Aiz priekškara: Putins smaguma centru pārvirza no Kijivas uz Eiropu

1. oktobrī Putina teikto uzrunu Kremļa propagandisti pasludināja par pagājušās nedēļas svarīgāko notikumu ne tikai iekšpolitikā, bet arī ārpolitikā.

Kamēr Putins vienā teikumā pieļāva kodolieroču izmantošanu, ja tiks apdraudēta Kaļiņingrada, atsaucoties uz nesenajām NATO mācībām, tikmēr nākamajā teikumā aicināja visus "dzīvot draudzīgi", apgalvojot, ka Krievija nevienam negrasās uzbrukt. Vienlaikus viņš paziņoja, ka Eiropas militārā infrastruktūra, kas sniedz atbalstu Ukrainai, ir leģitīms Krievijas mērķis.

Kopsavelkot, Putina Valdaja runa bija savdabīgs Rietumu iebiedēšanas mēģinājums apvienojumā ar centieniem iztēlot Rietumus kā galvenos vaininiekus Ukrainas karā. Līdztekus starptautiskie analītiķi uzskata, ka Putina runa iezīmē fokusa pārvirzīšanu no Ukrainas uz NATO un Eiropu, lai potenciālajās miera sarunās runātu arī par ietekmes sfēru sadalīšanu.

"Putins veido naratīvu, kurā Ukraina ir tikai viena no frontēm, nevis konflikta cēlonis. Pēc viņa versijas, konflikta cēlonis ir Rietumu atteikšanās atzīt Krievijas ietekmes sfēru. Šī ir būtiska atšķirība. Ja karš skar tikai Ukrainu, tad arī vienošanās attiecas uz Ukrainu. Ja karš ir par Krievijas vietu Eiropā, tad Kremlis var pieprasīt daudz vairāk nekā tikai teritoriju. Tas var pieprasīt jaunu drošības kārtību," norāda domnīca "Defence24".

"Saņem, fašist, padomju zaldāta granātu"

"Sistemātiskie triecieni Kijivai ir atbilde uz Kijivas režīma uzbrukumiem civiliedzīvotājiem. Kijivas varas iestādes ir sākušas uzbrukt mūsu tankkuģiem un citiem kuģiem, kas pārvadā mūsu civilās kravas. Nu, mēs esam sākuši atbildēt. Tagad mēs saņemam lūgumus no visurienes – apturiet to. Viņi to sāka. Tagad saņem, fašist, padomju zaldāta granātu. Tagad viņiem tas nepatīk," savā uzrunā paziņoja Putins.

Jau daudz augstākos toņos šo meldiņu uzķēra propagandists Vladimirs Solovjovs, uzsverot, ka viņam neviena Ukrainā nav žēl. "Nosprāgstiet, nelieši! Man vienalga par viņiem visiem! Man vienalga, kā viņiem klājas, kas viņi ir, ko viņi dara! Kā viņi priecājās astoņus gadus! Un kā viņi teica: nu, Lugandon, vai tev ir jautri? Tagad dabūjiet, nelieši! Nosprāgstiet! Un, ja nevēlaties mirt, pārejiet labo spēku pusē. Uzspraudiet uz durkļiem savu nacistu varu un rāpojiet uz ceļiem, nožēlojot krievu tautas priekšā visas ciešanas, ko esat sagādājuši, nododot savu tēvu ticību, nododot uzvarošās nācijas vēsturi un pielūdzot pilnīgus sātaniskus mēslus," tiešajā ēterā kliedza Solovjovs.

Kārtējo reizi izskanēja demagoģija, ka krievi "tikai" atbild uz ukraiņu "terorismu". Propagandisti paziņoja, ka uzbrukumi Kijivai turpināsies un to spēks tikai pieaugs. Ukrainas iedzīvotājiem par to esot jāvaino tikai Kijivas režīma vadītājs Volodimirs Zelenskis, kurš par to nesot pilnu personīgo un politisko atbildību.

Vienlaikus odiozais Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka Zelenska lūgums ASV bloķēt Krievijas satelītus faktiski nozīmētu kosmiska mēroga karu. Ja amerikāņi sākšot kaut ko krieviem bloķēt, tad viņu zemās orbītas satelīti "Starlink" gāzīšoties lejā kā sausas skujas no Ziemassvētku eglītes.

Putins Valdaja runā kārtējo reizi uzturēja naratīvu, ka karu sāka Rietumi. "Viņiem vajadzēja atturēties no agresīva nacionālisma un rusofobijas veicināšanas Ukrainā, lai padarītu to par instrumentu cīņai pret Krieviju. NATO nevajadzēja censties iekļaut mūsu vēsturiskās teritorijas savā militārajā telpā savu interešu vārdā, kā arī plānot tur izvietot savas bāzes. Nevajadzēja mudināt Kijivas radikāļus uz valsts apvērsumu un pēc tam nevajadzēja apgādāt šo de facto nelikumīgo režīmu ar visdažādākajiem uzbrukuma ieročiem. Nevajadzēja izstrādāt plānus par koncentrācijas nometņu izveidi Donbasa un Krimas iedzīvotājiem. Nevajadzēja ar tankiem braukt pāri neapbruņotiem cilvēkiem, apšaudīt viņus ar raķetēm, bombardēt no gaisa un dedzināt dzīvus tikai tāpēc, ka viņi ir krievi – gan etniskajā, gan garīgajā ziņā," demagoģiski meloja Putins.

Tas arī parāda, ka Putina Krievija joprojām ir pārņemta ar imperiālistisko un koloniālo domāšanu, lietojot tādu mūsdienu starptautisko tiesību praksē neizmantojamu jēdzienu kā "mūsu vēsturiskās teritorijas".

Putins baidās par Kaļiņingradu

Tā vien šķiet, ka nesenās NATO mācības virs Polijas ziemeļaustrumiem un Baltijas jūras, tiešā Kaļiņingradas eksklāva tuvumā, Kremli ir nobiedējušas. Bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un militārais eksperts Jānis Garisons intervijā "Diena " norāda, ka NATO mācības noteikti bija reakcija uz kādiem Krievijas plāniem, jo "nekad NATO vienkārši tāpat neko nav darījusi un nedarīs".

Līdz ar to Putins jutās spiests paziņot, ka tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, tostarp Kaļiņingradas apgabalam, neizbēgami tiktu apsvērta visu Krievijas rīcībā esošo ieroču veidu izmantošana. Tas sekoja Krievijas Ārlietu ministrijas nesenajam brīdinājumam, ka jebkurš mēģinājums izolēt šo eksklāvu varētu izraisīt atbildes reakciju, izmantojot visus pieejamos līdzekļus.

"Mēs nemēģinām nevienu iebiedēt. Vēstule, ko esam izsūtījuši, nav iebiedēšana, tā ir atbilde uz mēģinājumu mūs iebiedēt. Ja runa būs par tiešu uzbrukumu Krievijas Federācijai, šajā gadījumā Kaļiņingradai, nekavējoties radīsies jautājums par to, ka Krievijas Federācija izmantos visus mūsu rīcībā esošos ieročus. Tas ir neizbēgami. Kāpēc? Mēs saprotam, ka mēs saskarsimies ar pretinieku, kas ir divreiz lielāks par mums. Tas ir liels ekonomiskais spēks, liels militārais spēks. Un kā mēs varam pretoties agresoram? Mēs nevienu neapdraudam. Mēs vienkārši sakām, ka mums nav tik daudz instrumentu, lai sevi aizstāvētu. Un, starp citu, šajā vēstulē, Ārlietu ministrijas paziņojumā, nav pieminēta kodolieroču izmantošana. Tajā teikts, kā es tikko teicu, visu mūsu valsts rīcībā esošo spēku un resursu izmantošana. Un kas tas būs, izlemsim mēs," paziņoja Putins.

Daudz atklātāki attiecībā uz Ārlietu ministrijas notā teikto bija propagandisti, kas paziņoja, ka pirmo reizi Eiropas valstu galvaspilsētām skaidri tika norādīts, ka jebkurš blokādes mēģinājums un pastiprināta bruņojuma izvietošana šajā reģionā novedīs pie Kaļiņingradas apgabala teritorijas aizsardzības pastiprināšanas, izmantojot visus iznīcināšanas līdzekļus, tostarp kodolieročus.

Arī ietekmīgais ārpolitikas stratēģis un Krievijas Ārējās un aizsardzības politikas padomes goda priekšsēdētājs Sergejs Karaganovs Krievijas valsts televīzijā paziņoja, ka tad, ja Eiropa turpinās karu ar Krieviju, tad "saskaņā ar maniem scenārijiem pirmā triecienu sērija būs ar parastajiem ieročiem, taču, ja Eiropa nepadosies, mums diemžēl nāksies ķerties pie kodolieročiem. No dažām Eiropas valstīm maz kas paliks pāri".

Kad BBC žurnālists Stīvs Rozenbergs Karaganovam jautāja, vai Krievijai nav bail no simetriskas atbildes, viņš atbildēja noliedzoši. "Nē, no Eiropas atbildes nebūs. Vai tad Lielbritānija uzbruks Krievijai ar kodolieročiem? Ceru, ka viņi nav tik traki. Esmu pārliecināts, ka amerikāņi nav tik traki."

Šāda krievu pārliecība, ka Eiropa Krievijai noteikti neatbildēs, gan ir bīstama, jo var Kremli mudināt uz dažādām avantūrām. "Kamēr Eiropas politiķi nesāks mainīt savu domāšanu, un es pieļauju, ka viņi tomēr nespēj mainīt savu domāšanu no vienkāršas aizsardzības uz atturēšanu, jo Krieviju var atturēt tikai tad, ja viņi sapratīs, ka šie var iesist pretī, tikmēr mēs ejam pa tādu eskalācijas ceļu, kurā diemžēl viņi vai nu panāks savu, ietekmējot sabiedrības domu pret palīdzēšanu Ukrainai, vai beidzot novedot līdz kara karstajai fāzei," jau minētajā intervijā pauž Garisons.

Kremlis vēlas palikt "pelēkajā" draudu teritorijā

Daudzi Rietumu analītiķi, analizējot Putina Valdaja runu, norāda, ka tā bija kognitīvā kara sastāvdaļa. Putins, no vienas puses, mēģināja iebiedēt un draudēt, no otras, paziņoja, ka nevienam negrasās uzbrukt. No vienas puses, uzsvēra, ka Kaļiņingradu aizstāvēs ar visiem pieejamajiem resursiem, no otras puses, paziņoja, ka vārds "kodolieroči" nav lietots.

Atslēgas frāze ir "visi mums pieejamie resursi". Kādi tie būs, to mēs izlemsim. Proti, Putina nolūks ir visus turēt neziņā. Tā teikt, varbūt izmantošu kodolieročus, varbūt nē, kā man gribēsies. Turklāt Putins ir pietiekami viltīgs, lai atklāti runātu par kodolieročiem, tā vietā tiek izmantots eifēmisms, "visi pieejamie resursi".

"Šī nav nejaušība Krievijas komunikācijā. Kremlis bieži noliedz, ka kādam draudētu, vienlaikus gādājot, lai draudi paliktu pamanāmi. Tas izvairās no vienas konkrētas "sarkanās līnijas" un tā vietā rada neskaidrības zonu. Tas ļauj Maskavai vēlāk koriģēt savu reakciju atkarībā no politiskās situācijas. Turklāt tas liek NATO valstu valdībām domāt ne tikai par to, ko tās dara, bet arī par to, kā Krievija varētu izlemt interpretēt šīs darbības," vērtē domnīca "Defence24". Putina runa apliecina, ka kodolretorika joprojām ir daļa no Maskavas politiskā spiediena uz Rietumiem, norāda domnīca.

"Defence24" ekspertu ieskatā Maskava noliedz agresīvus nodomus, taču patur sev plašas iespējas definēt, ko tā uzskatīs par uzbrukumu, provokāciju vai draudu. Praksē Krievija vēlas pati noteikt, kura Rietumu rīcība ir aizsardzības rakstura un kura eskalējoša. Tas, protams, Kremlim lielā mērā atbrīvo rokas.

Kopsavelkot visu Putina runu, "Defence24" analītiķu ieskatā "Krievija vēlas, lai karš tiktu uztverts kā cīņa par ietekmi, drošību un spēku samēru Eiropā nākotnē. Ukraina ir kaujas lauks, taču tas nav viss stāsts. Tieši tāpēc vienā uzrunā tika iekļauts gan brīdinājums par kodolieročiem, gan jautājums par Kaļiņingradu, gan izteikumi par mākslīgo intelektu. Visiem tiem bija viens mērķis – un tas ir visai acīmredzams -, proti, parādīt, ka Maskava uzskata konfrontāciju ar Rietumiem par ilgtermiņa, turklāt par bīstamu procesu, kas sniedzas tālu aiz pašas Ukrainas robežām".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.