Ukraina aicina slēgt Krievu namus Eiropā, brīdinot par spiegošanu un dezinformāciju

Kā vēsta "The Kyiv Independent", par šādu iniciatīvu 19. septembrī paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš īpaši izcēla Krievijas valsts aģentūru "Rossotrudņičestvo", kas pārvalda Krievu namu tīklu ārvalstīs.

Pēc Sibiha teiktā, Maskava izmanto kultūras un humānās organizācijas kā daļu no plašākas ietekmes kampaņas ārpus Krievijas robežām. "Nedrīkst novērtēt par zemu mūsdienu kara kognitīvo dimensiju," uzsvēra Sibiha.

Viņš norādīja, ka Krievija cīnās par ietekmi uz sabiedrisko domu visā pasaulē, izmantojot dažādas organizācijas, komunikācijas kanālus un informācijas platformas.

Ukrainas ārlietu ministrs apgalvo, ka Kijiva jau nosūtījusi dažādu valstu valdībām argumentus, kāpēc šo centru darbība būtu jāierobežo vai jāizbeidz.

VIDEO: Vai ir pamats satraukumam? Eksperti skaidro brīdinājumus par Krievijas draudiem

Pēc viņa teiktā, Krievu nami joprojām darbojas vismaz septiņās Eiropas valstīs, bet vēl plašāks tīkls esot izveidots Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā. "Mūsu kopīgās Eiropas mājas nav vieta "Krievu namiem", kas izplata kara propagandu," paziņoja Sibiha.

Vācija jau spērusi soļus

Medijs akcentē, ka Sibiha paziņojums izskan pēc Vācijas lēmuma slēgt Krievu namu Berlīnē.

Šāds solis tika sperts pēc augustā notikušā mēģinājuma ar sprāgstvielām aprīkotu bezpilota lidaparātu uzbrukt Leipcigas/Halles lidostai. Berlīne atbildību par incidentu publiski piedēvējusi Krievijai. Vācijas valdība 1. septembrī paziņoja, ka izlūkdienestu un izmeklēšanas dati norāda uz Krievijas saistību ar notikušo.

Pēc tam Vācija nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā, kā arī pārtraukt vienošanos, kas regulēja Krievu nama darbību Berlīnē. Berlīnes Krievu namu pārvalda tieši "Rossotrudņičestvo", pret kuru Eiropas Savienība sankcijas noteikusi jau 2022. gadā.

Vācija arī atlaidusi vairākus darbiniekus un pieprasījusi no Krievijas nosūtītajam personālam pamest valsti.

Papildus tam Berlīne paziņojusi par plāniem paplašināt sankcijas pret Krieviju, pastiprināt ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem un palielināt spiedienu uz tā dēvēto Krievijas "ēnu floti".

Krievija atbild ar pretpasākumiem

Maskava gan noraida apsūdzības par saistību ar dronu incidentu Vācijā. Atbildot uz Berlīnes lēmumiem, Krievija paziņojusi par Vācijas ģenerālkonsulāta slēgšanu Sanktpēterburgā un Gētes institūta kultūras centru darbības pārtraukšanu Krievijā.

Tikmēr Eiropā arvien biežāk izskan bažas par Krievijas hibrīdoperācijām. Par iespējamiem sabotāžas mēģinājumiem, kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām un centieniem ietekmēt politiskos procesus pēdējos gados ziņojušas vairākas Eiropas valstis.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute Leipcigas incidentu iepriekš raksturojis kā Krievijas hibrīduzbrukumu un apliecinājis alianses solidaritāti ar Vāciju.

Savukārt NATO vairākkārt norādījusi, ka Krievija īsteno plašāku ietekmes un destabilizācijas kampaņu pret alianses dalībvalstīm.

Neskatoties uz slēgtajiem centriem vairākās valstīs, Ukraina uzskata, ka Krievija negrasās atteikties no šī instrumenta. Sibiha norādīja, ka Maskava turpina attīstīt Krievu namu tīklu citos pasaules reģionos. Septembra sākumā "Rossotrudņičestvo" paziņoja par plāniem izveidot vēl 11 jaunus Krievu namus ārvalstīs, tostarp astoņus Āfrikas valstīs.