Piecas dabas takas un objekti, kas īpaši piemēroti rudens baudīšanai

Doles sala un dabas taka

Doles sala kādreiz bija lielākā Daugavas sala, bet mūsdienās tā ir pussala, ko ar Daugavas krastiem savieno uzbērtais dambis un spēkstacijas aizsprosts.

Šī ļoti netālu no Rīgas centra esošā dabas oāze ir lieliska vieta rudens baudīšanai. Derēs gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem.

Doles salā var izbaudīt gan sīko arhitektūru, gleznainus celiņus un tiltiņu vienā salas galā, gan apskatīt skaisto Doles muižu un iepazīt Daugavas muzeju.

Doles salā atrodas arī interesantais un labi koptais bonsai priedīšu jeb japāņu dārzs.

Dabas baudītājiem noteikti iesakāma arī Doles salas dabas taka. Pilns tās garums ir 11,5 kilometri, bet ieteiktu sākt pastaigu pie Daugavas muzeja, ejot pa iezīmēto taku. Tad gājiena garums būs 10,7 kilometri.

Dabas taka Siguldas krāšņuma baudīšanai

Klasika tāpēc ir klasika, ka tā ir nemainīga vērtība gadu garumā. Rudens un Sigulda Latvijas aktīvās atpūtas cienītājiem ir likumsakarīgi sinonīmi. Tāpēc, ja kādu laiku neesi bijis šajā Vidzemes pilsētā, vērts to labot.

Šogad Gaujas Nacionālais parks svin 50 gadu jubileju, un arī šis, iespējams, ir vēl viens iemesls izstaigāt Gaujas senleju un tās apkārtni, baudot unikālās dabas vērtības.

Jāatgādina, ka tikko atjaunota septembrī tīši sabojātā Siguldas pastaigu taka, kas savieno Gaujas senleju ar Šveices ielu pie Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis", un nu gaida apmeklētājus.

Lai baudītu brīnišķīgās rudens krāsas dabā, noteikti iesaku doties uz Ķeizarskatu un Ķeizarkrēslu. Šīs Gaujas senlejas skatu vietas augstajā Beites kraujā īpaši iekārtotas par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19. gadsimta otrajā pusē. No skatu vietām paveras zīmīga ainava uz Gauju un Turaidas pili.

Citas dabas skatu un aktīvās atpūtas vietas Siguldā un tās apkārtnē atradīsi šeit. 

Dabas taka un pasakains dārzs Ogrē

Ogre vēsturiski bijusi viena no vadošajām kūrortpilsētām Latvijā, un joprojām ir ļoti iecienīta vieta brīvdienu pavadīšanai.

Vislabāk pilsētas vērtīgo un svaigo gaisu var izbaudīt Ogres Zilajos kalnos. Šī dabas parka pašā augstākajā vietā, aptuveni 90 metrus virs jūras līmeņa, ir izvietots 20 metru augsts skatu tornis. No tā paveras skats uz visu, zaļajā mežā ieskauto, pilsētu, bet skaidrā laikā saskatāms pat Zaķusalas TV tornis.

Dabas parkā ir iekārtotas vairākas skatu platformas, izvietotas skaistas koka kāpnes. Rudenī te paveras brīnišķīgi skati gan uz ūdenskrātuvēm, gan plašajiem mežiem., kur vēl atrodama arī pa kādai beciņai.

Savukārt nedaudz mazāk zināma apskates vieta, kas īpaši krāšņa ir tieši rudenī, ir Špakovska parks, kurā baudāms gan gleznains reljefs, gan gaismas rotaļas ūdenī, gan dendroloģiskie stādījumi, kas pašlaik krāsojas brīnišķīgās krāsās.

Parks atrodas Pārogrē un aizņem 5,9 hektāru lielu teritoriju. Doma šajā Ogres daļā izveidot parku radās 1975. gadā Jānim Špakovskim (1935–2014) un viņa dzīvesbiedrei Benitai, kuri te tikko bija apmetušies uz dzīvi. Viņu gādībā radīts teiksmains dārzs ar nelielu skatu torni, skulptūrām un gleznainiem celiņiem.

Ieeja parkā ir bez maksas.

Purva burvība un kūrorta dārzi rudens bagātībā

Pastaiga gar jūru un "ieniršana" priežu mežā, dabas takas un pat veselības maršruts ir tikai daļa no Jūrmalas rudens valdzinājuma, ko papildina krietni maigāks klimats nekā citur Latvijā rudenī, pateicoties vasarā piesilušajai jūrai. Tāpēc pilsētas parki un dārzi arī oktobrī vēl priecē ar krāšņiem ziediem. Šajās brīvdienās noteikti vēl varēsi baudīt hortenziju un pat rožu ziedēšānu Ķemeru sanatorijas vēsturiskajā parkā.

Visos gadalaikos Jūrmala vilinājusi ne tikai ar 24 kilometrus garo pludmali, bet arī vairākām labiekārtotām pastaigu vietām, kas patiks kā mierīgās, tā aktīvās atpūtas baudītājiem.

Populārākais no apskates objektiem Ķemeru nacionālajā parkā ir Lielā Ķemeru tīreļa taka – burvīga pastaigu vieta, kas ļauj iepazīt neskartu augsto sūnu purvu un tā iemītniekus – augus, putnus un kokus.

Tomēr tā ir viszināmākā, līdz ar to arī visapmeklētākā dabas taka Jūrmalā, tāpēc, ja Ķemeru tīrelī jau esi bijis, iesaku doties izstaigāt arī Slokas ezera lokveida taku, kuras garums ir 3,1 km.

Tā sniegs daudzveidīgāku skatu pieredzi. Vienā virzienā taka iet gar ezera krastu, bet otrā virzienā – cauri mežam. Ejot pa pastaigu taku, varēsi vērot, kā dažādi meža tipi nomaina viens otru. Te ir gan īsts pavasarī applūstošs mitrais melnalkšņu mežs jeb dumbrājs ar sūnu un dzeņu daudzveidību, gan auglīgs priežu damaksnis sēņotāju priekam, gan nosusināts un kokiem apaudzis augstais purvs, kurā joprojām izdodas atrast pa dzērvenei un ieelpot vaivariņu smaržu.

Mācītājmuižas Ozolāju dabas taka

Tiem, kas vēlas baudīt košas lapu koku krāsas un ainavisku reljefu, vērts doties arī uz Kandavas pusi. Starp Kandavu un Sabili no lielā ceļa jānogriežas uz Mācītājmuižu, un pie tās sākas brīnišķīgā Ozolāju dabas taka.

Lai to veiktu būs jānokāpj pa garām kāpnēm līdz upes senlejai. Pa ceļam var piestāt un palūkoties apkārt uz kādas no skatu platformām.

Taka ved pa stāvo senās Abavas krasta nogāzi līdz bioloģiski vērtīgajām pļavām tās tagadējos krastos.

Šeit slejas veci, krāšņi ozoli upes ielokā, un te jau pirms gandrīz 100 gadiem mīlējuši pulcēties kandavnieki, lai spēlētu teātri brīvdabā, lai atzīmētu skolas sākšanos vai noslēgumu.