Neredzamais darbs, kas nebeidzas: kāpēc mentālā slodze biežāk gulstas uz mammu pleciem

Šie uzdevumi ietver: atcerēšanos par skolas ekskursijām, jaunumu pārbaudīšanu vecāku "WhatsApp" grupās, mājas uzkopšanu, bērnu pulciņu apmeklēšanas plānošanu un viņu gulēt iešanas laika plānošanu, vizīšu pie ārsta plānošanu un skolas lietu iegādi.

Pētnieki norāda, ka šis darbs heteroseksuālos pāros nesamērīgi bieži gulstas uz mammu pleciem līdztekus lielākajai daļai fizisko mājsaimniecības darbu.

Protams, visas attiecības un mājsaimniecības ir atšķirīgas, taču pētījumi liecina par skaidrām likumsakarībām.

Mentālā slodze mammām palielinās līdz ar skolas sākumu. Kā kāda mamma saka: "Tieši sajūta, ka vienmēr kaut kas jāatceras, jāorganizē vai par kaut ko jāuztraucas, padara šo gadalaiku īpaši saspringtu." Viņai šis pienākumu saraksts liek justies tā, it kā viņas prāts būtu izlietne, kurā visas dienas laikā pildās netīrie trauki.

"Ja kāds nepalīdz izņemt no tās katlus un pannas, dienas beigās ūdens sāk pārplūst," viņa saka, "un tu nonāc līdz lūzuma punktam."

Pētījumā par mentālo slodzi, kurā piedalījās 3000 vecāku no ASV, Bātas Universitātes un Melburnas Universitātes pētnieki konstatēja, ka mātes veica 71% no mājsaimniecības uzdevumiem, kas prasīja mentālu piepūli, piemēram, sekošanu līdzi tam, kad jāmazgā gultasveļa un dvieļi, un atcerēšanos, līdz kuram brīdim jāizlieto ledusskapī esošā pārtika.

Pētījumā atklājās, ka tēvi veica daudzus uzdevumus, kurus pētnieki raksturoja kā "epizodiskus" – lietas, kas notiek retāk, piemēram, atcerēšanos par automašīnas tehnisko apkopi.

Melburnas Universitātes profesore Lija Rupanere (Leah Ruppanner) raksturo mentālo slodzi kā neredzamu, pastāvīgu un bezrobežu parādību. "Tu neņem līdzi uz darbu netīros traukus, bet mentālo slodzi tu ņem līdzi visur," viņa saka.

"Mentālā slodze" ir populāra tēma tādos forumos kā "Reddit" un "Mumsnet"; tur sievietes meklē padomus, kā ar partneriem pārrunāt nogurumu, kas rodas, cenšoties apvienot tik daudz dažādu pienākumu.

Mātes stāstīja "BBC News", ka viņas, kā "galvenās atbildīgās par bērnu" ("default parent"), bieži vien tiek pievienotas skolas "WhatsApp" grupām, kurās vecāki apspriež tādus jautājumus kā dienas bez formas tērpiem, skolas ekskursijas, dzimšanas dienas un nozaudētās mantas, kamēr viņu partneri tajās nekad neiesaistās.

Cita, trīs bērnu mamma, stāsta, ka vairākkārt mēģinājusi vīram izskaidrot mentālās slodzes jēdzienu, taču uzskata, ka viņš to nav sapratis un noraidījis viņas bažas, uzskatot šos pienākumus par "ātri paveicamiem uzdevumiem".

"Tie ir ātri paveicami uzdevumi, ja vien varētu vienkārši ķerties pie darba," saka trīs bērnu mamma un piebilst: "Taču man ir jāplāno šis uzdevums, jāparedz tā nepieciešamība un visu laiku jādomā desmit soļus uz priekšu."

Skolas direktora vietnieks, satura veidotājs un divu bērnu tēvs Sems Berijs no Londonas, stāsta, ka sieva pēc vecākā bērna piedzimšanas pirmo reizi ieminējās par mentālo slodzi, viņš to "īsti nesaprata" un ieņēma aizsargājošu pozīciju, jo uzskatīja, ka dara daudz: maina autiņbiksītes, baro mazuli un veic citus pienākumus.

Viņš mēdza jautāt, kā varētu palīdzēt, taču atzina, ka šāda pieeja tik un tā uzliek otram cilvēkam pienākumu domāt un plānot.

Kā skaidro kāda mamma: "Es vienmēr saku savam partnerim: ja man ir jālūdz tev kaut ko izdarīt, tas tikai palielina manu mentālo slodzi."

Pagāja vairāki mēneši, kuru laikā notika sarunas un uzklausīšana, līdz Sems saprata, ka runa nav tikai par paša uzdevuma izpildi, bet gan par domāšanas procesu, kas ar to saistīts – nevis tikai vakariņu gatavošanu, bet arī apzināšanos, kādi produkti ir mājās, maltītes plānošanu un iepirkšanos.

Klīniskā psiholoģe Nataša Volesa stāsta, ka pie viņas vēršas sievietes, kuras izjūt stresu un spiedienu saistībā ar mājsaimniecības organizēšanu.

"Bieži vien tas nav viens milzīgs stresa avots," viņa saka.

Nataša Volesa

"Tas ir brīdis, kad viņas saprot – uz viņām gulstas simtiem sīku prasību, un viņu prāts un ķermenis vienkārši nespēj atslēgties."

Daudzas sievietes darbojas "automātiskajā režīmā", viņa piebilst, tāpēc bieži vien neapzinās, cik liela ir mentālā slodze, ko viņas nes, un šis pastāvīgais, kaut arī nelielas intensitātes stress var ietekmēt nervu sistēmu. Tas savukārt var izraisīt miega traucējumus, aizkaitināmību un lēmumu pieņemšanas nogurumu, viņa norāda.

Bērnu audzināšanas eksperte un grāmatas "The Work/Parent Switch" autore Anita Klīra (Anita Cleare) sacīja, ka šī vispārējā kognitīvā slodze ietekmē arī mūsu darba dzīvi un noved pie smagas izdegšanas.

Kādā pētījumā konstatēts, ka vīrieši ar augstākiem ienākumiem veica mazāk ar mājsaimniecību saistītu fizisku un mentālu darbu, savukārt sievietes, palielinoties ienākumiem, veica mazāk fizisku mājas darbu, taču mentālā darba apjoms palika nemainīgs.

Sievietes ļoti reti uzskata, ka atteikšanās no ģimenes dzīves ir reāla izvēle; tā vietā viņām nākas izlemt – palēnināt karjeras tempu, pāriet uz nepilnu darba laiku vai pilnībā pārtraukt darbu un palikt mājās. Pēc Klīras teiktā, arvien vairāk sieviešu izvēlas pēdējo variantu.

Anita Klīra

"Samazinot slodzi mājas darbos un garīgo slodzi, kas saistīta ar ikdienas organizēšanu, rodas enerģija, kapacitāte un interese labāk un produktīvāk strādāt."

Kāpēc pastāv šāda atšķirība?

Daudzas BBC intervētās sievietes pauda uzskatu, ka šī nevienlīdzība sākas ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Sievietes parasti izmanto daudz garāku atvaļinājumu bērna piedzimšanas dēļ nekā tēvi (tēva atvaļinājumu), viņas jau ļoti agri kļūst par "galveno vecāku" (cilvēku, pie kura visi vēršas pirmām kārtām).

Nataša Volesa

"Ja kļūsti par cilvēku, kurš visu zina, zina, kur kas atrodas, un kurš līdz šim visu ir darījis, visi sāk vērsties tieši pie tevis. Tādējādi tu paliec šī centrālā persona pat tad, ja atgriezies darbā."

Klīra uzsver, ka darba devēji var palīdzēt, ne tikai piedāvājot tēva atvaļinājumu, bet arī rādot piemērus ar tēviem, kuri to izmanto, kā arī skaidri nosakot gaidas attiecībā uz laiku, kad darbinieki ir sazvanāmi, un atbalstot sarunas par sieviešu karjeras attīstību.

Tas var būt saistīts arī ar priekšstatiem par tradicionālajām lomām.

Piemēram, precējies trīs bērnu tēvs un konsultants no ASV Zaks Votsons (Zach Watson), kurš palīdz ģimenēm sadalīt mentālo slodzi, stāsta, ka viņa vectēvs laulības laikā, iespējams, nekad nav gatavojis ēst, bet tēvs to darījis tikai nedaudz.

Laulības pirmajos piecos gados lielākoties ēdienu gatavoja viņa sieva. Ja viņš piedāvājās gatavot, viņš jautāja sievai, ko viņa vēlas, – un šis jautājums patiesībā varēja palielināt viņas mentālo slodzi.

Viņš saprata, ka var nākt pie sievas ar konkrētiem vakariņu piedāvājumiem, pirms tam ieskatoties ledusskapī, un piedāvāt variantu "pēc noklusējuma", ja viņa nevēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Un, ja viņam būtu nepieciešama palīdzība, tā vietā, lai vienkārši jautātu: "Kur ir kečups?", viņš varētu paskaidrot, kur jau ir meklējis.

Sems Berijs norāda – lai gan dažiem vīriešiem tas nerūp, liela daļa viņa tiešsaistes auditorijas patiesībā ir lieliski vīri un tēvi; viņi ļoti cenšas un vēlas darīt visu iespējamo, taču viņiem trūkst piemēru vai vārdu krājuma, lai to izteiktu.

Daudzas sievietes, ar kurām sarunājās BBC, vēlējās, lai viņu partneri uzņemtos pilnu atbildību par konkrētiem pienākumiem.

Sems to dēvē par "pienākumu kategorijas" uzņemšanos – piemēram, tēvs varētu kārtot visus ar skolu saistītos administratīvos jautājumus, kamēr mamma rūpējas par ēdienreizēm.

Tomēr viņš uzsver, ka līdztiesība nenozīmē obligātu pienākumu sadali attiecībā 50 pret 50, jo viens partneris varbūt strādā vairāk, bet otram patīk gatavot, bet gan tāda risinājuma atrašanu, kas vislabāk der abiem.

Un, ja tradicionāli tieši jūs uzņematies lielāko daļu "mentālās slodzes", iespējams, būs jāpieņem, ka partneris lietas var darīt pavisam citādi un ka ne viss vienmēr noritēs gludi, saka 40 gadus vecā divu bērnu mamma no Londonas.

Kā mazināt slodzi?

Cilvēki, kuri sniedza komentārus BBC News, dalījās padomos, kā līdzvērtīgi sadalīt mentālo slodzi:

• Skaidri pārrunājiet ar partneri savas sajūtas un to, kādu ietekmi uz jums atstāj mentālā slodze. Zaks to dēvē par "iezīmēšanu" – neredzamā mentālā un emocionālā darba padarīšanu par redzamu. Neuzsāciet šīs sarunas brīžos, kad jūtat dusmas vai esat pārslogoti, brīdina Volless, jo pretējā gadījumā otram cilvēkam var šķist, ka viņš tiek "vainots vai kritizēts".
• "Izvērtējiet, ko varat deleģēt vai no kā atteikties," iesaka Ana Katalano Vīksa, pētījuma par mentālās slodzes ietekmi uz darbu līdzautore. Vai tiešām ir nepieciešams gādāt papīra dzimšanas dienas apsveikuma kartiņas bērnu draugiem? Vai varat izslēgt paziņojumus vecāku "WhatsApp" grupās un koncentrēties tikai uz oficiālajiem skolas e-pastiem?
• Regulāri pārrunājiet situāciju ar partneri – tas var notikt katru dienu, reizi nedēļā vai reizi sezonā.
• Izveidojiet kopīgu kalendāru, lai visi būtu informēti par dzimšanas dienām, skolas sapulcēm un citiem notikumiem.
• Uzņemieties atbildību par uzdevumiem no sākuma līdz beigām, bez nepieciešamības pēc atgādinājumiem, saka Volesa.
• Nepieļaujiet kļūdu, iekrītot "efektivitātes slazdā", kad šķiet, ka risinājums ir vienkārši būt organizētākam, norāda Klīra. Atcerieties, ka vecāka lomā vissvarīgākie ir brīži, kad veidojat saikni ar savu bērnu — nevis konkrētu dārzeņu ēšana —, un tas palīdzēs pārskatīt gaidas.