Seula draud ar turpmāku rīcību, nesaņemot Ukrainas atvainošanos karagūstekņu lietā

Dienvidkorejas prezidents noraidījis Ukrainas skaidrojumu, ka notikušais ir tikai diplomātisks pārpratums.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha ceturtdien situāciju raksturoja kā "diplomātisku pārpratumu" un pauda cerību, ka domstarpības drīzumā izdosies atrisināt. "Mēs pie tā strādājam. Dienvidkoreja mums ir svarīga valsts, un es ļoti ceru uz sadarbības turpināšanos un konkrētiem rezultātiem," Sibiha sacīja Ukrainas medijiem.

I Džemjons sociālajā tīklā "X" asi atbildējis uz Ukrainas puses skaidrojumiem, uzsverot, ka jautājums neesot vienkāršs diplomātisks pārpratums. "Tas skar Korejas tautas un valsts cieņu," norādīja Dienvidkorejas prezidents.

Pēc viņa teiktā, Ukraina nevis atzinusi vienošanās esamību un atvainojusies, bet gan mēģinājusi novērst uzmanību no notikušā. "Mēs paužam nopietnu nožēlu, ka faktu atzīšanas un atvainošanās vietā tiek runāts par nenovēršamu militāru sadursmi starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju," paziņoja I Džemjons.

Viņš arī brīdināja, ka Seula apsver iespēju veikt papildu pasākumus, ja Ukraina nemainīs savu nostāju, gan nekonkretizējot, kādi tie varētu būt.

Pēc Dienvidkorejas prezidenta biroja iepriekš sniegtās informācijas tieši Ukraina esot lūgusi informāciju par karagūstekņu pārvešanu nepubliskot. Seula apgalvo, ka slepenība bija nepieciešama gan abu karavīru ģimeņu drošības dēļ, gan tāpēc, lai izvairītos no kritikas Ukrainā par atteikšanos izmantot viņus potenciālā gūstekņu apmaiņā ar Krieviju.

Tomēr pēc Zelenska paziņojuma ANO Ukrainas prezidenta birojs atbildēja, ka abu valstu starpā neesot bijusi vienošanās par informācijas neizpaušanu. Tas vēl vairāk saasināja domstarpības starp Kijivu un Seulu.

Situāciju sarežģī arī tas, ka pēc Zelenska paziņojuma kritiku saņēma pats I Džemjons. Dienvidkorejas opozīcija viņu apsūdzēja centienos slēpt karavīru pārvešanu, lai nekaitinātu Phenjanu.

Abi karavīri bija starp tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru, kurus Phenjana nosūtījusi atbalstīt Krieviju karā pret Ukrainu. Iepriekš viņi medijiem pauda vēlmi doties uz Dienvidkoreju.

Neraugoties uz pašreizējām domstarpībām, Dienvidkoreja kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir atbalstījusi Kijivu politiskā un humānā līmenī. Tomēr Seula līdz šim konsekventi ievērojusi politiku nepiegādāt letālos ieročus valstīm, kas iesaistītas aktīvā karā.

Tieši tāpēc diplomātiskā spriedze starp abām valstīm tiek vērtēta kā nepatīkams sarežģījums attiecībās starp diviem partneriem, kuri līdz šim vairumā jautājumu sadarbojušies cieši.