Polijas vēlēšanu rezultāti: kad uzvara var nest zaudējumu

Pagājušajā svētdienā notikušajās Polijas parlamenta vēlēšanās par PiS balsojuši 35,45% pilsoņu, – liecina vēlēšanu rezultāti otrdienas rītā, kad bija saskaitītas 99,86% balsu. Neviena cita partija tik lielu vēlētāju atbalstu nesaņēma.

Vienlaikus līdzšinējai varas partijai, pieskaitot arī potenciālo partneru – galēji labējās "Konfederācijas" – iegūtās vietas, jaunajā Sejmā pietrūks balsu, lai nodrošinātu parlamentāro vairākumu.

Turpretī PiS konkurenti – liberālās partijas – kopā ieguvušas vairāk nekā 54 procentu vēlētāju atbalstu. Līdz ar to trīs politiskie spēki, kas vēlēšanās ierindojās otrajā, trešajā un ceturtajā vietā – "Pilsoniskā platforma" (PO), "Trešais ceļš" un "Kreisie" ir ieguvuši vairākumu.

Poland, national parliament election results (100% counted):

PiS-ECR: 35% (-9)
KO-EPP|RE|G/EFA: 31% (+4)
TD PL2050/PSL-RE|EPP: 14% (+5)
NL-S&D: 9% (-4)
Kon~NI: 7%
BS-*: 2% (+1)
PJJ-*: 2% (new)

+/- vs. 2019 election

➤ https://t.co/TMumh6CCxH#Polska #Wybory2023 pic.twitter.com/y6J6zkRFjj

— Europe Elects (@EuropeElects) October 17, 2023

Līdz pēdējam turēsies pie varas

Polijas pašreizējās opozīcijas aprindās runā, ka PiS plāno līdz pēdējam turēties pie varas, kas tiem slīd ārā no rokām. Un arī paši PiS politiķi atbalstītājiem sola "veikt nepieciešamos pasākumus", lai paliktu pie varas.

Medijos izskan minējumi, ka PiS centīsies jebkādiem līdzekļiem izveidot sev labvēlīgu vairākumu, mēģinot pārliecināt par to atsevišķus deputātus no citām frakcijām. Tomēr liela daļa politikas vērotāju uzskata, ka līdz premjerministra amata kandidāta izvirzīšanas brīdim PiS nepagūs savākt sev labvēlīgu vairākumu.

Līdzīgi kā Latvijā arī Polijā premjera amata kandidātu izvirza prezidents. Andžejs Duda, kurš pats nāk no PiS, neslēpj savas simpātijas pret šo partiju. Tā kā formāli PiS vēlēšanās ir uzvarējis, tiek pieļauts, ka vispirms valdības veidošana tiks uzticēta līdzšinējam premjeram Mateušam Moraveckim (PiS).

"Evil has temporarily won in Poland," says a senior MP from the ruling PiS party, acknowledging that the election results mean they are now likely to be removed from power https://t.co/4IzAblJ0xt

— Notes from Poland 🇵🇱 (@notesfrompoland) October 17, 2023

Scenārijs: Tuska valdība

Ja valdību tomēr veidos līdzšinējie opozīcijas spēki, par ticamāko premjerministra amata kandidātu tiek uzskatīts 66 gadus vecais PO līderis Donalds Tusks, kuram ir bagāta politiskā pieredze gan nacionālā, gan ES līmenī.

Politikas apskatnieki vērtē, ka, zaudējot valdību, PiS tomēr visos iespējamos veidos centīsies liegt jaunajai valdībai pilnībā īstenot savu programmu. Piemēram, prezidents Duda, izmantojot savas veto tiesības.

Turklāt, kā atzīmē Polijas mediji, PiS rokās ir Nacionālā banka, Konstitucionālā tiesa un citas svarīgas institūcijas, kuras, iespējams, nebūs gatavas strādāt vienoti ar jauno koalīciju.

Plaisas varot rasties arī pašā "Pilsoniskajā koalīcijā", kura apvieno centriski labēju (PO), kristīgi demokrātisku ("Trešais ceļš") un sociāldemokrātisku ("Kreisie") partiju.

Līdz šim viņus vienoja mērķis gāzt no varas pjedestāla astoņu gadus valdošo PiS. Bet, kā veidosies šo partiju savstarpējās attiecības pēc šī mērķa sasniegšanas, tas vēl ir jautājums. Piemēram, kā viens no pārbaudījumiem šīs koalīcijai spējai vienoties tiek minēts jautājums par abortu ierobežojumu atcelšanu.

Analysis: Poland"s nationalist ruling party is heading for defeat. But once the opposition is able to take power, they face a complicated task unwinding eight years of hardening illiberalism in the Polish state. https://t.co/zI14zlTyTX

— The Washington Post (@washingtonpost) October 17, 2023

"Vai jūs domājat, ka (šie trīs politiskie spēki) katru dienu sēž, malko kafiju un apspriež, cik lieliski viņi valdīs? Karš tur tikai tagad sāksies," Polijas "Radio 24" sacīja viens no PiS līderiem Pšemislavs Čarneks.

Polijas politikas analītiķi ir piesardzīgi prognozēs par to, kā pati PiS varētu pārdzīvot varas zaudēšanu, tomēr daži novērotāji neizslēdz šī politiskā spēka sabrukumu.

Svarīgi, ko cels Sejma priekšsēdētāja krēslā

Lai tiktu apstiprināts premjerministra amatā, kandidātam par sevi jāsavāc 231 no 460 balsīm. Taču vēl pirms lemšanas par jauno valdības vadītāju jaunais Sejms vēlēs parlamenta priekšsēdētāju.

Kā atzīmē raidsabiedrības BBC korespondents, jaunā parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana būs svarīgs rādītājs, jo demonstrēs, par ko balso jaunievēlētā Sejma vairākums. No tās politiskās nometnes, kurai piederēs parlamenta priekšsēdētājs, nāks arī nākamais Polijas premjerministrs.

Eksperti arī uzskata, ka politiskais strupceļš, kad neviena no izveidotajām valdībām nesaņem balsu vairākumu, kas noved pie pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, pagaidām ir mazticams.

Budapeštā raugās ar bažām

Kamēr Brisele, Berlīne un Kijiva par virziena maiņu Varšavā atviegloti atvilks elpu, Budapeštā situācija, visticamāk, būs nedaudz saspringtāka, – Polijas parlamenta vēlēšanu rezultātu atbalsošanos starptautiskajā arēnā vērtē "Politico". Polija un Ungārija bija noslēgušas savstarpēju vienošanos, bloķējot nepieciešamo vienprātību Eiropadomē, lai varētu virzīt 7. panta procedūru.

What happens next in Poland?

Here are 5 things you need to know after the country's landmark election. https://t.co/d0CG2YavmU

— POLITICOEurope (@POLITICOEurope) October 17, 2023

Runa ir par ES Līguma 7. pantu, kas Padomei ļauj konstatēt, ka pastāv droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt ES vērtības. Pirms šādas konstatācijas ES dalībvalstu ministriem ir jāuzklausa attiecīgo dalībvalstu viedoklis

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, zaudējot līdz šim Polijā valdošā PiS līdera Jarslava Kačiņska atbalsta plecu, nonāk krietni riskantākā pozīcijā.

Kā ziņots, Eiropas Parlaments iepriekš ir prasījis Eiropadomi rīkoties, lai neļautu Ungārijas varas iestādēm pārkāpt ES pamatvērtības. Galvenās bažas ir saistītas ar tiesu iestāžu neatkarību, vārda brīvību, korupciju, minoritāšu tiesībām, kā arī migrantu un bēgļu stāvokli.

Bet Polijas gadījumā Eiropas Komisija 2017. gadā pieprasīja ES rīcību, ņemot vērā iespējamos draudus tiesu varas neatkarībai. Eiropas Parlaments vēlāk rezolūcijā pievienojās EK viedoklim par tiesiskuma apdraudējumu Polijā, līdz ar to arī pret Varšavu potenciāli varētu tikt vērsts 7. pants.

Tiesa, ar Tuska iespējamo nākšanu pie varas Polijā tiek saistītas cerības uz tiesiskuma atjaunošanu un stiprināšanu valstī.