Kurzemes piekrastes iedzīvotāji iebilst pret slepenību un paviršību, kādā sākts Igaunijas‑Latvijas atkrastes vēja parka projekts "ELWIND"
Šīs nedēļas "Augstsprieguma tīkla" AST ziņa par starpsavienojuma uzsākšanu ar Igauniju "ELWIND" un pētījuma par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka izbūvi un tā ietekmi uz Kurzemes jūras piekrasti, uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību priekšizpētes saturs informatīvajās sanāksmēs Pāvilostā un Jūrkalnē tika pieteikts kā slepens. Nekorekti priekšizpētes dati un kritēriji radīja nekorektu "ELWIND" lokācijas izvēli.
"ELWIND" projekta attīstītāji patlaban ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pagājušā gada septembrī Ministru kabinets apstiprināja "ELWIND" projekta turpmāku virzību un nominēja LIIA kā turpmāku projekta attīstītāju.
"ELWIND" pirmsākumi meklējami pirms trim gadiem, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar Igaunijas kolēģi parakstīja saprašanās memorandu par kopīga atkrastes vēja projekta attīstīšanu. Valsts veiktu visus priekšdarbus un sagatavotu elektropārvades tīklu pieslēgumu. Ieguldītos simtus miljonus Latvija plāno atpelnīt izsolē, kurā projektu pārdotu kādam investoram. Vēja parku iecerēts pabeigt ap 2030.gadu, kad valsts apņēmusies pilnībā sevi nodrošināt ar nepieciešamajiem enerģētiskajiem resursiem.
Mūsu Jūras telpiskais plānojums šādus zaļās enerģijas parkus atļauj izbūvēt piecās vietās. Priekšizpēti veica divās no tām – Kurzemes piekrastē un pie Salacgrīvas. Pētītas arī divas tuvākās teritorijas Igaunijas pusē, jo abus vēja parkus iecerēts savienot.
Iniciatīvu šiem darbiem uzņēmās Igaunija. Priekšizpēti pasūtīja Nīderlandē bāzētai kompānijai "Pondera" ("Pondera", ) ar pieredzi vēja parku būvniecībā un konsultāciju firmai Igaunijā.( "Hendrikson & Ko") Pētījumu pieņēma un apmaksāja arī Latvija.
"Igaunija bija soli priekšā. Viņiem bija kaut kādi soļi uz privātajiem investoriem un kaut kādi priekšdarbi jau veikti. Mums te šādu darbu nebija. Atceros, ka šī priekšizpēte bija vajadzīga, lai tad tālāk varētu pretendēt uz Eiropas fondiem."
Priekšizpētē par piemērotāko vietu vēja parkam atzina piekrasti pie Pāvilostas, Jūrkalnes un Sārnates. Tā pēdējos gados kļuvusi par īpaši populāru apskates un atpūtas vietu ar labi attīstītu tūrismu. Par šādu iznākumu vietējiem nebija zināms līdz pat šai vasarai. Jo "ELWIND" projekts Ministru Kabinetā tika noslepenots. Vietējie pētījumu atrada Igaunijas Vides investīciju centra mājas lapā internetā. Tajā ir būtiskas kļūdas attiecībā uz Latviju.
"Muižkalni. Tās ir manas mājas, es te esmu dzimis audzis. Skolās gājis. Tik zemas kvalitātes priekšizpētes materiāls tiek izskatīts informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetā. Un Ekonomikas ministrijā, kas būtībā ir atbildīga arī par tūrisma attīstību, un šos skaitļus neierauga."
Informatīvo ziņojumu rakstīja Ilzes Indriksones vadītā ekonomikas ministrija. Pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem, pērn novembrī valdība deva zaļo gaismu "ELWIND" projekta tālākai virzībai. Nīderlandes kompānijas pētnieki analizējuši, kādu iespaidu vēja parks atstātu uz vidi – ūdens gultni, kādas ir apledošanas iespējas, arī ietekmi uz roņu, sikspārņu, putnu migrācijas ceļiem. Tajā pētīts, kā tas skars piekrastes iedzīvotājus un ietekmēs svarīgas atpūtas un kultūras vietas.
Par putnu migrāciju Latvijas pusē pētījumā vispār nav datu, bet ietekme uz zvejniecību balstīta uz novecojušu informāciju. Vietējos visvairāk pārsteigusi nepilnīgā un kļūdainā informācija par apdzīvotību un tūrismu – vēja parks ietekmēšot vien 549 cilvēkus, un Pāvilostas un Jūrkalnes apkārtnē ir tikai trīs tūrisma objekti. Tas neatbilst patiesībai.
"Pāvilosta ir vieta, kas ir Latvijas veiksmes stāsts tūrismā, kas bez lieliem ārējiem stimuliem, fondiem," saka pāvilostnieks, tūrisma uzņēmējs Valts Videnieks.
Valts Videnieks uz Pāvilostu pārcēlās pirms divdesmit gadiem, viņam ir veiksmīgs viesnīcas bizness. Viņš redz, kā pateicoties arī vēja un ūdens sportiem Pāvilosta kļuvusi par tūrisma magnētu. Viņš rāda, kā mainījās daba pēc Pāvilostas mola pagarināšanas un saka, ka nevēlas jaunus eksperimentus.
"Mēs redzam, kas ir noticis ar pludmali pēdējos gados pēc mola izbūves. Tur arī bija visas izpētes, viss it kā izdarīts. Pludmales nav vairāk. Tas atstāj ietekmi uz tūrismu, kas atbrauc uz pludmali un atrod šeit akmeņus, kā jūs šeit varat redzēt. Mums ir 250 kilometri atklātās jūras krasts, un viens lielisks tūrisma stāsts. Jautājums, kāpēc tieši šeit, vai tas ir pamatoti? Par to ir šaubas, vai izvērtējums bijis pietiekami kvalitatīvs.
Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka priekšizpētē vispār nav vērtēta ietekme uz ainavu. Neskartais Jūrkalnes stāvkrasts, ar ko tik ļoti lepojas vietējie un kas ir iecienīta tūristu apskates vieta, "Pondera" pētījumā ir vienkārši nevērtīga dabas teritorija.
Jūrkalnes stāvkrastā ir uzstādīts skaitītājs – tikai no marta līdz šim brīdim šo vietu apmeklējuši 82 000. Bijušais Jūrkalnes pagasta mērs ir pārliecināts, ka skaistā ainava, kas piesaista daudzos interesentus, tiks neatgriezeniski sabojāta.
Bijušais Jūrkalnes pagasta mērs, Ventspils novada domes deputāts Māris Dadzis norāda: "Šobrīd tiek runāts par 300 metru augstiem ģeneratoriem, kas, protams, būs redzami. To nenoliedz neviens. Lai tie nebūtu redzami no krasta, tiem jābūt vismaz 60 kilometru dziļumā (plānots 20 kilometri un 15 kilometri)."
Vēja apstākļi Jūrkalnes, Pāvilostas, Sārnates krastos nodrošina ūdens sporta veidu – burāšanas, sērfinga un kaitborda attīstību. Arī paraplāna lidotāji, kam šī ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur var mācīties lidot. Pētījumus rāda, ka 15 un 20 kilometru attālās vēja turbīnas viņus negatīvi ietekmēs.
Sārnatietis Jānis Zaržeckis norāda: "Uz Sārnati mūs atveda tieši paraplanierisms, mums ir ļoti paveicies, ka mums ir stāvkrasts, un šī ir vienīgā vieta, kur sākt to mācīties. Tā kā mēs dzirdējām, cik plašā teritorijā šīs daudzās vēja turbīnas būs izvietotas, mums ir nopietnas bažas, gan par drošību, gan kvalitāti šim sporta veidam."
"ELWIND" projekta priekšizpētē ar violetu, dzeltenu un lillā krāsu iezīmētas kultūrvēsturiskas pulcēšanas vietas, piekrastes iedzīvotājiem nozīmīgas kultūras vērtības. Ja Igaunijas pusē pie Sāremā salas tādu ir desmitiem, Kurzemes piekrastē pētījumā nav iezīmētas nevienas.
"Mēs suiti jau 14 gadus esam UNESCO mantojumā iekšā. Mīļie, nedomājiet, ka mēs esam "zābakciems". Mēs ar tūrismu, cik gadus noņemamies. Un katru gadu mums arī nāk pa kādam tūrisma uzņēmējam klāt."
"Noslēpumainība, kā tas viss tiek taisīts! Cilvēks, kurš ir pārdzīvojis Padomju savienībā un komunismā slepenību un visu citu, šitas rada aizdomas, ka atkal kārtējā shēma."
Par priekšizpēti Nīderlandes kompānijai tika samaksāti 46 140 eiro. Pusi apmaksāja Latvija. Nedēļas laikā tā arī neviena no projektā iesaistītajām iestādēm nevarēja atbildēt uz "Nekā personīga" jautājumu, kurš no Latvijas deva datus un šādu pētījumu pieņēma. Tāpat neviens nevar atcerēties, kurš konkrēti noslepenoja pētījumu, tāpat kā Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu valdībai.
"Šo pētījumu faktiski pasūtīja abu valstu ministrijas. Tajā tad arī ir analizēti dati, kas pēc abu valstu EM un VARAM rīcībā esošās informācijas ir apkopoti, tādēļ nemācēšu nokomentēt, jo šajā sadaļā mēs neesam pasūtītājs kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Ministru kabinetā Informatīvais ziņojums tika noslepenots. Bet to es kā LIIA pārstāve nevaru atbildēt, kāpēc tas tā notika."
Vaicāta, vai ir izdevies izlasīt tā dēvēto "Pondera " pētījumu, Saeimas deputāte, bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (2022.gada maijs-2023.gada septembris) (NA) norāda: "Visu neesmu izlasījis. Varētu teikt, iepazinusies esmu. Un noteikti varu teikt, pētījums nav tik detalizēts, kā tam būtu bijis jābūt…Kurš to pieņēma kā vērā ņemamu, es to jums tagad nevaru atbildēt. Jo patiesībā šo projektu sāka īstenot ļoti sen. Bet šai gadījumā visi ietekmes uz vidi pētījumi, procedūra vēl notiks un sabiedrība iesaistīties un šos "baltos plankumus" aizpildīs. Šis bija tāds priekšizpētes pētījumus, bet es atzīstu, ka es pat nezinu, kur tā informācija ir iegūta, ka tā ir tik nepilnvērtīga, tas noteikti nav labs projekts."
Šonedēļ šim jautājumam sasauktajā Saeimas apakškomisijā "ELWIND" projekta īstenotāji – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji sacīja, ka vēja parka ietekmes izpēte Pāvilostas, Jūrkalnes, Sārnates piekrastē ir pašā sākuma stadijā, un tuvākos gados šajā zonā jūrā veiks vairāk nekā 20 pētījumu. Būs ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai. Pētījumiem jau saņemts Eiropas finansējums – vairāk nekā 18 miljonu (18, 7 miljoni) uz pusēm ar Igauniju. Šā gada oktobra valdības rīkojums paredz "ELWIND" projektā nākamgad ieguldīt arī 1 141 837 eiro no "Latvenergo " dividendēm un divus miljonus 2025. gadā (2 144 036 eiro) un 2026. gadā (2 057 781 eiro).
"Pondera" priekšizpēte bija svarīga ar to, ka tālākie pētījumi notiks tikai vienā lokācijā, jau minētajā Kurzemes piekrastē, jo, pēc LIAA pārstāvju teiktā, pārējām četrām potenciālajām vēja parka teritorijām jūrā naudas nepietiekot.
"Nekā personīga" noskaidroja, ka patlaban Dabas aizsardzības pārvalde veic LIFE REEF pētījumu. VARAM informējusi LIIA, ka "ELWIND" projektam domātajā zonā izbūve var būt daļēji liegta bioloģiskās daudzveidības dēļ.
No Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tagad ir atkarīgs, vai tā tērēs naudu pētījumiem visam iepriekš iezīmētajam divsimt kvadrātkilometru plašajam apgabalam jūrā, arī tajās vietās, kuras drīz var atzīt par aizsargājamām.
Iepriekš slepenajā Ekonomikas ministrijas ziņojumā, ar kuru tagad var iepazīties, savas pretenzijas izvēlētajai vietai izteikusi Aizsardzības ministrija. Tā raksta, ka vēja parka attīstība radītu būtiskus traucējumus gaisa telpas novērošanai un kontrolei, un agrīnās brīdināšanas sistēmas efektīvai darbībai. Īpaši ņemot vērā Krievijas regulāros militāros lidojumus starp Pēterburgu un Kaļiņingradu.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka ar likuma grozījumiem jāpanāk, ka vēja parku attīstītājs kompensē jaunu radaru iegādi vai pārvietošanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
