Medijs: Dienvidkoreja piegādā Krievijai degvielu ar kuģiem, kuriem noteiktas sankcijas

Kā vēsta "The Guardian", analizējot ostu dokumentus un kuģu kustības datus, jūlijā un augustā no vairākām Dienvidkorejas ostām uz Krievijas Tālo Austrumu ostām veikti vismaz 14 reisi. Degviela tika iekrauta septiņos tankkuģos, no kuriem trīs jau atradās Eiropas Savienības vai Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos.

Lielāko degvielas apjomu pārvadājis sankcionētais tankkuģis "Layla", kas divos reisos no Ulsanas ostas uz Vladivostoku nogādāja aptuveni 57 000 tonnu dīzeļdegvielas.

Vēl viens sankcionētais kuģis "Astoria", kas atrodas arī Austrālijas sankciju sarakstā, augustā no Ulsanas nogādāja gandrīz 11 000 tonnu degvielas.

Savukārt tankkuģis "Chongchon" degvielu saņēma nevis ostā, bet no cita kuģa Dienvidkorejas ūdeņos. Šāda kuģis-kuģim pārkraušanas metode nereti tiek izmantota, lai sarežģītu kravas izcelsmes izsekošanu.

Somijas domnīcas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) analītiķis Īzaks Levi notikušo vērtē ļoti kritiski. "Ir šokējoši, ka Eiropas Savienības sankcionēti tankkuģi iekrauj degvielu Dienvidkorejas ostās un nogādā to Krievijā," viņš sacīja. "Tas grauj sankciju režīmu un Dienvidkorejas atbalstu Ukrainai."

Krievijai kļūst arvien grūtāk nodrošināt degvielu

Publikācijā izcelts, ka Ukrainas dronu triecieni pēdējo mēnešu laikā būtiski ietekmējuši Krievijas naftas pārstrādes nozari.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka Krievijas naftas pārstrādes apjomi šā gada jūnijā noslīdējuši zemākajā līmenī vairāk nekā divdesmit gadu laikā, bet dīzeļdegvielas ražošana samazinājusies gandrīz par 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Ukrainas militārais izlūkdienests HUR uzskata, ka Maskava tagad spiesta importēt degvielas produktus, lai uzturētu darbībā savu militāro infrastruktūru.

Saskaņā ar kuģniecības analītikas kompānijas Kpler datiem daļa piegādātās degvielas nonākusi Krievijas valsts kontrolētā naftas uzņēmuma "Rosņeftj" rīcībā.

Kravu saņēmēju vidū minēta arī NNK grupa, kuras īpašnieks Eduards Hudainatovs un vairāki ar uzņēmumu saistīti uzņēmumi atrodas Apvienotās Karalistes sankciju sarakstā.

Augustā Krievija pa jūru importēja aptuveni 368 000 tonnu naftas produktu. Tas bija vairāk nekā septiņas reizes lielāks apjoms nekā mēnesi iepriekš un augstākais rādītājs kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.

No šī apjoma aptuveni 112 000 tonnu jeb 31% nāca no Dienvidkorejas. Vairāk piegādāja tikai Indija.

Seula uzsver atbalstu Ukrainai

Dienvidkoreja kopš kara sākuma Ukrainai sniegusi humāno palīdzību, piegādājusi ķiveres, bruņuvestes un atmīnēšanas tehniku, kā arī 2023. gadā apsolīja atbalstu 2,3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Tomēr Seula konsekventi atteikusies piegādāt Ukrainai letālos ieročus, vienlaikus cenšoties saglabāt ekonomiskās attiecības ar Krieviju.

Atbildot uz medija jautājumiem, Dienvidkorejas Ārlietu ministrija konkrētās degvielas piegādes nekomentēja, taču uzsvēra, ka valsts kā "atbildīga starptautiskās sabiedrības locekle" turpina atbalstīt centienus izbeigt karu Ukrainā.

Ministrija arī norādīja, ka paplašinājusi eksporta ierobežojumus pret Krieviju un stingri uzrauga to ievērošanu.

Rakstā pieminēts, ka piegādes notikušas laikā, kad attiecības starp Seulu un Kijivu jau ir saspringušas saistībā ar neseno strīdu par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nogādāšanu Dienvidkorejā.