Kādēļ atpūsties nav tas pats, kas slinkot. Psihoterapeita skaidrojums

Gadu desmitiem sabiedrībā valdījis uzskats, ka vērtīgs cilvēks ir tas, kurš dara, sasniedz, strādā un nepārtraukti virzās uz priekšu. Atpūta bieži tiek uztverta kā vājums vai izšķērdība, un daudzi pat izjūt vainas sajūtu, ja vienkārši apsēžas un neko nedara. Mūsdienu kultūrā, kur "aizņemtība" nereti tiek pielīdzināta statusam, šī domāšana kļūst vēl izteiktāka.

Tieši tāpēc psihoterapeiti arvien biežāk uzsver: mēs neprotam atpūsties. Un tas vairs nav tikai kultūras jautājums — tā ir reāla, fiziska un emocionāla problēma, kas noved pie izdegšanas, hroniska noguruma un sajūtas, ka dzīve rit bez pauzēm.

Psihoterapeits un apzinātības treneris Ansis Jurģis Stabingis uzskata, ka sabiedrība neprot atpūsties un tā ir milzīga problēma. "Strādāt ir labi, bet bioloģisko sistēmu resurss ir ierobežots. Cikls ir tāds, ka mēs varam kādu brīdi pastrādāt, un tad mums resursus vajag atjaunot. Tad mēs atkal varam pastrādāt, un atkal resursus vajag atjaunot.

Izdegšana notiek, kad mēs iztērējam resursus, neatjaunojam, iztērējam vēl, neatjaunojam, un tad uz īsu brīdi ieslēdzas neaizskaramās rezerves. Ja arī tās iztērējam, daba ir nokārtojusi tā, ka viņa mūs noliek guļus, lai mēs vienkārši nevaram kustēties," TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā" saka Stabingis.

Viens no resursu atjaunotājiem ir miegs. "Miegs ir viens no atpūtas veidiem. Un klasiskā problēma ir tāda, ka, ja mēs ejam gulēt noguruši, tad arī pamostamies noguruši, un mēs varam gulēt desmit stundas, un ar to nepietiek.

Mums ir cita veida atpūtas vajadzīgas. Un vienkāršā atpūtas forma ir nedarīt neko vai vienu lietu darīt lēnām. Nedarīt neko nozīmē vienkārši sēdēt, vienkārši būt." Daudziem tas varētu izklausīties jocīgi. "Un tā ir tā problēma, tāpēc cilvēki nemāk atpūsties."

Tradicionāli nekā nedarīšana saistās ar slinkumu. Stabingis uz ķermeni un prātu piedāvā skatīties kā rīkiem. "Mums ir visādi instrumenti, kurus mēs izmantojam, lai izdarītu to, ko mēs gribam dzīvē sasniegt. Šis [rāda uz galvu un ķermeni] arī ir instruments, ar kuru mēs varam izdarīt to, ko gribam dzīvē sasniegt. Lai instruments labi kalpotu, mums tas ir jāpazīst un jāapkopj."

Ar ko atšķiras slinkošana no atpūšanās? "Tā ir sociāla kategorija. Slinkošana ir negatīvs, vērtējošs spriedums par to, ka tev vajadzētu darīt, bet tu nedari," saka psihoterapeits.

Viņš vērš uzmanību arī to – mūsdienās daudz darbi ir darāmi ne tik daudz ar rokām, cik ar galvu, un tas, kas palīdz atpūsties, ir pārslēgšanās, darot ko pilnīgi citu: "Ļoti daudzi hobiji ir rokdarbi, kur materiālās jēgas īsti nav. Bet jēga ir tā, ka es pārslēdzu savas smadzenes. Tas ir viens no atpūtas veidiem."

Domājot par atpūtu, vispirms cilvēkam jāsaprot, vai viņš ir noguris. Ja tā, tad atpūta ir vajadzīga. Ir vairāki atpūtas veidi: atpūtināt ķermeni, atpūtināt prātu, sensorā atpūta, kas nozīmē atpūtināt maņas, kur lieti noder daba, sociālā atpūta, jo reizēm apkārt ir pārāk daudz cilvēku, tādēļ nepieciešams pabūt vienatnē. Vēl ir radošā atpūta, kad iztukšojies ideju ģenerators, un tad ir jautājums, kur mēs varam smelties iedvesmu, un garīgā atpūta, kad pazūd darāmā jēga.

Skaties pilno sarunu, kurā piedalās arī biologs, dabas pētnieks un "Ērgļu stacijas" saimnieks Māris Olte, satura veidotāja un dziedātāja Nansija Garkalne un mūziķu menedžere un uzņēmēja Santa Kola.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!