Uz saturu

Hibrīduzbrukumi ir Krievijas vājuma pazīme – NATO vadītājs Igaunijā izsakās par Putina centieniem

Krievijas organizētie hibrīduzbrukumi ir Krievijas vājuma pazīme, vizītes Igaunijā laikā trešdien teica NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

14. oktobrī 18:04

Kā sacīja Rite, tādi Krievijas hibrīduzbrukumi kā augusta vidū notikusī dedzināšana Igaunijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Milrem Robotics" ēkā ir mēģinājums pievērst uzmanību Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un viņa problēmām, nevis Ukrainas cīņai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Noskaties: ASV pulcē Ukrainas, Eiropas un NATO pārstāvjus sarunām par karu

"Putins cenšas vājināt mūsu apņēmību un apturēt mūsu atbalstu Ukrainai, bet Krievija cieš neveiksmi – tā cieš neveiksmi kaujas laukā Ukrainā, un mēs neļausimies iebiedēt," preses konferencē Tallinā uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Viņš pauda pārliecību, ka tādi hibrīduzbrukumi "ir vājuma pazīme. Viņiem patīk, ka mēs par to runājam visu dienu, satraucamies un rīkojam preses konferences par to. Mēs to nedarīsim. Mēs reaģēsim tur, kur mums būs jāreaģē". Vienlaikus viņš norādīja, ka, lai gan dažas augsta līmeņa atbildes reakcijas uz Krievijas hibrīduzbrukumiem, piemēram, "Baltic Sentry" misija Baltijas jūrā, ir ļoti publiski redzamas, citi alianses pasākumi nav publiski redzami.

Rite arī atgādināja, ka NATO ir aizsardzības alianse, un teica, ka nav pierādījumu, ka Krievija varētu uzbrukt kādam NATO sabiedrotajam.

"Mēs tā nedomājam, un mēs nejūtam tiešus draudus NATO teritorijai. Ja mēs redzēsim sadursmju palielināšanos, mēs uz to reaģēsim," viņš apliecināja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

NATO ģenerālsekretārs uzteica Igauniju, jo tā ne tikai izpilda alianses aizsardzības izdevumu prasības, bet arī nosaka standartus gan aizsardzības izdevumiem, gan citiem ieguldījumiem.

"Jūs nepaļaujaties tikai uz aliansi – Igaunija to stiprina," teica Rite.

"Igaunija ne tikai pilda savas saistības, tā nosaka standartus," viņš turpināja, norādot, ka Igaunijas aizsardzības izdevumi 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir vieni no augstākajiem starp dalībvalstīm un tā ir "izcila līdere" atbalstam Ukrainai.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals preses konferencē norādīja, ka Ukrainas dalība NATO ilgtermiņā būtu Igaunijas spēcīgākā drošības garantija, un alianse no tās iegūtu.

Mihals sacīja, ka Ukrainas atbalstīšana ir daļa no pašas Igaunijas drošības, jo Krievijas mērķi nav mainījušies. Viņš pauda, ka Krievija pārbauda sabiedroto vienotību ar hibrīduzbrukumiem un cenšas novērst uzmanību no Ukrainas, lai sabiedrotie koncentrētos uz savām problēmām un nogurtu no Kijivas atbalstīšanas.

Igaunijas premjerministrs sacīja, ka valsts turpinās sniegt militāro atbalstu un palīdzība šogad sasniegs 0,28% no IKP, kas ir mazāk nekā 0,35% pagājušajā gadā. Viņš piebilda, ka Igaunija ir ieguldījusi 21 miljonu eiro NATO iniciatīvā PURL, un paziņoja par jaunu desmit miljonu eiro ieguldījumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ukrainas militārā atbalsta programma "Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts" (PURL) ir NATO koordinēta iniciatīva, saskaņā ar kuru sabiedrotie un partneri maksā par ieročiem, kas iegādāti no ASV un nosūtīti Ukrainai. ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā pati par sevi ir lielā mērā apturējusi ieroču ziedojumus Ukrainai, lai gan tā turpina dalīties ar izlūkošanas informāciju ar Kijivu, kā trešdien, atbildot uz jautājumu, norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Igaunijas premjerministrs piebilda, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk ieroču un, galvenais, efektīvāka pretgaisa aizsardzība, un ka Igaunija katru dienu mācās no Ukrainas. Viņš teica, ka Ukrainas pieredze ir nenovērtējama Igaunijas aizsardzības spēju un aizsardzības rūpniecības nozares attīstīšanā, kuras ieņēmumi pieaug par aptuveni 44% gadā.

Ukrainas pievienošanās NATO pašlaik nav apspriežamo jautājumu lokā, galvenokārt vairāku valstu, arī ASV, pretestības dēļ. Dalībai NATO būtu jāpiemēro arī 5. pants, kas uzliek visiem sabiedrotajiem pienākumu aizstāvēt uzbrukuma skarto dalībvalsti, kā arī prasa, lai jaunā dalībvalsts pievienošanās brīdī neatrastos konflikta stāvoklī, un Krievija šobrīd neļauj Ukrainai šo nosacījumu izpildīt.

Jautāts par apgalvojumu, ka NATO konflikta gadījumā varētu slēgt Krievijas piekļuvi Somu līcim un pat visai Baltijas jūrai, Mihals atbildēja, ka, runājot par Baltijas jūru, ikviens var paskatīties uz Hormuza šaurumu, lai iztēlotos, kas šeit notiktu, ja Krievija uzbruktu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm