Slokas ielas 167. nama trešā stāva iemītniece jau ilgu laiku dzīvo vienatnē. Šad tad pie seniores durvīm pieklauvē kaimiņi un piedāvā palīdzību saimnieciskajos darbos. Neviens no apkārtējiem nav ievērojis, ka kundzei būtu kāds cits viesis.
"Pie viņas neviens nenāks," stāsta blakus dzīvokļa iedzīvotājs.
Ceturtā stāva iedzīvotājs Aleksandrs vienu reizi aizgāja pie seniores skaidrot ūdens noplūdes jautājumu, taču ciemošanos atceras kā visai nepatīkamu. Neizskatījās, ka kundze spēj aprūpēt savu mitekli, vai pati sevi.
"Mums bija noplūde. Ūdens viņai krita uz galvas. Viņa bija atnākusi sūdzēties, un es gāju skatīties, kas tur notiek. Godīgi sakot, nebija viegli izspraukties cauri izveidotiem koridoriem un krāmu kaudzēm. Uz pakarināmajiem karājās mētelīši. Smaka nāca augšā uz manu dzīvokli, tajā vasarā bija sarežģīti vērt vaļā logu. Viņai vēl kaķis ir, un tiklīdz mēs atveram logu, visa smaka nāk iekšā dzīvoklī," stāsta Aleksandrs.
Otrdien ap vienpadsmitiem vakarā no seniores dzīvokļa sāka plūst netipisks smārds. Proti, smaka vairs neatgādināja kaķu izkārnījumus vai ēdiena atliekas, bet degošu plastmasu.
Pagaidām nav zināms, kā izcēlās liesmas, taču saimniece bija neuzmanīgi rīkojusies ar uguni. Sieviete nesmēķēja cigaretes, tāpēc kaimiņi spriež, ka visticamāk kaut kur dzīvoklī bija novārtā atstāta degoša svecīte. Ugunsgrēks tika pamanīts novēloti un seniore pamatīgi saelpojās dūmus. Kad ieradās mediķu brigāde, viņas sirdsdarbība jau bija apstājusies.
Pateicoties ārstu neatlaidībai un prasmēm, sievietes dzīvību izdevās glābt. Tas prasīja piepūli un paši mediķi gandrīz vai sākuši gavilēt brīdī, kad seniores stāvoklis nostabilizējās.
Tiklīdz cietušo varēja droši pārvietot, brigādes darbinieki viņu pārnesa uz specializēto transportlīdzekli un nogādāja slimnīcā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
