Seula prasa atvainošanos Ukrainai par publiskotu slepenu vienošanos

Kā vēsta CNN, Dienvidkorejas prezidenta biroja vecākais sabiedrisko attiecību padomnieks Songs Gi Hons paziņoja, ka Seula ir "dziļi sarūgtināta" par Ukrainas rīcību.

"Prezidenta birojs pauž nopietnu nožēlu par Ukrainas vienpusējo informācijas publiskošanu un tai sekojošo nepatieso paziņojumu, ka nepastāvēja vienošanās par konfidencialitāti," norādīja amatpersona.

Pēc Dienvidkorejas teiktā, Kijiva vairākkārt dažādos līmeņos apspriedusi iespējamo karagūstekņu nodošanu un pati lūgusi saglabāt procesu slepenībā. Ukraina esot paudusi bažas, ka informācijas priekšlaicīga publiskošana var radīt kritiku pašā valstī, jo sagūstītie karavīri netika izmantoti iespējamas gūstekņu apmaiņas procesā.

Dienvidkoreja apgalvo, ka piekritusi slepenībai drošības, diplomātisku un humānu apsvērumu dēļ. Pēc Seulas teiktā, svarīga bijusi ne tikai abu karavīru, bet arī viņu ģimenes locekļu drošība, kuri joprojām varētu atrasties Ziemeļkorejā.

Tomēr vēlāk Volodimirs Zelenskis ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā publiski apstiprināja, ka abi karavīri nogādāti Dienvidkorejā. Seula uzskata, ka tas noticis bez pietiekamas saskaņošanas ar Dienvidkorejas pusi.

Songs Gi Hons norādīja, ka Ukrainas turpmākā rīcība radījusi nopietnas problēmas abu valstu attiecībās. "Pēc tam sekojošais noliegums, ka šāda konfidencialitātes vienošanās vispār bijusi, nopietni iedragāja uzticību starp abu valstu valdībām," viņš sacīja.

Dienvidkorejas prezidents I Džemjons iepriekš arī publiski pauda neapmierinātību ar notikušo. "Visos aspektos bija pareizi šo informāciju nepubliskot," viņš rakstīja sociālajā tīklā "X". "Nezinu, kādi apstākļi lika Ukrainas pusei publiskot šo jautājumu, neskatoties uz vienošanos par konfidencialitāti, taču tas ir ļoti nožēlojami," piebilda Dienvidkorejas prezidents.

Abi Ziemeļkorejas karavīri tika sagūstīti 2025. gada janvārī Krievijas Kurskas apgabalā. Viņi kļuva par pirmajiem dzīvi sagūstītajiem Ziemeļkorejas karavīriem kopš Phenjana 2024. gadā sāka sniegt militāru atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu.

Saskaņā ar Dienvidkorejas amatpersonu iepriekš sniegto informāciju abi karavīri esot pauduši vēlmi pārcelties uz Dienvidkoreju. Līdz šim Seula atteicās publiski apstiprināt viņu ierašanos valstī, skaidrojot to ar drošības apsvērumiem.

Diplomātiskās domstarpības izcēlušās laikā, kad Dienvidkoreja cenšas atjaunot dialogu ar Ziemeļkoreju, bet ASV prezidents Donalds Tramps pēdējos mēnešos signalizējis par vēlmi atsākt kontaktus ar Phenjanu.

Tāpēc Seulā uzskata, ka šādu jautājumu publiskošana bez saskaņošanas var radīt papildu sarežģījumus jau tā jūtīgajā drošības situācijā Korejas pussalā.