Cik daudz miega mums patiesībā ir nepieciešams, lai izvairītos no ātras novecošanās?
Liels jauns pētījums liecina, ka pārāk maz un pārāk daudz miega ir saistīts ar ātrāku novecošanos un vairākām slimībām. Cik daudz miega mums patiesībā ir nepieciešams, lai izvairītos no ātras novecošanās?
Saskaņā ar jaunu pētījumu, pārāk maz vai pārāk daudz miega stundu var paātrināt smadzeņu, sirds, plaušu un imūnsistēmas novecošanos un būt saistītas ar vairākām slimībām, vēsta "Eiro News".
Starptautiska pētnieku grupa analizēja datus, kas savākti no gandrīz pusmiljona dalībnieku Lielbritānijas Biobankā, un atklāja skaidru sakarību.
Cilvēkiem, kuri regulāri gulēja mazāk par sešām stundām vai vairāk par astoņām stundām, parasti bija novērojamas pazīmes, kas liecināja par ātrāku novecošanos visā organismā.
Komanda izmantoja tā sauktos "bioloģiskos novecošanās pulksteņus" – rīkus, kas, izmantojot mašīnmācīšanos un balstoties uz bioloģiskiem datiem, piemēram, smadzeņu skenējumiem, asins proteīniem un ķīmiskajiem marķieriem organismā, aprēķina, par cik gadiem cilvēks noveco ātrāk vai lēnāk nekā liecina viņa hronoloģiskais vecums.
Saikne bija redzama tādos orgānos kā smadzenes, plaušas, aknas, imūnsistēma un āda, kā arī vielmaiņas procesos.
Īss miegs bija nozīmīgi saistīts ar smadzeņu darbības traucējumiem, piemēram, depresiju un trauksmi, kā liecina arī citi pētījumi par miegu un garīgo veselību.
"Šis vispārējais smadzeņu un ķermeņa mijiedarbības modelis ir svarīgs, jo liecina, ka miega ilgums ir dziļi iesakņojies visā mūsu fizioloģijā un tam ir tālejošas sekas visā organismā," sacīja pētījuma galvenais autors un radioloģijas docents Kolumbijas Universitātes Vagelos Ārstu un ķirurgu koledžā ASV Džunhao Veņs.
Papildus ar smadzenēm saistītām slimībām īss miegs tika saistīts arī ar citām saslimšanām, tostarp sirds slimībām, 2. tipa diabētu, aptaukošanos, elpošanas traucējumiem, piemēram, astmu, un gremošanas problēmām, piemēram, refluksu.
Ilgs miegs tika saistīts arī ar veselības problēmām, lai gan pētnieki norāda, ka tas dažkārt var atspoguļot pamatā esošu slimību, nevis tieši nodarīt kaitējumu.
"Iepriekšējie pētījumi ir atklājuši, ka miegs lielā mērā ir saistīts ar novecošanos un smadzeņu patoloģisko slodzi," sacīja Veņs.
"Mūsu pētījums iet vēl tālāk un parāda, ka gan pārāk mazs, gan pārāk ilgs miega laiks ir saistīts ar straujāku novecošanos gandrīz visos orgānos, tādējādi apstiprinot uzskatu, ka miegs ir svarīgs orgānu veselības uzturēšanā saskaņotā smadzeņu un ķermeņa tīklā, tostarp vielmaiņas līdzsvarā un veselīgā imūnsistēmas darbībā."
Tomēr pētnieki brīdināja, ka šis pētījums nevar pierādīt, ka šīs izmaiņas izraisa tikai miegs. Viņi arī norāda, ka liela daļa miega datu tika iegūta no pašu cilvēku ziņojumiem, kas var būt mazāk precīzi nekā tieša miega mērīšana.
Pētnieki norāda, ka ir nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai saprastu, vai slikts miegs tieši paātrina novecošanos vai arī pamata veselības problēmas var ietekmēt miega modeļus.
Viņi aicina turpmākajos pētījumos izmantot precīzākus miega mērījumus un iekļaut daudzveidīgākas iedzīvotāju grupas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
