40 tūkstošu tonnu smaga čūska jūras dibenā: kā top zemūdens gāzesvads?

Šajā rakstā lasi:

• Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojuma būvniecības aktīvā fāze norisinājās gadu, tomēr ceļš no idejas līdz realizācijai prasīja divus gadu desmitus.
• Pirms zemūdens cauruļvada ieguldīšanas jūrā jāveic rūpīga paredzētās trases izpēte visā tās garumā.
• Cauruļvada ieguldīšanai jūrā izmanto speciālu cauruļlicēju kuģi, uz kura tiek veikta arī atsevišķu posmu sametināšana.
• Gāzesvadu caurulēm tiek veikta īpaša apstrāde – tās pārklāj ar pretkorozijas un betona slāni.
• Cauruļvada darba mūžs ir aptuveni 50 gadi. Caurules, kuras vairs neizmanto, parasti atstāj jūras dzelmē.

Lēni un pacietīgi, ar ātrumu divi līdz trīs kilometri dienā Šveices kompānijas cauruļlicēju kuģis "Lorelay" 2019. gada vasarā šķērsoja Somu līci no Paldiskiem Igaunijā līdz Inko Somijā, Baltijas jūras dzelmē ieguldot gāzes cauruļvadu.

"Balticconnector" 77 kilometru garo zemūdens daļu veido 6400 kopā sametināti gāzes cauruļvada posmi. Katra 12 metru garā caurule sver pāris tonnas, bet kopā Somu līcī iegremdēti 36 tūkstoši tonnu.

Igaunijas un Somijas gāzes starpsavienojumu "Balticconnector", kas komerciālā režīmā sāka darboties 2020. gada 1. janvārī, veido trīs posmi: bez zemūdens daļas vēl arī 21 km sauszemes posms Somijā un 55 km sauszemes daļa Igaunijā.

Pēc nepilnu četru gadu ilgas darbības oktobra sākumā gāzesvadu uz vairākiem mēnešiem nācies slēgt. Kā vēstīts, zemūdens cauruļvadā atklājās gāzes noplūde, kas, visticamāk, radīta apzināti.

Līdz ar to piespiedu dīkstāvē nonācis infrastruktūras objekts, kura izbūvē kopumā ieguldīti 300 miljoni eiro, lielāko daļu no kuriem veido Eiropas Savienības finansējums.

Tas nozīmē, ka uz turpmākajiem mēnešiem ir atslēgts starpsavienojums, kas ļauj transportēt dabasgāzi abos virzienos starp Igauniju un Somiju ar maksimālo pārvades jaudu līdz 7,2 miljoniem kubikmetru dabasgāzes dienā, kas atbilst visam Igaunijas dabasgāzes patēriņam aukstākajās ziemas dienās.

Gāzesvada ideja dzima pirms 20 gadiem

Lai arī "Balticconnector" gāzesvada būvniecības aktīvā fāze ilga apmēram gadu, ceļš no idejas līdz tās realizācijai prasīja divus gadu desmitus.

Jūras dziļums var būt vairāki kilometri, tāpēc cauruļu ieguldīšana jūras gultnē ir visai sarežģīts process. Vienu no pirmajiem šāda veida lielajiem projektiem briti realizēja Otrā pasaules kara laikā, izbūvējot 48 km zemūdens cauruļvadu, lai nodrošinātu sabiedroto spēku apgādi ar degvielu.

Mūsdienās, piemēram, Ziemeļjūras dzelmē izbūvēto cauruļvadu kopgarums sasniedz ap 6000 kilometru. Daži no tiem ievilkti vēl pirms 40 gadiem.

Novērst vai apiet šķēršļus

Pirms ķerties pie cauruļvada ieguldīšanas jūras gultnē vispirms rūpīgi jāizpēta paredzētā trase visā tās garumā. Jānosaka plānotajā maršrutā iespējamie šķēršļi, piemēram, kuģu vraki, munīcija un lieli klinšakmeņi.

Atklātie šķēršļi tiek vai nu novērsti, vai arī apieti. Vides izpētes posmā speciālisti arī nosaka posmus, kur cauruļvads būs jāierok vai jāpārklāj.

Jūras cauruļvadu būvniecības projekti parasti prasa rūpīgu plānošanu, un tajos jāņem vērā daudzi ģeogrāfiskie faktori, tostarp jūras ekoloģija un vides slodze. Jo īpaši liela mēroga projektus parasti īsteno starptautiskas daudznozaru komandas.

"Balticconnector" gāzes cauruļvada trases zemūdens izpēte notika 2006. gadā. Bet papildus vides izpēte risinājās no 2013. gada rudens līdz 2014. gada pavasarim.

Tā kā galarezultātā jāpanāk zemūdens cauruļvada stabilitāte, tā izbūves gaitā jārēķinās arī ar tādiem darbiem kā zemes smelšana, spridzināšana, grunts uzbēršana un akmeņu izvietošana, lai izlīdzinātu jūras dibenu zem cauruļvada konstrukcijām.

Milzu darbnīca uz ūdens

Pēc sagatavošanās darbu veikšanas sākas interesantākā procesa daļa, proti, cauruļu ieguldīšana jūrā. Šim nolūkam izmanto speciālu cauruļlicēju kuģi, kas patiesībā ir milzīga darbnīca uz ūdens.

Parasti cauruļu ieguldīšanas procesā ir iesaistīti vēl vairāki citi kuģi, piemēram, baržas, kas nodrošina cauruļu piegādi uz peldošo cauruļlicēju. Bet visiem pa priekšu dodas kuģis, kas uzrauga jūras gultni.

Uz galvenā – cauruļlicēja – kuģa klāja atrodas konveijers, kas cauruļvada ieguldīšanas laikā piemetina tam aizvien jaunus posmus. Tā uz kuģa atsevišķi posmi tiek savienoti nepārtrauktā caurulē un ieguldīti jūras gultnē.

Sametina un laiž jūrā

Pēc jauno cauruļvadu posmu piemetināšanas katra metinājuma šuve tiek pārbaudīta ar ultraskaņu, lai konstatētu defektus. Pirms ieguldīšanas jūras dzelmē metināšanas šuves arī pārklāj ar pretkorozijas materiālu.

Sametinātās caurules pa konveijeru virzās uz kuģa aizmuguri, kur ir izvietota speciāla strēle, kas slīpi ieiet ūdenī un pa kuru caurules pakāpeniski nolaiž uz jūras gultnes. Strēle nodrošina vajadzīgo cauruļvada izliekumu, lai nepieļautu metāla deformāciju.

"Balticconnector" starpsavienojuma 77 kilometrus garo zemūdens cauruļvadu no Igaunijas līdz Somijas krastam 2019. gada vasarā ieguldīja Šveices kompānijas "Allseas" specializētais kuģis "Lorelay". Virzoties ar ātrumu 2 – 3 km dienā, tas šo darbu paveica aptuveni mēneša laikā.

Jūras dibenā vai uz "akmeņu matračiem"

Visām gāzes cauruļvadu caurulēm tiek veikta īpaša apstrāde – no iekšpuses ar pretnodiluma pārklājumu, kas samazina pretestību gāzes transportēšanas gaitā, no ārpuses ar pretkorozijas un pēc tam vēl ar betona pārklājumu.

Caurules Igaunijas un Somijas jūras gāzesvadam ražoja Grieķijā. Tās izgatavotas no 15,9 mm bieza oglekļa tērauda. Katra gāzesvadam pievienojamā caurule bija 12 metrus gara.

Katra caurule ar betona pārklājumu sver vairākas tonnas, tāpēc jūras dibenā cauruļvads parasti nav vēl kā īpaši jānostiprina. Tomēr dažos posmos, piemēram, piekrastē, caurules tiek ievietotas īpašās tranšejās un apbērtas ar zemi, lai nodrošinātu stabilitāti.

Somu līča dziļākajās vietās cauruļvads guļ atsegts uz jūras dibena pamata. Vietās, kur cauruļvads krustojas ar esošajiem cauruļvadiem vai kabeļiem, izmantoti "akmeņu matrači".

Lai novērstu, piemēram, ledus skrāpējumus, Somu līča piekrastes ūdeņos 1,7 kilometru posmā cauruļvads ir pārklāts ar augsni un akmeņiem.

Pašu cauruļu betona pārklājums nodrošina aizsardzību pret triecieniem, piemēram, no zvejas rīkiem. Tomēr tas nepasargā cauruļvadu no mērķtiecīgas kaitniecības, piemēram, spridzināšanas.

Galu izvelk krastā

Zemūdens cauruļvada ierīkošana parasti sākas nevis krastā, bet gan jūrā.

Kad cauruļvada zemūdens posms ir pabeigts, tā gals tiek izvilkts krastā, izmantojot speciālu uz sauszemes uzstādītu vinču. Tā ar dzelzs trosēm ir savienota ar cauruļvada galu un lēnām to izvelk no jūras.

Tad cauruļvadu savieno ar gāzesvada krasta daļu. Netālu no vietas, kur zemūdens cauruļvads sasniedz krastu, un tuvu sauszemes cauruļvada posmiem izvieto kompresoru staciju un saņemošo staciju. Kompresoru stacijā gāzes spiedienu un caurplūdumu uztur tīkla darbībai vajadzīgajā līmenī.

Pirms jaunā gāzesvada ekspluatācijas obligāta ir cauruļvada hidrotestēšana. Šim nolūkam tas tiek piepildīts ar ūdeni, panākot vajadzīgo spiedienu, un kādu laiku turēts tā, lai atklātu iespējamos defektus.

Var kalpot aptuveni 50 gadus

Gāzes cauruļvadu ekspluatācijas laikā tiek veikta regulāra cauruļu iekšēja un ārēja apsekošana. Šim nolūkam izmanto arī īpašas elektroniskas diagnostikas ierīces.

Cauruļvada darba mūžs ir aptuveni 50 gadi. Caurules, kuras vairs neizmanto, parasti atstāj jūras dzelmē.

Fakti:  "Balticconnector" starpsavienojums

• Pamatakmens Igaunijas un Somijas starpsavienojuma "Balticconnector" izbūvei tika likts 2018. gada 8. jūnijā.
• Abu valstu dabasgāzes infrastruktūru savienojošā cauruļvada izbūve tika pabeigta 2019. gada rudenī, bet 2020. gada 1. janvārī sākās tā komerciāla ekspluatācija.
• Cauruļvadu veido 77 kilometrus garš zemūdens posms no Igaunijas Pakri pussalas līdz Inko Somijā. Sauszemes posms Somijā 21 kilometra garumā savieno Inko un Siuntio, bet Igaunijā sauszemes daļa ir 55 kilometru gara no Kīli līdz Paldiskiem.
• Dabasgāzes starpsavienojums ļauj transportēt dabasgāzi starp Igauniju un Somiju abos virzienos ar maksimālo pārvades jaudu līdz 7,2 miljoniem kubikmetru dabasgāzes dienā.
• No 300 miljoniem eiro kopējām cauruļvada izbūves izmaksām vairāk nekā 200 miljoni eiro tika segti no ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) finansējuma.