Miruši NATO karavīri un Ukrainas droni – kā Krievijas dezinformācija centās ietekmēt vēlēšanas Baltijā

Dezinformācijas kampaņās tika izmantoti gan safabricēti video, gan viltus ziņu vietnes, kas imitēja pazīstamus medijus, vēsta "Euronews". To mērķis bijis radīt apjukumu vēlētāju vidū un saasināt sabiedrības šķelšanos pirms Igaunijas prezidenta vēlēšanām septembrī un Latvijas Saeimas vēlēšanām oktobrī.

"Krievija izmanto dezinformāciju kā apzinātu instrumentu, lai dezorientētu sabiedrību, ietekmētu publiskās debates un padziļinātu šķelšanos pirms vēlēšanām," sacīja "Refute" līdzdibinātājs un izpilddirektors Toms Gārnets.

Latvijā izplatīja viltus stāstu par NATO karavīru nāvi

Ziņojumā īpaši izcelts gadījums Latvijā, kur augustā un septembra sākumā izplatījās video, kas tika noformēts kā "Euronews" sižets.

Tajā tika nepatiesi apgalvots, ka militāro mācību "Baltic Trust 26" laikā Ukrainas karavīrs nogalinājis trīs NATO karavīrus un pēc tam izdarījis pašnāvību.

Pēc "Refute" aplēsēm, šis saturs sasniedza vairāk nekā 1,85 miljonus lietotāju.

Lai stāsts šķistu ticamāks, tas tika sasaistīts ar reālām militārajām mācībām, radot iespaidu, ka tās pārtrauktas incidenta dēļ, lai gan mācību noslēgums bija plānots jau iepriekš.

VIDEO: Politiskā vienaldzība vai apjukums? Kāpēc teju puse vēlētāju palika mājās

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki notikušo nodēvēja par koordinētu dezinformācijas operāciju, taču tas neapturēja stāsta izplatīšanos dažādās valodās un sociālo tīklu platformās.

"Euronews" vēlāk apstiprināja, ka nav ne veidojis, ne publicējis minēto video.

Igaunijā safabricēti stāsti par prezidentu Karisu

Tikmēr Igaunijā viena no viltus ziņu vietnēm publicējusi safabricētu materiālu, kurā toreizējais Igaunijas prezidents Alars Kariss un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tika nepamatoti saistīti ar seksa noziedznieka Džefrija Epstīna skandālu.

Ziņojumā norādīts, ka vietne bija veidota tā, lai atgādinātu īsto mediju "EUobserver", pārkopējot gan rakstus, gan žurnālistu biogrāfijas.

Stāsts vēlāk tika papildus izplatīts ar mākslīgā intelekta ģenerētu video un vairākiem sociālo tīklu kontiem, kuru kopējā auditorija sasniedza aptuveni 780 000 sekotāju.

Viltus stāsts arī par Ukrainas dronu Igaunijā

Citā gadījumā tika izveidota tīmekļa vietne, kas imitēja ASV aizsardzības nozares izdevumu "The Defense Post".

Tajā tika apgalvots, ka Ukrainas drons ielidojis Igaunijas gaisa telpā un bojājis divus Portugāles iznīcinātājus F-16 pie Emari aviobāzes, nodarot aptuveni 120 miljonu eiro zaudējumus.

Pēc "Refute" vērtējuma šādas publikācijas mērķis bija "graut uzticību Ukrainai, apšaubīt Igaunijas un Eiropas atbalstu Kijivai, kā arī radīt šaubas par Igaunijas pretgaisa aizsardzības spējām".

Saturs tika pielāgots dažādām auditorijām

Ziņojuma autori norāda, ka atšķirībā no tradicionālās dezinformācijas šoreiz viens un tas pats naratīvs tika pārveidots dažādām auditorijām.

Piemēram, vienam video identificētas vismaz astoņas versijas, tostarp pielāgotas arābu un spāņu valodā runājošajiem lietotājiem, kā arī versijas ar mākslīgā intelekta palīdzību radītiem kadriem.

Daļa viltus stāstu vēlāk tika publicēta arī dažādās daudzvalodu interneta vietnēs, nodrošinot tiem ilgāku dzīves ciklu pat pēc tam, kad sociālie tīkli sākotnējos ierakstus marķēja vai dzēsa.

Baltijas valstis īpaši pakļautas riskam

"Refute" tehniskais direktors un līdzdibinātājs Vlads Galu norādīja, ka konstatētās aktivitātes liecina par būtiskām izmaiņām Krievijas izmantotajās metodēs.

"Kampaņas, kuras mēs identificējām, atspoguļo atkārtotas taktikas, kas rāda būtiskas pārmaiņas tajā, kā Krievija sistemātiski vēršas pret informācijas telpu Baltijas valstīs un ārpus tām," viņš sacīja.

Ziņojuma autori uzsver, ka Baltijas valstis kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī aktīvas Ukrainas atbalstītājas joprojām ir vieni no galvenajiem Krievijas dezinformācijas mērķiem.