenšas nopelnīt vieglo naudu, bet tas ir uz skolotāju un skolēnu rēķina," teic Lāce.

Tādēļ Limbažu Valsts ģimnāzijā pārliecināti, tikpat svarīgi, kā mācību materiālu pieejamība, ir arī to kvalitāte. Un, lai bērniem varētu sniegt tiešām labāko, šeit pedagogi esot gatavi vēl nedaudz paciesties, lai nauda tiktu tērēta tiešām vērtīgiem materiāliem, nevis sasteigtiem brāķiem.