Laiks pārbaudīties! Gēnu tests palīdz laikus atklāt pārmantota krūts un olnīcu vēža risku
Krūts vēzis ir izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā, savukārt mirstība no olnīcu vēža Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Daļai sieviešu šo slimību risku būtiski palielina iedzimtas ģenētiskas izmaiņas, par kurām viņas var pat nenojaust. Lai palīdzētu sievietēm laikus apzināt pārmantota vēža risku, trešdien Stradiņa slimnīcā bija iespēja bez maksas veikt īpašu gēnu testu. Kā šīs zināšanas var palīdzēt pasargāt veselību?
Latvijā ik gadu krūts vēzi atklāj aptuveni 1200 sievietēm, un vairāk nekā 400 pacientes no šīs slimības mirst. Lai gan valsts apmaksā krūts vēža skrīningu, atsaucība joprojām ir zema. Tāpēc īpaši svarīga ir arī iespēja laikus noskaidrot pārmantota vēža risku.
Daļai sieviešu risks saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi ir būtiski paaugstināts ģenētisku izmaiņu dēļ. Taču Latvijā daudzas par šādu risku pat nenojauš. To iespējams noskaidrot ar īpašu gēnu izmeklējumu, kas palīdz izvērtēt pārmantota vēža risku.
"Latvijā varētu būt 10 000 sieviešu dažādos vecumos, tikko kā piedzimušas un jau sirmā vecumā, kurām varētu būt šīs ģenētiskās izmaiņas braca 1 vai braca2 gēnā, un tas savukārt rada ļoti augstu risku dzīves laikā saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi," saka Stradiņa slimnīcas Vēža centra zinātniskais vadītājs, virsārsts krūts ķirurģijā Arvīds Irmejs.
Šādu izmaiņu atklāšana nenozīmē, ka sieviete noteikti saslims ar vēzi. Taču risks dzīves laikā var pieaugt par 70%. Tas ļauj ārstiem un pacientei izvēlēties atbilstošu uzraudzību un lemt par profilakses iespējām. Piemēram, regulāras magnētiskās rezonanses pārbaudes vai pat profilaktisku krūšu noņemšanu.
Krūts veselības mēnesī Stradiņa slimnīcā 100 iepriekš pieteikušās sievietes varēja bez maksas veikt šo gēnu testu. Izmeklējuma veikšana ir vienkārša – nododot siekalu paraugu.
Dagnijas ģimenē bijušas onkoloģiskas saslimšanas, tāpēc iespēju noskaidrot savu ģenētisko risku viņa uzskata par īpaši vērtīgu: "Tā ir fantastiska iespēja, lai mēs sevi pārbaudītu, jo tomēr ģenētikā arī man vecvecākiem ir bijušas onkoloģijas saslimšanas, un es domāju, Tas ir ļoti vērtīgi – ja laicīgi atklājam, tad dzīvildze ilgāka un ārstēšanas iespējas ir labākas."
Sievietes uzsver – labāk ir zināt un nepieciešamības gadījumā rīkoties, nevis dzīvot neziņā.
"Es jūtos diezgan mierīgi, es gribu zināt rezultātus." Protams, ir neliels satraukums, ja nu kaut kas tur ir, bet es domāju, ka mūsdienās medicīna ir tik tālu attīstījusies, ka ja nu tur kaut kas ir, tad to var laicīgi uzzināt un arī ar to cīnīties," pauž gēnu testa dalībniece Elīza.
Īpaši būtiski par pārmantoto vēža risku runāt arī tāpēc, ka šādas sievietes var saslimt krietni jaunākā vecumā, nekā sākas valsts apmaksātais krūts vēža skrīnings.
To pieredzējusi arī Inita Sila, kura par savu ģenētisko risku uzzināja tikai pēc diagnozes: "Arī es sataustījusi savu veidojumu 40 gadu vecumā, tātad, es arī nebiju ne reizi bijusi uz skrīningu, nebiju saņēmusi pat vēstuli, jo man arī tikai pēc tam, tikai pēc diagnozes atklāja, ka man ir šī mutācija. Un tāpēc ir tik svarīgi runāt par to ar saviem vecākiem, ar savem vecvecākiem, maksimāli noskaidrot dzimtas vēsturi."
Ja ģimenē bijis krūts vai olnīcu vēzis, par to ir svarīgi informēt ginekologu. Ja ir medicīnisks pamatojums, minētos gēnu izmeklējumus apmaksā valsts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
