Rīgā notiek vēl nebijušas NATO mācības – tajās tiek izmantota mākslīgā intelekta radīta virtuālā sabiedrība

Jau trešo dienu Rīgā 13 valstu valdību un militārās jomas stratēģiskās komunikācijas speciālisti pie datoriem mēģina tikt galā ar dažādām krīzēm. Taču ir kāda būtiska nianse – šīs krīzes nenotiek īstenībā, bet gan īpaši radītā virtuālā valstī. Tieši šādi norisinās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotās mācības "Synesis".

"Tas izejas punkts visām valstīm ir vienāds. Visi tātad strādā valstī, kas ir izdomāta, kur sabiedrība ir tāda vidējas Eiropas un NATO dalībvalsts lielumā, demokrātiska valsts, kurai apkārt notiek tādas ģeopolitiskas parādības un tādi procesi, kādi šobrīd ir redzami," skaidro mācību "Synesis" vadītāja Guna Šņore.

Šajā virtuālajā valstī tiek izspēlētas situācijas, kas tikpat labi varētu notikt īstenībā – no kiberuzbrukumiem līdz dezinformācijas kampaņām un citiem apdraudējumiem. Taču dalībnieku uzdevums nav novērst pašus incidentus. Viņi trenē, kā valsts un militārajām institūcijām savstarpēji saskaņot rīcību, reaģēt uz naidīgām informatīvām operācijām un, pats galvenais, kā par notiekošo informēt sabiedrību.

"Platformā parādās ziņas, ka noticis negadījums vai kaut kāda krīze ir radusies. Tad attiecīgi viņi domā, kāda ir viņa stratēģija, kā viņi koordinēs savas ministrijas, kā viņi izmantos datus. Un tad viņi veido šo komunikācijas stratēģiju un caur šo platformu komunicē," pauž NATO "Stratcom" Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Gundars Bergmanis-Korāts.

Arī šīs valsts iedzīvotāji ir virtuāli, un viņu reakcijas modelē mākslīgais intelekts. Turklāt simulētā sabiedrība ir ļoti dažāda. Tādēļ atkarībā no komandu pieņemtajiem lēmumiem vieni iedzīvotāji var nomierināties, citi – satraukties vai pat pilnībā zaudēt uzticību valdībai.

"Tas ir kā īsts valdības darbs, kurā tev jāuzņemas atbildība par to, ko tu esi teicis, ko esi darījis un, attiecīgi, nevar tikai sagaidīt, ka sabiedrība reaģēs pozitīvi. Un tā tas ir noticis vairākos scenārijos arī mums šeit treniņu laikā, ka ir konkrētas sabiedrības grupas, kas ir aizgājušas pretējā virzienā – pazaudējuši pilnībā uzticību komunikācijai un tamlīdzīgi. Līdz ar to šī treniņu vide ļauj izspēlēt šos scenārijus," stāsta Bergmanis-Korāts.

Spēja krīzes laikā ne tikai pieņemt pareizus lēmumus, bet arī tos izskaidrot sabiedrībai ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš atzīst, ka mācības jau izgaismojušas atšķirības valstu komandu sagatavotībā, taču tām arī jāpalīdz šīs spējas būtiski uzlabot.

"Citiem iet grūtāk, citiem iet labāk. Bet katrā ziņā jebkura no šīm komandām pēc šīm trīs dienām iznāks ārā daudz spēcīgāka un spējīgāka. Ne ideāli, bet spēcīgāk spēs operēt šajā vidē, kur, piemēram, Krievija varētu uzbrukt caur informācijas kara līdzekļiem kaut vai mūsu pašu sabiedrībai," norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Vienlaikus eksperti uzsver, ka šīs mācības nav nekāda "kristāla bumba", kas spētu precīzi paredzēt sabiedrības uzvedību reālās krīzes situācijās. Taču tās ļauj speciālistiem drošā vidē pārbaudīt savus rīcības plānus un algoritmus un laikus pamanīt, kas tajos nestrādā.