Turpinot akcentēt šīs sezonas vadošo motīvu "vara", Čehova teātrī pirmizrādi piedzīvo "Kaligula"
Uzsākot jauno sezonu, piektdien Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvoja muzikāli dramatiska izrāde "Kaligula". Tā aktualizē tik ļoti svarīgu un sāpīgu jautājumu – cik tālu var aizvest tirānija? Līdz ar pirmizrādi, teātris kopā ar kolektīvu un lūgtiem visiem svinēja arī savu 140. jubileju.
Turot rokās ziedus, Čehova teātrī viens pēc otra ienāca sabiedrībā zināmi cilvēki. Vestibilā visus sagaidīja teātra direktore Dana Bjorka, kurai pasniedza ziedus, silti apskaujot un sakot vēlējumus teātra 140. jubilejā.
"Novēlu teātrim daudz apmeklējumu, daudz prieka. Asaru un visu to labāko, ko aktieri var vēlēties," novēlēja mūziķis Intars Busulis.
Savukārt "Zvaigzne ABC" īpašniece Vija Kilbloka vēlēja "noturēt labu māksliniecisko līmeni, mīlēt to, ko dara, mīlēt savus skatītājus."
"Katrā ziņā skatītājs mīl šo teātri," teica Kilbloka.
Un aktieri to jūt, saka Dana Bjorka. Kolektīvam ir pacilātas sajūtas, lepnums un prieks par to, ko viņi dara.
"Lai nākamie gadi ir pilni ar radošām uzvaram. Lai nākamie gados varam rādīt gaišas lietas, lai kultūrai nebūtu jācīnās pret tumsonību, agresiju vai naidu. Bet cildinātas tās lietas, kas rada priecīgus notikumus."
Sanākušie atzina, ka augstu vērtē aktiermeistarību un nākotnē uz teātri skatās ar vēl lielāku cerību.
"Novēlu būt laikmetīgiem. Izkāpt no tām kurpēm, kurās ir bijis, kļūt iekļaujošākam. Radošais potenciāls tik milzīgs, ka atliek jaunas idejas un lielus panākumus. Krievu teātrim viss ir dots. Ja redzu, kā perspektīvu Latvijas teātros, tad krievu teātris varētu būt viens no pirmajiem," teica Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.
Ar iestudējumu "Kaligula", kas piektdien piedzīvoja pirmizrādi, teātris turpina akcentēt šīs sezonas vadmotīvu – "vara".
Pats režisors – Sergejs Golomazovs teic, vara bijis aktuāls temats visos laikos, taču šobrīd tā īpaši sāpīga. Jo pasaule dzīvo ļaunuma zīmē, kas ir nopietns pārbaudījums cilvēcei.
"Cilvēks! Tas skan lepni, bet ne vienmēr tā ir! Kāpāc tā notiek? Jautājums smags, asiņains, bet tas ir teātra uzdevums. Teātris nerisina problēmas, neatbild uz jautājumiem, bet uzdot tos. Šie jautājumi ir sarežģīti, dažreiz kaitina skatītājus, bet tā ir teātra misija.
Pēc izrādes vienaldzīgo nebija. Ironiska un filozofiska, tā skatītāji to raksturoja.
"Daudz pārdomu, spēcīgs iespaids, daudzveidīgs, dažreiz kā komēdija, kā traģēdija. Mūsdienīgs un ļoti pārdomāts vēstījums," teica pianists Andrejs Osokins.
Savukārt Gundars Āboliņš bilda: "Katrā ziņā vienaldzīgu neatstāj ar visu to, ka tā ir gara. Kāpinās un kāpinās emocijas. Mums ir jāpierod skatīties un klausīties arī lielākas formas."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
