Psihologi: domāšana par nāvi var palīdzēt dzīvot laimīgāk un ilgāk

Vašingtonas universitātes profesors Braiens Kārpenters uzskata, ka problēma slēpjas sabiedrības nevēlēšanās runāt par nāvi. "Kad cilvēks pieņem nāves realitāti, tas veicina kopības sajūtu un palīdz atrast dzīves jēgu," viņš skaidro.

Pēc ekspertu domām, bailes no nāves bieži vien nav tik daudz saistītas ar pašu dzīves beigām, cik ar ciešanām, vientulību vai novecošanas procesu. "To, ka visi cilvēki baidās no nāves, nevar uzskatīt par patiesību," norāda geropsiholoģe Erina Emerija-Tibursio. "Daudzi cilvēki nebaidās no pašas nāves, bet gan no iespējamām ciešanām dzīves beigās."

Viņa uzsver, ka sabiedrībā bieži valda negatīvi priekšstati par novecošanu – īpaši tad, ja jaunākiem cilvēkiem nav ciešas saiknes ar senioriem, kuri dzīvo aktīvu un piepildītu dzīvi.

Eksperti arī norāda, ka cilvēki, kuri novecošanu uztver pozitīvāk, bieži dzīvo ilgāk un veselīgāk. Vienlaikus tas nenozīmē ignorēt slimības, zaudējumus vai dzīves grūtības.

"Sēras var būt ļoti sāpīgas, taču tās dod iespēju pateikt svarīgo, atstāt mantojumu un saprast, kas dzīvē patiešām ir būtisks," saka Emerija-Tibursio.

Psihologi uzsver, ka nav nepieciešams pilnībā atbrīvoties no bailēm, lai sāktu domāt par mirstību veselīgā veidā. "Nav nekas slikts, ja cilvēks baidās no nāves," norāda Kārpenters. "Svarīgākais ir saprast – ko es daru ar šīm sajūtām un kā pārvērst tās par kaut ko pozitīvu?"

Speciālisti iesaka neizvairīties no sarunām par dzīves noslēgumu, īpaši pēc tuvinieku zaudējuma. Atbalsta grupas, sarunas ar ģimeni vai tā sauktās "death cafe" jeb publiskās diskusijas par mirstību var palīdzēt cilvēkiem vieglāk pieņemt dzīves trauslumu.

Tāpat eksperti iesaka vairāk koncentrēties uz tagadni, nevis nepārtraukti raizēties par nākotni. "Mēs īpaši novērtējam lietas, kas nav mūžīgas," uzsver Emerija-Tibursio. "Tas atgādina, cik svarīgi ir būt klātesošiem šajā brīdī."