Eksperti skaidro: Kā fona trokšņi ietekmē mūsu mentālo un fizisko veselību
Troksnis bieži kļūst par tik ierastu ikdienas sastāvdaļu, ka mēs to vairs gandrīz nepamanām – tas mūs pavada uz ielām, darbavietās, skolās vai pat brīvajā laikā. Tomēr speciālisti uzsver, ka tas nav tikai neitrāls fons: troksnim var būt tieša ietekme uz mūsu fizisko un emocionālo veselību – sākot no dzirdes bojājumiem līdz nogurumam, stresam vai pat sirds un asinsvadu slimībām, raksta LRT.
Par troksni Viļņas Universitātes (VU) interneta raidījumā "Zinātne bez pamācībām" runāja VU Medicīnas fakultātes partnerības profesore, sabiedrības veselības zinātņu doktore Rita Sketerskiene un Santaras klīnikas Ausu, deguna un rīkles slimību centra vadītājs, ārsts, VU Medicīnas fakultātes profesors Eugenijs Lesinsks.
Kad skaņa kļūst par troksni?
Kā norāda Dr. R. Sketerskiene, ka ir svarīgi saprast, ka robeža starp skaņu un troksni nav tikai objektīvs decibeliem izteikts jautājums – tas ir saistīts arī ar cilvēka pieredzi.
"Skaņa mums ir patīkama, tā var radīt pozitīvas emocijas, bet, kad tā pārkāpj šo robežu, kad mēs jūtam, ka mums tas nepatīk vai sajūtam ķermeņa reakcijas, tad varam teikt, ka tas ir troksnis. Citiem vārdiem sakot, troksnis ir ne tikai fizikāls fenomens, bet arī pieredze, ko katrs cilvēks izjūt nedaudz atšķirīgi."
Tomēr šī problēma mūsdienu sabiedrībā kļūst arvien aktuālāka. Profesore apgalvo, ka Eiropas Savienībā jau tagad aptuveni piektdaļa iedzīvotāju saskaras ar veselībai kaitīgu trokšņa līmeni, un, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas stingrākās rekomendācijas, šis skaitlis vēl pieaug. Tas liecina, ka troksnis kļūst nevis par atsevišķu neērtību, bet gan par plaši izplatītu vides problēmu.
Troksnis ietekmē ne tikai dzirdi
Runājot no medicīniskā viedokļa, prof. E. Lesinsks uzsver, ka trokšņa ietekme vispirms saistīta ar dzirdi. Tomēr ir svarīgi saprast, ka šeit nozīmīgi ir divi faktori – ne tikai skaļuma intensitāte, bet arī ilgums.
"Runājot par dzirdi, svarīgi ir ne tikai tas, kāds ir troksnis, bet arī cik ilgi cilvēks atrodas šādā vidē. Pat mazāks troksnis, ja tas iedarbojas ilgstoši, var radīt negatīvas sekas."
Pēc viņa teiktā, ilgstošs vai ļoti intensīvs troksnis bojā jutīgās dzirdes šūnas, kas atbild par skaņas pārraidi uz smadzenēm.
"Daļa dzirdes jutīgo šūnu iet bojā, un, ja nervu šūna ir bojāta, tā reti kad atjaunojas. Tas nozīmē, ka daļa trokšņa izraisīto bojājumu ir neatgriezeniska, un to ietekme var parādīties tikai pēc daudziem gadiem."
Briesmas – ikdienā
Svarīgi ir tas, ka šodien troksnis vairs nav tikai rūpniecības vai celtniecības problēma. Lielu daļu no tā mēs radām paši ar saviem ikdienas ieradumiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem – pastāvīga mūzikas klausīšanās austiņās.
"Tagad ikvienam kabatā ir mūzikas atskaņotājs – tālrunis. Klausīšanās pati par sevi nav kaitīga, kaitīgs ir skaļums, ar kādu to klausās."
Pēc viņa teiktā, dzirdes traucējumi bieži attīstās pakāpeniski un ilgu laiku var palikt nepamanīti.
Jaunībā pat samazināta dzirde ne vienmēr traucē ikdienas dzīvi. Diemžēl vēlāk, kad dzirde dabiski vājinās, šie traucējumi kļūst daudz izteiktāki. Tas nozīmē, ka šodienas ieradumiem var būt ilgtermiņa sekas, kas parādās tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.
Troksnis ietekmē arī garīgo veselību
Dr. R. Sketerskiene uzsver, ka trokšņa ietekme neaprobežojas tikai ar fiziskiem traucējumiem.
"Ir īpaši neaizsargātas grupas – bērni, gados vecāki cilvēki, cilvēki ar hroniskām slimībām. Troksnis tiek saistīts arī ar garīgo veselību, nogurumu, miega trūkumu, kā arī sirds un asinsvadu slimībām."
Šī ietekme bieži vien ir netieša un uzkrājas pakāpeniski. Pastāvīgs troksnis var traucēt miegu, palielināt spriedzi, samazināt koncentrēšanās spējas un ilgtermiņā ietekmēt vispārējo dzīves kvalitāti. Tāpēc troksnis arvien biežāk tiek uzskatīts par kompleksu vides faktoru, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo veselību.
Arī mēs paši radām troksni
Runājot par trokšņa uztveri, dr. R. Sketerskiene vērš uzmanību uz svarīgu paradoksu: "Cilvēki bieži vien viegli atpazīst citu radīto troksni, taču retāk apdomā savu pašu uzvedību. Tomēr trokšņa problēma ir ne tikai tehnoloģiska vai urbāna, bet arī sociāla."
Tāpēc viens no svarīgākajiem risinājumiem ir apzināšanās un uzvedības izmaiņas. Tas ietver gan ikdienas izvēles, piemēram, skaņas līmeņa kontroli vai klusākas vides izvēli, gan ilgtermiņa izglītošanu. Nav nejauši, ka skolās arvien biežāk tiek izmantoti līdzekļi, kas palīdz bērniem apzināties trokšņa līmeni un tā ietekmi.
Eksperti uzsver, ka trokšņa ietekmi var mazināt gan individuālā, gan sistēmiskā līmenī – sākot no pilsētas plānošanas lēmumiem līdz pat personīgajiem ieradumiem. Tomēr vissvarīgāk ir sākt ar apziņu, ka troksnis nav neizbēgams.
"Ja ir iespēja izvēlēties, tad izvēlēsimies," saka dr. R. Sketerskiene, runājot par klusākas vides nozīmi. Pēc viņas teiktā, apzināta attieksme pret vidi, darba un atpūtas režīmu, ikdienas izvēlēm var palīdzēt samazināt trokšņa ietekmi un veicināt labāku pašsajūtu.
Ko mēs paši varam darīt?
Kā norāda abi eksperti, vispirms ir svarīgi saprast, ka aizsardzība pret troksni nav pārspīlēta piesardzība vai vājuma pazīme. Gluži pretēji – tās ir apzinātas rūpes par savu veselību.
Prof. E. Lesinsks ir pārliecināts, ka vienkāršākie līdzekļi bieži vien ir ļoti efektīvi: ausu aizbāžņi, speciālas aizsargājošas austiņas, īsāka uzturēšanās ļoti trokšņainā vidē.
Pat vienkārši ausu aizbāžņi var ievērojami samazināt trokšņa ietekmi, tāpēc tos ir vērts lietot koncertos, klubos vai citās skaļās vietās. Pēc viņa teiktā, cilvēkam vispirms pašam ir jājūtas atbildīgam par savu dzirdi.
Dr. R. Sketerskiene piebilst, ka profilakse sākas arī ar ļoti vienkāršiem risinājumiem: "Darba un atpūtas režīms, apzināta dienas kārtības plānošana, laiks klusākā vidē. Ja ir iespēja izvēlēties, tad izvēlamies. Ja cilvēks zina, ka pavadīs laiku trokšņainā vietā, viņš var izvēlēties tur uzturēties īsāku laiku, lietot aizsardzības līdzekļus vai vismaz saprast, kādu risku uzņemas."
Vai nākotnē dzīvosim klusāk?
Lai gan pilnībā izvairīties no trokšņa nav iespējams, abi eksperti ir vienisprātis, ka sabiedrība pamazām kļūst apzinīgāka. Pieaug to cilvēku skaits, kuri bērniem trokšņainās vietās uzliek speciālos ausu aizsargus, brīvajā laikā izmanto ausu aizbāžņus vai citādi saudzē dzirdi. Saskaņā ar prof. E. Lesinska teikto, aizsardzības kultūra patiešām kļūst spēcīgāka, lai gan tā vēl nav pietiekama.
Runājot par nākotni, ārsts neizslēdz, ka tehniskie dzirdes atjaunošanas līdzekļi kļūs arvien progresīvāki un arvien mazāk pamanāmi, taču viņš uzsver, ka tas nedrīkst kļūt par attaisnojumu vairs neaizsargāt dabisko dzirdi.
Savukārt dr. R. Sketerskiene atgādina, ka patiesais mērķis ir nevis vienkārši dzīvot ilgāk, bet gan dzīvot ilgāk kvalitatīvi – veselībai labvēlīgākā vidē, kur troksnis tiek kontrolēts, nevis uzskatīts par neizbēgamu dzīves cenu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
