OECD atkal ceļ trauksmi par skolotāju trūkumu Latvijā – pedagogi noveco, bet jaunie nāk pārāk lēni
Dati jauni, bet problēmas vecās! Tā var raksturot publicēto OECD ziņojumu par izglītību Latvijā. Šoreiz tajā īpaša uzmanība pievērsta skolotāju pieejamībai, un secināts – Latvijā pedagogi noveco, bet paaudžu maiņa joprojām notiek pārāk lēni. Pedagogu arodbiedrībā norāda – skumji, ka jaunajā pētījumā atkal parādās problēmas, par kurām runāts jau gadiem. Savukārt Izglītības ministrijā uzskata, ka pēdējo gadu pasākumu rezultātiem drīzumā būtu jāparādās arī datos.
Dati jauni, bet problēmas vecās! OECD jaunākais pētījums rāda, ka Latvijā trūkst skolotāju, pedagogi noveco, bet viņu vietā pārāk lēni ienāk jauni speciālisti.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību 2026" šogad īpašu uzmanību pievērš skolotāju trūkumam un tam, kā valstis mēģina šo problēmu risināt. Ziņojumā nu jau kārtējo reizi izcelts tas, ka Latvijā pedagogi noveco, lai gan līdzīga aina vērojama visās Baltijas valstīs.
Pie mums 38% pedagogu ir 55 gadus veci vai vecāki. Tikpat – 38% – arī Igaunijā, bet Lietuvā šādu pedagogu īpatsvars ir vēl lielāks – 42%. Tikmēr OECD valstīs vidēji šajā vecuma grupā ir vien 23% pedagogu.
"Latvijā un arī Baltijas valstīs kopumā ir lielāks to skolotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 55 gadiem.Tas pats par sevi nav nekas slikts, ka ir vecāki skolotāji. Lielākas bažas rada tas, ka profesijā ir jāienāk jauniem skolotājiem un jāaizpilda šīs vietas. Ja liela daļa jūsu skolotāju ir 55 gadus veci vai vecāki, tas nozīmē, ka pavisam drīz jums būs jāsaskaras ar skolotāju došanos pensijā."
Taču te paveras nākamā problēma – paaudžu maiņa nenotiek pietiekami ātri. Turklāt OECD dati rāda, ka izaicinājums nav tikai jaunu skolotāju piesaiste, bet arī viņu noturēšana profesijā. Piemēram, 2024. gadā aptuveni 12% skolotāju pameta profesiju un arī citos pētījumos iepriekš secināts, ka liela daļa tieši jauno pedagogu apsver darbu klasēs nomainīt pret kaut ko citu.
"Patiesībā tas ir iemesls, kāpēc tika izveidots projekts, kuru es pārstāvu – pedagogu profesionālās atbalsta sistēmas izveide. Manuprāt šie dati apstiprina gan to, ka ir vajadzīga šī sistēma, gan arī… Mūsu mērķis ir pamanīt tos skolotājus, kuriem atbalsti vajag tiešām, lai viņš nejūtas viens un saņem atbalstu kā no valsts tā pašvaldības tieši par savu mācību priekšmetu."
Pedagogu atbalsta sistēmas ieviešana gan šobrīd vēl turpinās. Pedagogu arodbiedrības vadītāja tikmēr saka – skumjākais ir tas, ka jaunajā OECD ziņojumā atkal redzamas problēmas, par kurām runāts gadiem.
"Gandrīz, kā mēs tautas valodā sakām – "Control C – Control V". Pārkopē un ieliec, nomaini tikai procentu. Un te ir jautājums, kad beidzot nozares politikas veidotāji šo sadzirdēs? Kam tad mums ir vajadzīgi tie visi OECD ziņojumi, PISA dati, ja mēs tikai sanākam, gudri paklausāmies, gudri parunājam."
Izglītības ministrijā gan šādus pārmetumus noraida. Pēdējos gados ir veikti vairāki pasākumi gan pedagogu atbalstam, gan jaunu cilvēku piesaistei profesijai, taču šie darba augļi statistiā nav redzami uzreiz.
"Mums pēdējos gados tiešām šajā jomā ir izmaiņas un es pat teiktu, ka nākamo gadu ziņojumi kaut kādā mērā varēs parādīt, cik ļoti pēdējo gadu aktivitātes atnesa rezultātus. Jo pirms pāris gadiem bija būtisks atbalsts tieši jaunu pedagogu sagatavošanai lielākajās universitātēs Latvijā."
Ziņojumā gan izceltas arī pozitīvas tendences – Latvijā pedagogu atalgojums pēdējos gados ir būtiski pieaudzis, un profesijā salīdzinoši veiksmīgi ienāk arī cilvēki no citām nozarēm, piemēram, ar programmas "Mācītspēks" palīdzību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
