Valsts par 1,2 miljoniem eiro īstenos pētījumu programmu saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, lai attīstītu Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un informācijas telpā notiekošo procesu pētniecību, pētītu to mijiedarbību, sociālo un ekonomisko ietekmi uz sabiedrības saliedētību un savstarpējo uzticēšanos, radītu jaunas zināšanas un integrētu tās mācību saturā, kā arī veicinātu pētījumos balstītu nozaru politiku veidošanu un lēmumu pieņemšanu, trīs gadu laikā tiks īstenota valsts pētījumu programma "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" 2023.-2025.gadam.

Kultūras ministre Agnese Logina (P) atzīmē, ka programmas īstenošana attīstīs cilvēkkapitālu sociālajās un humanitārajās zinātnēs un radīs jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības, mediju un informācijas vides attīstības aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem.

Ministres ieskatā, tiks veicināta izpratne par formālo un neformālo pilsonisko iniciatīvu ieguldījumu un vārda un izteiksmes brīvības pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai. Logina īpaši uzsvēra programmas virsmērķis – veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas un kopīgās vērtībās balstītas Latvijas attīstībai.

Lai sasniegtu programmas mērķi, noteikti vairāki programmas uzdevumi. Pirmais uzdevums ir pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par aktuālajām tendencēm saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā, dažādās sociālajās un demogrāfiskajās, tostarp jauniešu, mazākumtautību, jaunatbraucēju, grupās, to iemesliem un cēloņiem.

Pētīs Latvijas valstiskuma, piederības Latvijai, nacionālās identitātes apziņas attīstību. Tāpat plānots izzināt pilsoniskās sabiedrības aktivitāti kontekstā ar sabiedrības formālo un neformālo pašorganizēšanos, iedzīvotāju sociālo un ģeogrāfisko mobilitāti, pakalpojumu pieejamību, lauku iztukšošanos, reģionālo distancēšanos, kas nosaka iedzīvotāju izvēles un uzvedības maiņu, tostarp identitātes un piederības apzināšanos, sociālās attiecības un savstarpējo solidaritāti.

Programmā pētīs informācijas vides, plašsaziņas līdzekļu un digitālo pakalpojumu ietekmi uz sabiedrības sadarbību, savstarpējo uzticēšanos, uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrības kopējo psiholoģisko noturību, kā arī pilsonisko aktivitāšu ietekmi uz mediju satura radīšanu, izmantošanu un izplatīšanu, arī uz Latvijas mediju vides noturību un konkurētspēju. Tāpat plānots pievērsties Latvijas sabiedrības saliedētības jautājumam, skatot to kontekstā ar valsts valodas apguvi un lietojumu sabiedrībā.

Otrs uzdevums ir pētīt un radīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības un sabiedrības grupu medijpratību, kā arī par medijpratības, tai skaitā informācijpratības un kritiskās domāšanas, veicināšanu Latvijā, tās attīstības tendencēm un nozīmi iedzīvotāju lēmumu pieņemšanas procesos gan individuālā, gan pilsoniskā līmenī, stiprinot demokrātiskās vērtības kopumā.

Trešais uzdevums ir attīstīt pieejas, lai novērtētu pilsoniskās sabiedrības sociālo un ekonomisko ietekmi, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, mentālo veselību, pašīstenošanos, līdzdalību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī sociālās inovācijas, paplašinot zināšanas un izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzšinējo un potenciālo pienesumu minētajās jomās valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Ceturtajā uzdevumā iekļauti virkne horizontālu uzdevumu. Programmas īstenošanā sasniedzamie rezultāti ir attīstīts cilvēkkapitāls humanitārajās un sociālajās zinātnēs, pētniecībā iesaistīti jaunie zinātnieki un diasporas zinātnieki, sagatavotas pierādījumos balstītas rīcībpolitikas rekomendācijas un datu kopas pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības saliedētības un demokrātijas politikas plānošanai, īstenošanai.

Tāpat jānotiek monitoringam un ietekmes izvērtēšanai, piedāvājot ieteikumus valsts valodas un jaunatnes politikas turpmākai attīstībai, kā arī jāattīsta jaunas vai pilnveidotas esošās mācību programmas, to moduļi vai kursi vidējā un augstākajā izglītībā.

Iecerēts, ka programmā tiks publicēti oriģināli zinātniskie raksti "Web of Science" vai "Scopus" datubāzēs iekļautajos "Q1" vai "Q2′ kvartiles izdevumos un citos šajās datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kā arī nodrošināt citu veidu publikācijas un rezultātu publicēšanu populārzinātniskajos žurnālos un resursos.

Pēc šodienas valdības lēmuma pieņemšanas KM uzsāks programmas īstenošanu un tās projektu konkursa nolikuma izstrādi sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP), savukārt LZP izsludinās programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, veiks projekta pieteikumu atlasi un noslēgs projekta īstenošanas līgumus.

Programmas kopējais finansējums ir 1 250 000 eiro: 2023.gadam – 250 000 eiro, 2024.gadam – 500 000 eiro un 2025.gadam – 500 000 eiro. KM vadīs pētījumu programmas īstenošanu. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas "Zinātne" apakšprogrammai "Valsts pētījumu programmas" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.